TALSU PIESKAITĀMĀ VĒSTURE. ŽANIS SŪNIŅŠ

Šogad, atzīmējot labi iesākto ikgadējo tradīciju mūsu pilsētā – pilsētas vārda pieminēšanu pirmo reizi vēstures dokumentos (1231. gadā) – Talsu novada muzejs vēlas izcelt radošu personību nozīmību Talsu vārda cildināšanā. Kā pirmais, protams, ir jāmin gleznotājs Žanis Sūniņš (1904 – 1993). Dzimis Ventspilī, bet savu radošo mūžu pēc  Latvijas mākslas akadēmijas beigšanas aizvadījis mūsu pilsētā – starp diviem ezeriem un deviņiem pakalniem;  šeit gleznoti lielākā daļa no trīs ar pus tūkstošiem audeklu.

Žani Sūniņu vairāk min kā ainavistu, Talsu skaistuma apdaiļotāju. Taču šajā reizē noteikti jācildina arī Žaņa Sūniņa interese par Talsu vēsturi, kas rezultējusies viņa mākslas darbos – gleznās un zīmējumos, kā arī, tas noteikti jāuzteic,  viņa literārajos darbos: Aleksandra Pelēča lasītava 2020. gada nogalē ir izdevusi  Ž. Sūniņa teiksmu-leģendu  “Zelta putns” ar mākslinieka paša zīmējumu un gleznu   reprodukcijām. Grāmatā tēlotie,  gleznotāja fantāzijas rosinātie notikumi attiecināmi uz 13. gadsimta periodu Eiropas un Talsu vēsturē.

Talsu novada muzeja mākslas krājumā atrodams pietiekams skaits mākslas darbu ar Žaņa Sūniņa vēsturiskajām interpretācijām – sākot ar 13. gadsimta vācu bruņinieku uzbrukumiem Talsu pilij, 17. gadsimta zemnieku nemieriem Kurzemē, vācu baronu un zemnieku attiecībām 19. gadsimtā līdz 1905.-1907. gada revolūcijas notikumu tēlojumiem Talsos. Jāpiemin, ka Žanis Sūniņš, kā jau reālists un labs zīmētājs, ir fiksējis arī sava nodzīvotā mūža nogrieznī piedzīvoto vēsturi  – padomju laika norises mūsu pusē.

Guna Millersone,

Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos