Stendes I pamatskola un Adamoviči

Šogad bijušai Stendes I pamatskolas ēkai aprit 200 gadu. Koka nams Ventspils – Rīgas šosejas malā, pie viadukta ir senākā saglabājusies ēka Latvijā, kas celta skolas vajadzībām. Pieminot skolas pastāvēšanas apaļo jubileju, Talsu novada muzejā apskatāma neliela izstāde par ilggadēju pārzini Jani Adamoviču un viņa tuvākiem ģimenes locekļiem.

Stendes pamatskola dibināta 1821. gadā, saukta par ērģelnieku skolu, jo apkārtnes bērnus mācījis ērģelnieks. Līdz 1864. gadam tā piederējusi ērģelniekam Špinkleram. Pēc viņa līdz 1898. gadam skolā darbojušies tēvs Ernests ar dēlu Teodoru Frīdenbergi. No 1898. gada skolas pārziņa pienākumus veica no Dundagas nākušais ērģelnieks, skolotājs un aktīvs sabiedrisks darbinieks Janis Adamovičs. Sākoties vācu okupācijas varai, no 1915. gada jūlija liela daļa Stendes apkārtnes iedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz Vidzemi un Krievijui. No 1915. gada oktobra līdz 1917. gada 1. martam skola tika slēgta, jo vietējais skolotājs netika atzīts par uzticīgu darbinieku pārvācošanas lietā. No 1917. gada oktobra vācu okupācijas vara uzdeva skolotājam Janim Adamovičam vadīties pēc skolotājas N. Ansones izdotas programmas, līdz ar to no tā laika skola darbojās kā I pakāpes pamatskola ar diviem skolotājiem (Janis Adamovičs un īsu laiku Milda Matisone, viņas vietā nāca Jaņa meita Vilhelmīne Adamoviča) un 4 klasēm. 1925. gada jūlijā Janis Adamovičs pensionējās, par skolotāju sāka strādāt Valda Zariņa (dz. Adamoviča) un viņas māsa Vilhelmīne kļuva par skolas pārzini. 1937. gadā māsas mainīja savus skolas darba pienākumus: Vilhelmīne atteicās no skolas pārzines amata par labu Valdai Zariņai, un palika strādāt kā otrā skolotāja. Līdz pat 1951. gadam skoliņa tika dēvēta par Jaņa Adamoviča pamatskolu. Uzsākoties 1951/52. mācību gadam, skoliņā izbeidzās Adamoviču dzimtas darbības posms. Valda Zariņa tika pārcelta uz Pastendes pamatskolu, kur dzīvoja kopā ar no izsūtījuma atgriezušos māsasdēlu Alvi un vēlāk arī māsu Vilhelmīni. Pēdējās mācību stundas skoliņā notika 1975. gadā. Pēc slēgšanas skolas ēkā atradās DOSAAF (Brīvprātīgā Armijas, aviācijas un flotes biedrība) autoskola, pēc tam 3.CBR (Trešais ceļu būves rajons) iecirkņa kantoris. 1990. gados tā bija Lībagu pagasta īpašumā. Tagad privātīpašums.

Stendes Adamoviču pamatskolā mācījušies kultūras vēsturē pazīstami cilvēki: gleznotāji Kārlis Sūniņš, Kārlis Šprunks, tēlniece Līze Dzeguze, dzejniece Paulīna Bārda u.c.

Stendes skola 1975. g. 29. jūnijā. TNMM 11428

Janis Adamovičs dzimis 1858. gada 30. decembrī Dundagas pagasta Dingu mājās. Pēc Irlavas skolotāju semināra beigšanas 1877. gadā Janis Adamovičs sāk strādāt par palīgskolotāju Kubeles skolā pie dzejnieka, skolotāja Ernesta Dinsberga (1816-1902) un Dundagas evaņģēliski luteriskajā baznīcā pilda ērģelnieka pienākumus. Precējies ar Ernesta Dinsberga audžumeitu Alvīni Feldmani (1857-1948). Viņu laulībā piedzimst divi dēli un trīs meitas: Ernests Ludvigs (1884-1943), Paula Aleksandra Valija (1887-1917), Valda Elizabete (1892-1982), Fricis Jānis Voldemārs (1893-1970) un Vilhelmīne Agnes (1897-1979). Uz Stendi Janis Adamovičs pārnāk 1898. gadā, kur bija Stendes pamatskolas pārzinis un ērģelnieks Stendes baznīcā. Janis bija spilgta personība Talsu apriņķa kultūras un sabiedriskajā dzīvē, kā, piemēram, vadīja kori, rīkoja teātra izrādes, tulkoja pedagoģiskus un literārus darbus, pēc viņa iniciatīvas 1925. gadā notika Talsu novada pirmie dziesmu svētki. 1925. gadā Janis Adamovičs pensionējās, taču arī pēc tam bija aktīvs padomdevējs – ar viņa atbalstu tika nodibināta Talsu apriņķa skolotāju arodbiedrība. Par augstu novērtējumu sabiedriskajā un pedagoģiskajā darbā 1929. gadā viņam tika piešķirts V šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Janis Adamovičs mūžībā devās 1930. gadā. 1939. gada 25. jūnijā Stendes Bungu kapos viņam tika atklāts piemineklis, kurā piedalījās plašs paziņu, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju loks, tajā skaitā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Teodors Grīnbergs (1870-1962).

Valda Adamoviča (prec. Zariņa) dzimusi 1892. gada 4. februārī Dundagas pagastā kā trešais bērns. Adamoviču ģimene 1898. gada aprīlī pārceļas uz Stendi, kur gadsimta mijā Valda uzsāk mācības pie sava tēva Jaņa. Pēc Talsu pilsētas skolas beigšanas, līdz 1913. gadam mācās Ventspils meiteņu ģimnāzijā pedagoģijas klasē. No 1911. gada augusta strādā Augusta Dombrovska bērnudārzā Vecmīlgrāvī, bet no 1913. gada par skolotāju Dubultos Šmithena – Bērziņa ģimnāzijā. Pirmā pasaules kara gados Valda pilda žēlsirdīgās māsas pienākumus, kad kopa ievainotos. Latvijas brīvvalsts sākuma gados viņa strādā par skolotāju Talsu Valsts vidusskolā (vēlāk ģimnāzija), 1925. gadā atgriežas Stendē un kopā ar māsu Vilhelmīni ir skolotāja Stendes pamatskolā. Valda apprecas ar Stendes selekcijas stacijas agronomu Pēteri Zariņu (1895-1936). 1937. gadā Valdu Zariņu ieceļ par skolas pārzini. Pēc Otrā pasaules kara viņa strādā Pastendes skolā, bet mūža nogali pavada Talsos, kur 1982. gada 17. aprīlī aiziet mūžībā. Apglabāta Adamoviču dzimtas kapos Lībagu pagasta Bungu kapsētā blakus vīram Pēterim.

 

 

Vilhelmīne Adamoviča (prec. Ozoliņa) dzimusi Dundagas pagastā 1897. gada 30. martā. Pedagoģisko izglītību ieguva Lomonosova sieviešu ģimnāzijas pedagoģiskajā klasē, kuru absolvēja 1917. gadā. 1928. gadā Vilhelmīne beigusi Izglītības ministrijas Fiziskās audzināšanas kursus Rīgā. Stendes pamatskolā kopā ar tēvu Jani Adamoviču strādā no 1921. gada. Janim aizejot pensijā, Vilhelmīne 1925. gadā kļūst par Stendes pamatskolas pārzini, pienākumus pildot līdz 1937. gadam. Viņa, tāpat kā visa ģimene, bija muzikāla un sabiedriska – diriģēja Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības kori. Vilhelmīne apprecējās ar Stendes un Spāres mācītāju Jāni Emīlu Ozoliņu (1902.-1943.), 1939. gadā piedzima dēls Alvis. Vilhelmīnes Ozoliņas ģimene 1941. gada 14. jūnijā, tāpat kā brāļa Ludviga, tika izsūtīta uz Sibīriju. Krievijas ziemeļu plašumos mūžībā devās viņas vīrs mācītājs Jānis, bet dēlu Alvi pēc Otrā pasaules kara izdevās nogādāt Latvijā pie radiem. Arī Vilhelmīne no izsūtījuma atgriezās, bet 1948. gadā viņa atkal tika izsūtīta. Pēc atgriešanās no Sibīrijas, Vilhelmīne dzīvoja pie dēla Siguldā. Viņas mūžs noslēdzās 1979. gada 29. decembrī un apglabāta līdzās savai ģimenei Lībagu pagasta Bungu kapos.

 

 

Latvijas mērogā pazīstamākais Jaņa Adamoviča dzimtas turpinātājs bija viņa dēls Ludvigs Adamovičs (1884-1943) – augstskolas pedagogs, mācītājs, izglītības ministrs. Viņa pirmie dzīves gadi paiet Dundagas pagasta Kubalu skolā, tad – Stendē. Tērbatas Universitātē studēja teoloģiju, tomēr tuvāks bijis pedagoga darbs. Viņš sastādījis un sarakstījis vairākas mācību grāmatas, kas tika lietotas Latvijas Republikas skolās. Izglītības ministra pienākumus Ludvigs Adamovičs pildīja no 1934. gada 18. maija līdz 1935. gada 10. jūlijam. 1941. gada 14. jūnijā Ludvigs, viņa sieva Lilija (1888-1967), meita Laima (1912-1983) un dēls Valdis (1914-1940. gadi) tika deportēti uz Sibīriju. No izsūtījuma atgriezās tikai Lilija un meita Laima.

 

 

 

 

 

 

 

 

Paula Adamoviča (1887-1917) – mācījusies Natālijas Draudziņas sieviešu ģimnāzijā Rīgā no 1904. gada līdz 1908. gadam, bijusi skolotāja. Mirusi jauna 1917. gadā.

Paula Adamoviča (1887-1917), 1915. g. Af 81/TNMM 3253

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Fricis Jānis Voldemārs Adamovičs (1893-1970) – arhitekts, pēc viņa projekta būvēta Talsu 1. vidusskola (tag. Talsu Valsts ģimnāzija). Devies emigrācijā uz ASV, kur 1970. gadā miris.

Fricis Adamovičs, 1932. g. Af 72/TNMM 32534

 

Ona Kaudze,

Talsu novada muzeja galvenā krājuma glabātāja

Titulattēls: Stendes pamatskolas audzēkņi un skolotāji, 20. gs. 20. gados. Fragments TNMM 4974/1