Režisoram, aktierim, Stendes un Talsu kultūrdzīves virzītājam Jānim Pudžam – 100!

“Agrāk mūsu ciematā ļaudis runāja par katūnu, ziepēm un cukuru. [..] Tagad – par kultūru,”[1] reiz izteicies Jānis Pudžs, tā laika Stendes kultūras nama direktors.

Jānis Pudžs (1925–1985) uzauga Daugavpils pusē. Jau skolas laikā viņš esot cerējis kļūt par aktieri un pieteicies kā brīvprātīgais Daugavpils teātrī.[2] Sapni iepauzējot, Otrā pasaules kara laikā viņš ar ģimeni pārcēlās uz Kurzemi un 1945. gadā ilgstoši apmetās Stendē.[3] 1947. gadā Pudžs uzsāka pedagoga darbu Stendes septiņgadīgajā skolā un kļuva par skolas vecāko pionieru vadītāju.[4] Jau ap 1947. gadu atspērās Pudža aktivitāte vietējā kultūras dzīvē – viņš bija pašdarbnieks, režisors Talsu tautas teātrī, deju kolektīva vadītājs skolā Stendē, vēlāk kultūras namā, un kopš 1948. gada – Stendes dramatiskā kolektīva vadītājs.[5] Stendē, līdz ar ilggadējo kolēģi, mākslinieku Arnoldu Āboliņu (1932–1986), viņš dibināja Stendes Tautas teātri, kas vēlāk tika apvienots ar Tautas teātri Talsos.[6] Ieņēmis stendenieku atzinību, 1952. gadā Pudžu iecēla par Stendes strādnieku ciemata kultūras nama direktoru; turpmākos 10 gadus Pudžs organizēja Stendes kultūras norises – kultūras namā bija iekārtota pat pusstacionāra kino iekārta.[7]

1957. gadā Pudžs iestājās Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas nama režisoru kursos, un ar kupliem lauriem praksē – 1959. gadā Stendes kultūras nama dramatiskais kolektīvs Pudža vadībā tika novērtēts kā labākais Latvijas PSR.[8] 1963. gadā, turpinādams vadīt drāmas un deju kolektīvus Stendē, Pudžs pārcēlās uz Talsiem. Viņš aktīvāk pievērsās režijai un aktiermākslai Talsu Tautas teātrī (1959. gadā pārdēvēts – Krišjāņa Valdemāra Talsu Tautas teātris), Pudžs iestudēja lugas no Aspazijas un Blaumaņa līdz Lūsim un Zakam.[9] Kā aktieris Pudžs piedalījās gan savas, gan citu režijas izrādēs – režisores Vilmas Gibeiko (1937–1998) iestudējumā “Vajadzīgs melis” Pudžs bija galvenajā lomā vairāk nekā 200 reižu![10]

Azartu par teātri Pudžs neiemantoja viens – kopš 20. gs. 60. gadiem Talsu Tautas teātrī darbojies arī Pudža brālis Staņislavs, māsas Valentīna un Regīna un pat māsasmeitas Antra un Anna.[11] Līdz ar intensīvo mākslinieka darbību, Pudžs iespēja ieņemt vēl vienu kultūras pārvaldes amatu – Talsu rajona kultūras nama (tag. Talsu Kultūras centra) vadību (1967–1977). Kultūras nama direktora un Tautas teātra režisora amatā Pudžs vietējā mērogā panācis visvairāk izbraukuma izrāžu.[12] Un ar panākumiem: 1970. gados Pudžs Talsu novada muzeja krājumā iesniedzis Talsu rajona kultūras nama drāmas kolektīva un deju kolektīva goda rakstus.

2025. gada 13. jūlijā atzīmējam Jāņa Pudža simtgadi ar piemiņu – “režisors, kas prata sagādāt prieka mirkli ik aktierim, un aktieris, kas katru lomu saņēma kā balvu”.[13]

Sagatavoja Talsu novada muzeja Pētniecības nodaļa

Bibliogrāfija

[1] Salnāja, Mersede. Tagad visi par kultūru: reportāža no Stendes kultūras nama. “Literatūra un Māksla”, Nr. 34, 27.08.1960.

[2] Divas darba jubilejas: Ivars Valdmanis un Jānis Pudžs. “Padomju Karogs” (Talsi), 18.02.1961.

[3] Āboliņa, Elza. Jānis Pudžs. “Dižļaudis”, b. g. Pieejams: https://dizlaudis.mozello.lv/p/pudzs-janis/

[4] Priede, A. Mūsu labākie pašdarbnieki: Vadītājs un izpildītājs. “Padomju Karogs” (Talsi), Nr. 142, 26.11.1959.

[5] Turpat.

[6] Zute, Ausma. Dievu ugunīs: Kr. Valdemāra Talsu Tautas teātris. Talsi: Talsu novada muzejs, 2017. 109. lpp.

[7] Pudžs, Jānis. Kultūras dzīve iet augšup. “Padomju Karogs” (Talsi), Nr. 134, 07.11.1952.

[8] Priede, A. Mūsu labākie pašdarbnieki: Vadītājs un izpildītājs. “Padomju Karogs” (Talsi), Nr. 142, 26.11.1959.

[9] “Sirds uz rampas”. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava, 2014. 46.–47. lpp.

[10] 200… un vēl vairāk reižu. “Literatūra un Māksla”, Nr. 4, 23.01.1971.

[11] Zute, Ausma. Dievu ugunīs: Kr. Valdemāra Talsu Tautas teātris. Talsi: Talsu novada muzejs, 2017. 267. lpp.

[12] “Sirds uz rampas”. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava, 2014. 47. lpp.

[13] Atvadu vārdi Jānim Pudžam. “Padomju Karogs” (Talsi), Nr. 85, 16.07.1985.

TNMM 1325 – Jānis Pudžs K. Valdemāra Tautas teātra izrādes “Vai nevēlaties cigareti” programmā, 1968.g.

TNMM 1519 – Jānis Pudžs, 1947 g.

TNMM 1660 – afiša, Kr. Valdemāra Talsu Tautas teātra viesizrāde Talsu rajona Kolkas klubā 1971. g. 17. martā, izrāde “Vajadzīgs melis”.