Voldemāram Ruģēnam – 130

Voldemārs Ruģēns (1895–1983) bija ārsts un ķirurgs, ilggadējs Talsu apriņķa slimnīcas galvenais ārsts un direktors. Par godu viņa ieguldījumam medicīnā un pašaizliedzībai, lai nodrošinātu Talsu iedzīvotāju veselību, 1990. gadā Slimnīcas iela Talsos tika pārsaukta par Voldemāra Ruģēna ielu.

V. Ruģēns ir dzimis 1895. gada 11. februārī Valmieras apriņķa “Rīsmetēs”. Viņam kā ģimenes vecākajam dēlam sākotnēji bija iecerēts kļūt par māju saimnieku, tomēr lauki neaizrāva: 1915. gadā V. Ruģēns devās studēt Maskavas Universitātes Medicīnas fakultātē. Dzimtenē viņš atgriezās Pirmā pasaules kara laikā.

V. Ruģēns ir bijis ārsts Valmieras slimnīcā (1918), Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcā (1919–1922, 1924–1928), Latvijas Sarkanā Krusta Krimuldas sanatorijā (1923–1924), paralēli studējis ķirurģiju Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē (absolvēja 1924. gadā). 1929. gadā viņu iecēla par Valkas pilsētas slimnīcas direktoru, bet jau 1931. gadā viņš pārcēlās uz Talsiem kopā ar sievu, Latvijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu, rentgenoloģijas laboranti Alisi Ruģēni, un meitu Ilzi (dz. 1929. g.). 1931. gada 4. maijā V. Ruģēnu iecēla par pirmo Talsu slimnīcas direktoru un ārstu.

Pirms Otrā pasaules kara viņš darbojās arī Aizsargu organizācijā: 1935. gada janvārī viņu iecēla par Talsu I aizsargu pulka bataljona ārstu, savukārt īsi pirms kara viņš bija Tukuma rajona mazpulku ārsts. Pirms Otrā pasaules kara viņš bija Talsu slimnīcas vienīgais ārsts, specializējies ne tikai ķirurģijā un pediatrijā, bet arī ginekoloģijā un dzemdniecībā. Šajā laika periodā slimnīca ievērojami attīstījās, tika uzsāktas pirmās operācijas, iegādāta pirmā rentgena iekārta. V. Ruģēnam pieder arī nopelns kā pirmajam šaurākā nozarē (un pat vairākās!) specializētam ārstam visā Talsu apriņķī.

1944. gadā ārsts ar ģimeni devās bēgļu gaitās. Sākotnēji Ruģēni bija iecerējuši izceļot uz Zviedriju, bet plāni izgāzās un ģimene devās uz Vāciju. Meklenburgas apgabala Rēbeles pilsētā Ruģēni pavadīja gadu. V. Ruģēns labi prata vācu valodu, tāpēc, būdams trimdā, turpināja strādāt par ārstu. Arī sieva A. Ruģēna Vācijā strādāja par medmāsu.

Pusgadu pēc Otrā pasaules kara beigām ģimene saņēma atļauju un atgriezās Latvijā. Sākotnēji ģimene esot baidījusies par potenciālu izsūtīšanu, ņemot vērā pavadīto laiku Vācijā, kas jaunajai varai varēja šķist aizdomīgs. Prasmīgo un talsinieku cienīto ārstu padomju vara tomēr saudzēja – līdz 1954. gadam V. Ruģēns turpināja pildīt slimnīcas galvenā ārsta amatu, bet līdz 1970. gadam viņš strādāja par Talsu rajona centrālās slimnīcas ārstu.

V. Ruģēns bija ne tikai izcils ārsts, bet arī sabiedriski aktīva persona. Viņš ņēma dalību dažādās organizācijās un biedrībās: bija Latvijas aerokluba Talsu nodaļas valdes loceklis, Latvijas Sarkanā Krusta Talsu nodaļas priekšnieks, Latvijas bērnu palīdzības biedrības Talsu nodaļas valdes loceklis, Latvijas lauku un mazpilsētu ārstu biedrības Talsu nodaļas priekšnieks, kā arī Talsu apriņķa skolu valdes loceklis.

Pēc teju pusgadsimta, glābjot un rūpējoties par talsinieku dzīvībām, ārsts devās pensijā. Pēdējos mūža gadus V. Ruģēns aizvadīja pie meitas un znota, kuri abi strādāja par ārstiem. Mūža nogalē viņa veselība pasliktinājās, viņš zaudēja redzi. V. Ruģēns mūžībā devās 1983. gada 31. oktobrī, tika apbedīts Rīgas Meža kapos.

Sagatavoja Talsu novada muzeja Pētniecības nodaļa