Pētniecības nodaļas speciālisti devās iepazīt Talsu un Tukuma novada muižas
22. maijā Talsu novada muzeja Pētniecības nodaļas speciālisti (Aija Piļka, Dāvis Derķevics, Linda Smilga-Šimpermane, Inga Pētersone, Kristiāna Skromule) devās iepazīt Talsu un Tukuma novada muižas. Pētniekus pārsteidza katras vietas savdabība, arhitektūras unikalitāte un dabas skaistums, ko caurvij vēsturiski notikumi, aizgājušā laikmeta cilvēka domu, ideju un roku pieskāriens. Muižu kompleksi prasa lielas rūpes – ir aizsargājami un jāsaglabā nākošajām paaudzēm.
Kā pirmo, pētnieki apskatīja Strazdes muižas kompleksu, kurā ietilpst muižas kungu māja, kalte, spirta brūzis, kas celti 19. gadsimta astoņdesmitajos gados, kā arī kalpu mājas, saimniecības ēkas, klēts un ainavu parks ar vērtīgām ievesto koku sugām un lapegļu audzi. Gadu gaitā muižas ēku komplekss tika papildināts ar vairākām jaunām ēkām un saimniecības būvēm. Muižas centrālā ēka ir divstāvu garenbūve ar cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem. Tā tika pārbūvēta 1922. gadā, piemērojot to skolas vajadzībām. Daudzās pārbūvēs tā zaudējusi sākotnējo izskatu un proporcijas. Strazdes muižu ieskauj skaists parks, un tā atrodas 1 km no Rīgas – Ventspils šosejas.
Otrā tika apskatīta Kukšu muižas kungu māja. Muiža atrodas Tukuma novada Jaunsātu pagasta “Kukšās”. Rakstītos avotos muiža minēta jau 1530. gadā, bet tās kungu māja būvēta 1725. gadā pie Kukšupes. 1530. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs, apvienojot Kandavas draudzes novadā esošos trīs zemes gabalus un 1534. gadā apmainot vairākus zemes gabalus un vēl piepērkot klāt, Tidevics izveidoja Kukšu muižu. Izcilais Latvijas muižu arhitektūras paraugs ir piedzīvojis pakāpenisku stilistiskas sintēzi starp baroku un vēlīno klasicismu. Muižā saglabājušās 18. gadsimta vidus melni glazētas podiņu krāsnis un durvis, kā arī vairāki 19. gadsimta sienu gleznojumi. Kukšu muižas lepno kungu māju izrādīja tās īpašnieks Daniel Jahn. Kukšu muižas atrodas 10 km no Kandavas.
Pēc tam tika apskatīta Valdeķu muižas pils. 1845. gadā muižas īpašnieks Nikolaus fon Koskuls no dažām Aizdzires muižas zemnieku mājām izveidoja Valdeķu muižu, ko uzdāvināja savai laulātajai draudzenei Luizei, dzim. Hānai. Valdeķu muižas pils ēka uzbūvēta 1882. gadā. Ēkai neparastu noskaņu piešķir barokāli veidotās kāpnes, kas būvētas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. 20. gadsimta sākumā Valdeķu muiža piederēja sūtnim Eiženam Švarcam. 1931. gadā no tēlnieka Arnolda Dzirkaļa par 45 tūkstošiem latu nopirka Latvijas preses karalis un miljonārs Antons Benjamiņš (1860-1939). Benjamiņi Antons un Emīlija 20. gadsimta trīsdesmito gadu beigās Valdeķu muižu īsā laikā izveidoja par lauku paraugsaimniecību – “Latvijas lauku pērli”. Skaistu ainavu veidoja parks, dīķu kaskāde ar tiltiņiem un paviljoniem.
1941. gadā muiža tika nacionalizēta, īpašniece E.Benjamiņa deportēta uz Sibīriju. Antons Benjamiņš mira savā Valdeķu īpašumā. Otrā pasaules kara laikā pili Benjamiņiem atņēma. Padomju laikos Valdeķu muižā atradās Kandavas pagasta izpildkomiteja, bibliotēka un ambulance. 1997. gadā Benjamiņu dzimta savu īpašumu atguva. Valdeķu muižas pilī muzeja speciālistiem bija iespēja apskatīt Antona un Emīlijas audžudēla Latvijas pirmā krāsu fotogrāfa, ķīmiķa, filmu fabrikas īpašnieka Kanādā ceļojumu lielformāta fotogrāfiju izstādi. Valdeķu pils atrodas 5 km no Kandavas.
Pētnieku ceturtais pieturas punkts bija Zemītes muiža, kura pārsteidza galvenās ēkas – kādreizējās kungu mājas arhitektoniskais risinājums. Zemītes muiža Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā līdz 1673. gadam piederēja Butlaru dzimtai, pēc tam Lēbeliem, Mirbahiem, Pletenbergiem un Bēriem. No 1790. gada līdz 1920. gadam bija Firksu dzimtas īpašums. Zemītes pils ir iespaidīga būvapjoma celtne. Tā būvēta ap 1850. gadu, šajā laikā ap to tika izveidots parks. Ēkai klāt piebūvēts neorenesanses tornis. Muižas kungu māja tika nodedzināta 1905. gadā un atjaunota tikai 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. Vecajā muižas klētī 1937. gadā tika iekārtots Aizsargu nams. 1943. gadā ugunsgrēkā nodega vairākas muižas saimniecības ēkas. 1945. gadā Zemītes muižā izveidoja Mašīnu un zirgu iznomāšanas punktu, bijušajās Aizsargu nama telpās – Zemītes pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteju. 1949. gadā izveidoja Mašīnu un traktoru staciju. 1951. gadā staciju likvidēja un nodeva Kandavas RTU, 1962. gadā uz tā bāzes izveidoja jaunu uzņēmumu – “Tukuma lauktehnikas” filiāli.
Tagad bijusī kungu māja ir pašvaldības īpašums. 2000. gadā Kandavas novada dome ieguldījusi līdzekļus tās rekonstrukcijā un kopš tā laika pilī atrodas Zemītes pamatskola. Zemītes muižas pils atrodas Zemītes pagastā, 16km no Kandavas.
Aija Piļka