Satversmes sapulces 100. gadadiena

Šogad 1. maijā aprit 100 gadi kopš dienas, kad uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas Satversmes sapulce, kas kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto tautas pārstāvniecības orgānu. Vēl noritot cīņai par Latvijas neatkarību, 1919. gada 19. augustā Latvijas Tautas padome savā sēdē pieņēma likumu par Satversmes sapulces vēlēšanām, taču 1919. gadā to nevarēja realizēt sakarā ar ārvalstu bruņoto spēku klātbūtni. Vēlēšanas kļuva iespējamas 1920. gada pavasarī pēc Latvijas atbrīvošanas no ienaidniekiem. To paveikšanai valsts teritoriju sadalīja Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales vēlēšanu apgabalos. Satversmes sapulces locekļu ievēlēšanā tiesības piedalīties bija visiem 21 gadu vecumu sasniegušiem pilsoņiem, kā arī pirmoreiz vēlēšanu tiesības ieguvušām sievietēm. Pilsoņi vēlēšanu dienās bija grūtas izvēles priekšā, jo 25 politiskas partijas un sabiedriskie grupējumi izvirzīja 57 kandidātu sarakstus jeb listes. 1920. gada martā un aprīļa pirmā pusē norisa spraiga, dažreiz, kā ierasts – saasināta, priekšvēlēšanu cīņa starp dažādiem politiskiem spēkiem.

To apliecina Talsu novada muzeja krājuma iespieddarbi, kas attēlu veidā pievienoti publikācijai. Viens no dokumentiem muzejā nonāca pavisam nesen – 2019. gada marta nogalē, ko nodeva PIKC “Rīgas Valsts tehnikums” Laidzes teritoriālās struktūrvienības bibliotekāre Mārīte Tenberga. Minētais dokuments ir Latviešu Zemnieku savienības valdes 1920. gada 27. marta apkārtraksts nodaļu valdēm par kandidātu sarakstiem Satversmes sapulces vēlēšanām. Citi krājumā esošie iespieddarbi ir konkrētas partijas – Latvju demokrātu savienības – vēlēšanu plakāti un aģitācijas lapas. Šī partija pārstāvēja latviešu pilsoniskās un liberālās sabiedrības aprindas. Ieskatoties vienā no skrejlapām, starp Demokrātu savienības Kurzemes apgabala kandidātiem atrodams Aleksandrs Reiznieks (1894–1967), kurš tobrīd bija Talsu apriņķa valdes sekretārs, bet vēlākos gados ieņēma Talsu pilsētas galvas amatu. Šos Latvju demokrātu savienības iespieddarbus muzejs saņēma 1989. gada 5. oktobrī no Stendē dzīvojošā Ādolfa Draviņa.

Latviešu Zemnieku savienības valdes apkārtraksts nodaļu valdēm

Kurzemes vēlēšanu apgabala kandidātu saraksts

Raksts Latvijas Pagaidu valdības laikrakstā “Valdības Vēstnesis” par Satversmes sapulces atklāšanu

Visbeidzot 1920. gada 17. un 18. aprīlī notika tiešas, aizklātas un proporcionālas Satversmes sapulces vēlēšanas, kurās piedalījās 677084 vēlētāju no 797622 balsstiesīgiem pilsoņiem, kas ievēlēja 150 deputātus no 16 sarakstiem. Pašsaprotami visvairāk vietu ieguva Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un Zemnieku savienība. Demokrātu savienība ieguva tikai 6 vietas un A. Reiznieks netika ievēlēts. Tomēr kāds mūsu novadnieks kļuva par Satversmes sapulces deputātu, tiekot ievēlētam no LSDSP saraksta. Tas ir 1889. gada 13. martā Talsu apriņķa Stendes pagasta (tag. Ģibuļu pag.) Dižkalnmuižas mājās dzimušais Ernests Morics, kurš kā turīga saimnieka dēls Maskavas universitātē studēja farmāciju, iegūstot provizora izglītību. Strādājot par aptieku darbinieku, E. Morics 1919. gadā kļuva par vienu no Rīgas arodbiedrību centrālbiroja vadītājiem, bet 1921. gadā viņu ievēlēja par Latvijas arodbiedrību centrālbiroja sekretāru. Tā kā E. Morics kopš saviem jaunības gadiem bija LSDSP biedrs, tad 1919. gadā partija viņu deleģēja Tautas padomē. Kļūstot par Satversmes sapulces deputātu, viņš, kā aktīvs arodkustības darbinieks un referents pie likuma par strādnieku nodrošināšanu slimības gadījumos, specializējās sociālajā likumdošanā. Arī vēlākos gados, esot ievēlētam 1. un 2. Saeimā, viņš darbojās sociālās likumdošanas komisijā. Ilgus gadus E. Morics bija gan Rīgas slimo kasu vadībā, gan žurnāla “Arodnieks” redaktors. Taču viņu kā vienu no redzamākiem sociāldemokrātiskās kustības pārstāvjiem neiecieta gan K. Ulmaņa diktatūras, gan padomju lielinieku okupācijas laikā. Ja pirmā gadījumā viņu uz īsu laiku ieslodzīja Liepājas koncentrācijas nometnē un vēlāk atbrīvoja no vairākiem amatiem, tad pēc kara boļševiku okupanti izrīkojas vēl nežēlīgāk, arestējot un izsūtot uz Sibīriju, kur sagandētas veselības dēļ 1955. gada 13. augustā viņš nomira pie tālās Amūras upes krastiem.

Līdz ar pārējiem Latvijas brīvības celmlaužiem 1920. gada 1. maijā Ernests Morics ieradās uz Satversmes sapulces svinīgo atklāšanas sēdi 1867. gadā uzceltajā bijušajā Vidzemes bruņniecības namā Jēkaba ielā (tagadējā Saeimas namā), lai turpmākos divarpus gadus ar iegūto tautas atbalstu izpildītu valstij svarīgus uzdevumus. Satversmes sapulces pārstāvji ar viņiem uzticētām pilnvarām un augstu politiskās atbildības pakāpi sekmīgi izstrādāja un apstiprināja Latvijas konstitūciju jeb Satversmi, agrārās reformas likumu, Latvijas valsts simboliku un citus valsts iekārtu, pārvaldi stiprinošus likumus. Tādējādi caur Satversmes sapulces pieņemtiem likumiem un noteikumiem beidzot piepildījās tautas senlolotais sapnis būt par saimniekiem pašu zemē.

Alfrēds Moseičuks,
Talsu novada muzeja krājuma glabātājs

.

.