Vilhelmam Bergmanim – 150!
Vilhelms Bergmanis (22.12.1875.-20.12.1960.) ir viena no izcilām 20. gs sākuma personībām Talsu sabiedriskajā dzīvē – skolotājs, rakstnieks, teātra režisors un dramaturgs. Vairākkārt smagi cietis un vajāts savu nelokāmo uzskatu dēļ. 1933. gadā par sasniegumiem apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.
Vilhelms Bergmanis dzimis Laidzes pagasta “Pēčās” 1875. gada 22. decembrī, Indriķa un Mariannas Bergmaņu ģimenē, kā trešais bērns. Mācījās Irlavas skolotāju seminārā, ko pabeidza 1895. gadā un tajā pašā gadā sāka strādāt par skolotāju Talsu draudzes skolā. Pēc 1905.gada revolūcijas turpināja darbu Džūkstē un Valmierā, bet no 1921. līdz 1935. gadam bija skolotājs Talsu apriņķa pamatskolā.
Jau no jaunības gadiem Vilhelms nereti nonāca pretrunā ar tā laika valdošajiem uzskatiem. Tā, piemēram, 1903. gadā, kad Bergmanis iestudēja Andrieva Niedras lugu “Zeme”, viņš saņēma nosodošu kritiku no Laidzes barona Edvīna Hāna puses. Savukārt, 1905. gadā kopā ar revolucionāriem viņu arestēja un pagaidu kara tiesā apsūdzēja kā zemnieku nemieru dalībnieku.
Tas gan netraucēja Bergmanim aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. 20. gadsimta sākumā viņš kļuva pazīstams ne tikai kā labs skolotājs, bet arī kā literāts un režisors. Rakstnieks Lindulis (īstajā vārdā Jānis Linde), toreiz grāmatu tirgotājs Talsos, sākot ar 1903. gadu izdeva Talsu kalendāru, kuru viņš pats kopā ar Bergmani papildināja ar aktuālu humoristisku saturu, kas arī bija kalendāra galvenā vērtība un sagādāja šim kalendāram lielu popularitāti.
“Pie mums tikai tām tiesībām pastāvēt, kas jau pastāvējis 100 gadus. Tas pie mums ir labs un svēts, ka to pat ne aizskārt nedrīkst. Jauninājumus, labākviedumus mēs nemīlam,” rakstīja Bergmanis 1904. gada kalendārā.
Latviešu literatūras kontekstā īpaši izceļamas arī Bergmaņa rakstītās drāmas. 1906. gadā rakstīto ģimenes drāmu “Negaisa stāsts” izrādīja ļoti daudzos provinces teātros. 1909. gada drāma trijos cēlienos “Kalna gaiss” ieguva Rīgas Latviešu biedrības Literatūras fonda atzinības balvu.
Talsos ir vairāki nami, kas saistīti ar Vilhelma Bergmaņa dzīvi no 1925. gada līdz Otrā pasaules kara beigām, to skaitā Lielā iela 10, Rožu iela 1 un K. Mīlenbaha iela 17.
Kad Bergmaņa iegādātais īpašums Mīlenbaha ielā tika nacionalizēts, skolotājs izteica lūgumu ievietot viņu Rindzeles invalīdu namā, kur viņš nodzīvoja līdz nāves dienai – 1960. gada 20. decembrim.
Apkopoja Talsu novada muzeja Pētniecības nodaļa
Bibliogrāfija
Drukātie avoti:
- Talsu namu stāsti. A. Pelēča lasītava, 2017.
- Talsu novads. Enciklopēdisks rakstu krājums. Talsu un Tukuma studentu biedrības izdevums, 1935–1937.
Digitālie resursi:
- Bergmanis, Vilhelms. Dižļaudis. Pieejams: https://dizlaudis.mozello.lv/b/bergmanis-vilhelms/
- Bergmanis, Vilis. Literaturā.lv. Pieejams: https://www.literatura.lv/en/persons/vilis-bergmanis
