AktualitātesPublikācijas

Senās Meža dienas mūsu šodienai

Par to, ka dzīvojam zaļā Latvijā, zaļā novadā, lielā mērā varam pateikties iepriekšējām paaudzēm, kas rūpējušās par mūsu mežu atjaunošanu, apstādījumu ierīkošanu un kopšanu kā laukos, tā pilsētās. Īpaši aktīvi koku un košumkrūmu stādīšanā iedzīvotāji iesaistījās pagājušā gadsimta 30. gados, kad plaši organizēja Meža dienas, ierīkojot alejas, apstādot ar kokiem sabiedrisko ēku apkārtni, kapsētas, kā arī savas mājvietas.[1] Koku stādījumus izmantoja arī kā atgādinājumus-pieminekļus kādam svarīgam valsts notikumam. Turpmākajās Meža dienās iepriekš iestādītos kociņus turpināja kopt un bojātos stādījumus atjaunot.

Visas valsts mērogā Meža dienas organizēja kopš 1930. gada, bet īpaši plaši – 30. gadu otrajā pusē.[2] Norādījumus to sagatavošanai, kā arī Meža dienu rīkošanai veltītas grāmatas, instrukcijas, plakātus pašvaldības saņēma no Iekšlietu ministrijas. Meža dienu organizēšanā aicināja ievērot gada lozungu, piemēram, 1938. gada lozungs bija “Izdaiļosim Latviju, stādīsim kokus, sēsim mežus!”.[3] 1940. gada aicinājums bija praktiskāks – “Ik mājā augļu dārzu, lauku galā malkas birzi!” – valsts līmenī stādīt augļu kokus mudināja, jo bargajā ziemas salā izsaluši dārzi, un “malkas birzs” izveidošanu no ātri augošām sugām aicināja veidot, lai novērstu kurināmā apgādes grūtības.[4] Meža dienu saplānošanai un koordinēšanai izveidoja vietējas komitejas, kur piedalījās pašvaldību, organizāciju, skolu darbinieki, mežziņi. Atkarībā no laikapstākļiem, tās parasti rīkoja aprīļa beigās vai maija sākumā vienu vai vairākas dienas, pulcējot tautu kopīgam darbam ar svētku noskaņu, un centās “Meža dienu programmu noorganizēt ar pienācīgu svinīgumu, pirms praktisko darbu sākšanas dalībniekus iepazīstinot ar apstādījumu nozīmi valsts un privātā dzīvē”.[5]

Meža dienu darbos apriņķī iesaistījās pašvaldību un sabiedriskie darbinieki, aizsargi, mazpulki un skolu audzēkņi. Talsu apriņķa lauku pašvaldību vecākais Reinholds Kuikulītis (1890–1942) raksturojis kopīga darba rezultātā Meža dienās paveikto līdz 1939. gadam: “Pagastu pašvaldību un citas sabiedriskās celtnes tagad ieslēdz glīti apstādījumi un apšalc Vadoņa ozoli un brīvības birztalas. Mūsu galvenie lauku ceļi ieguvuši balto bērzu un tumšzaļo liepu dzīvos rāmjus”, izveidotas vairākas Vienības birzis, ierīkoti apstādījumi kapsētās – “un viss tas ir neatlaidīga, bet ar prieku un sajūsmu veikta darba rezultāts”.[6]

Īpašu neatlaidību prasījusi Talsu–Upesgrīvas šosejas apdēstīšana vairāku kilometru garumā, kas uzsākta 1935. gadā. Turpmāk republikāniskā un vietējā prese vairāku gadu garumā ziņo par ceļa posmā veiktajiem Meža dienu stādījumiem, regulāru to nopostīšanu un atkalatjaunošanu. Jau neilgi pēc iestādīšanas vairāki kociņi tīši nolauzti. Nelīdz neģēļu baidīšana ar bargu sodu – arī 1937. gadā dēstītajiem kociņiem neilgi pēc iestādīšanas nolauztas galotnes. Arī nākošajās Meža dienās stādītie 45 bērziņi kādā marta naktī nolauzti, un par vainīgā atrašanu Laidzes pagasta valde izsludinājusi 50 latu atlīdzību. Bet, kā iepriekš, arī 1939. gadā ceļa apstādīšana ar bērziem un liepām turpināta.[7]

Vienības birzis Meža dienās ierīkotas daudzviet Latvijā. Tās sauktas arī par 15. maija birzīm vai parkiem par godu 1934. gada 15. maija apvērsumam, kas tika svinēts kā Nacionālās vienības un valsts autoritārās pārvaldīšanas kārtības nodibināšanas diena, visbiežāk saīsināti – Tautas vienības svētki. Arī vairākās apriņķa vietās tapuši šim notikumam veltīti stādījumi. Ziņojot par 1936. gada Meža dienās paveikto valstī, laikraksts “Jaunākās Ziņas” īpaši izceļ Vienības birzs stādīšanas veidu Laidzes pagastā. Tur Meža dienu dalībnieki pie pagasta nama birzs vidū stādījuši Vienības ozolu, dziedot “Dziesmu brīvai Latvijai” un apberot ozola saknes ar zemi, ko katrs bija atnesis no savām mājām, vēlējuma pavadībā: “Tā kā šī zeme, kas pienesta no daudzām Laidzes pagasta mājām, apsedz Vienības ozola saknes, savienojoties vienā kopīgā masā, tā lai savienotos Laidzes pagasta zemniecība par lepnumu un daiļumu mūsu dārgai, brīvai Latvijai.”[8]

Arī talsinieki 1935. gadā pirmo reizi sasparojušies Meža dienām un Vienības birzs dēstīšanai. „Talsu Balss” spiestuves īpašnieks Fricis Lapševskis (1874–1941) iedzīvotājus aicinājis to veidot, lai birzī “pilsētas iedzīvotāji varētu pavadīt brīvo laiku, atminot neaizmirstamo vēsturisko notikumu”.[9] Tā stādīta 9. maijā plašā svinīgā sarīkojumā tagadējā Sauleskalna teritorijā, ko tolaik sauca par Tiguļu birzi. Uz turieni lāpstām bruņojušies Meža dienu dalībnieki devās organizētā gājienā no Ezera laukuma jau agri no rīta. Pa ceļam piepulcējās vēl dalībnieki, un nonākot galamērķī, to kopskaits jau sasniedza tūkstoti. Pirms Vienības birzs stādīšanas pilsētas galva Aleksandrs Reiznieks (1894–1967) svinīgā uzrunā aicināja likt pamatus 15. maija parkam, “lai atstātu mūsu vēlākām paaudzēm dzīvu, redzamu atmiņu vēsturiskajiem un slavenajiem 15. maija notikumiem, kas mūs visus pārveidoja, atjaunoja ticību pašiem sev un citiem, un lai izdaiļotu Kurzemes pērli – mūsu Talsus”. Sekoja vēl vairākas patriotiskas uzrunas, tostarp Talsu apriņķa lauku pašvaldību vecākais Reinholds Kuikulītis aicināja vienības vārdu paust vienmēr un visur, jo “mūsu tautā vienības sajūtas nekad nebūs par daudz, un jo sevišķi šī vienības sajūta vajadzīga tieši Talsos”.[10] Pie jaunveidojamās birzs novietots akmens ar uzrakstu: “15. maija parks. Vienības birzs”, tam apkārt iestādīja četrus ozoliņus, veltītus Valsts prezidentam A. Kviesim, ministru prezidentam K. Ulmanim, iekšlietu ministram V. Gulbim un kara ministram ģenerālim J. Balodim. Iestāžu, organizāciju pārstāvji un skolēni 176 bērziņus stādīja iepriekš sagatavotās bedrītēs, un kociņu rindas veidoja uzrakstu „15. maijs”.[11]

Arī turpmākajās Meža dienās 15. maija parkā rosījās talcinieki, papildinot stādījumus. Īpaši vērienīgas bija 1939. gada Meža dienas Talsos, kam atvēlētas divas dienas.[12] 26. aprīlī piedāvāta bezmaksas filmas izrāde pilsētas kinematogrāfā, bet 29. aprīlī, sestdienā, Meža dienu dalībnieki rosījās dažādās pilsētas vietās, iestādot pavisam 250 koku un 3000 eglīšu dzīvžogam.[13] Uz Meža dienu atklāšanu 15. maija birzī dalībnieki, lāpstām, spaiņiem un karogiem rokās, devās organizētā gājienā no Ezera laukuma – gājēju rinda stiepusies puskilometra garumā ar orķestri priekšgalā. Pēc svinīgām uzrunām 15. maija birzī turpināja stādījumus, aizsargi un mazpulcēni iedēstīja 20 Lāčplēšu ozolus – pa vienam katram no apriņķa Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem.[14]

Pēdējām Latvijas valsts neatkarības laika Meža dienām 1940. gadā iepriekšējā vērienīguma vairs nebija. Talsos tās notika vienu dienu – 18. maijā –, kad apdēstīja Antiņu kapsētu, turpināja Brīvības ielas, Jaunās kapsētas apstādījumus, kā arī 15. maija birzs un Lāčplēšu kalniņa izveidi.[15] Līdz mūsdienām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem veltītais ozolu aplis diemžēl nav saglabājies, iespējams, tie neieaugās, jo vēl 1942. gadā 20 ozolus birzī plānoja stādīt no jauna.[16] (Ir dzirdēts viedoklis, ka Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem stādītie ozoli ir apļveida stādījums dendroloģiskajā parkā, bet tas nav atbilstošs – pēc speciālistu vērtējuma šie koki ir vecāki). No 15. maija birzs bērziņiem līdz mūsdienām saglabājusies neliela daļa – blakus tagadējai šūpoļu vietai Sauleskalnā. Bērziņu rindu veidotais uzraksts “15. maijs” jau pirms Sauleskalna estrādes izbūves 1960. gadā vairs neesot bijis saskatāms.[17] Tomēr dažam Meža dienu bērziņa stādītājam palaimējās izaugt kopā ar savu kociņu, piemēram, novadniekam Rihardam Kalniņam (1928–2008), kurš par skolas laikā stādīto bērziņu teicis: “Vēl tagad zinu savu, trešo no ceļa, kurš pārtapis lielā, resnā un spēcīgā bērzā.”[18]

Kopumā Meža dienās Talsu apriņķa zaļā rota papildināta visai ievērojami. Talsos vien, pēc pilsētas galvas Pētera Haselbauma (1896–1943) sniegtajām ziņām, līdz 1939. gadam Meža dienās iestādīti ap 10 000 koku.[19] Liela daļa saglabājusies vēl joprojām. Meža dienu mantojums šodienai ir stādījumi Vilkmuižas ezera teritorijā, ap tagadējo Talsu pamatskolu, Antiņu kapsētu, Jaunajiem kapiem, liepas gar Brīvības ielu no 1905. gada ielas līdz Vācu kapiem, Gaismas ielas aleja uz skolu, Pilsētas dārza, dendroloģiskā parka, luterāņu baznīcas apkārtne un citviet novada pilsētās un laukos. Mūsu ziņā ir Meža dienās izloloto papildināt un padot tālāk – nākošām paaudzēm.

Zanda Konošonoka,

Talsu novada muzeja direktora vietniece

Publicēts: “Talsu Vēstis”, Nr. 35, 2021, 7. maijā, 9. lpp.

Titulfoto: Koku stādīšana Meža dienā Virbu pagasta lauksaimniecības biedrības saimniecībā “Lauksaimnieki”. 1939. gada aprīlis. TNMM 29211/1

[1] Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk – LVVA), 5568. fonds, 1. apraksts, 21. lieta.

[2] Zemkopības ministrija. Meža dienas [skatīts 19.04.2021.]. Pieejams: https://www.zm.gov.lv/mezi/statiskas-lapas/meza-dienas/vesture?nid=964

[3] LVVA, 4895. f., 2. apr., 185. l., 18. lp.

[4] Upītis H., Meža dienu centrālās komitejas priekšsēdētājs. Ik mājā augļu dārzu, lauku galā malkas birzi. Meža Dzīve, Nr. 4, 1940, 4. lpp.

[5] LVVA, 5568. f., 1. apr., 21. l.

[6] LVVA, 3794. f., 2. apr., 49. l., 18. lp.; Kuikulītis R., Talsu apriņķa lauku pašvaldību vecākais. 15. maija gars lauku pašvaldībās. Talsu Vārds, Nr. 26, 1939, 11. maijā, 2. lpp.

[7] Apkārtnē. Talsu Balss, Nr. 39, 1935, 4. okt., 2. lpp.; Lielceļa huligānisms. Brīvā Zeme, Nr. 126, 1937, 9. jūn., 14. lpp.; Nopostīti meža dienu apstādījumi. Talsu Vārds, Nr. 24, 1939, 27. apr., 1. lpp.; Nopostīti meža dienās stādītie kociņi. Brīvā Zeme. Nr. 95, 1939, 28. apr., 2. lpp. Kas notiek Upesgrīvā. Talsu Vārds, Nr. 28, 1939, 25. maijā, 2. lpp.

[8] Meža dienās veiktais. Jaunākās Ziņas, Nr. 109, 1936, 14. maijā, 23. lpp.

[9] Kalnastrauts [F. Lapševskis]. Talsi, mostaities! Talsu Balss, Nr. 15, 1935, 12. aprīlī, 2. lpp.

[10] V-s. Vienības birzes dēstīšana Talsos. Talsu Balss, Nr. 19, 1935, 17. maijā, 1. lpp.

[11] Turpat.

[12] LVVA, 4895. f., 2. apr., 236. l., 27. lp.

[13] Kas veikts 1939. gada meža dienās mūsu apriņķī. Talsu Vārds, Nr. 77, 1940, 9. maijā, 2. lpp.

[14] 20 Lāčplēšu ozoli 15. maija birzē. Talsu Vārds. Nr. 25, 1939, 4. maijā, 1., 3. lpp.

[15] Kas veikts meža dienās Talsos. Talsu Vārds, Nr. 78, 1940, 23. maijā, 3. lpp.

[16] Meža diena 9. maijā. Talsu Vārds, Nr. 18, 1942, 7. maijā, 4. lpp.

[17] Grūbe A. Kino un dzīve Talsos. Talsi : Aleksandra Pelēča lasītava, 2018, 301. lpp. TNMM 31737

[18] Kalniņš R. Nolemtība. [Talsi], 2002, 188. lpp. TNMM 26552

[19] Haselbaums P., Talsu pilsētas galva. Līdzšinējie sasniegumi ir labākā ķīla nākotnei. Talsu Vārds, Nr. 26, 1939, 11. maijā, 2. lpp.