Šonedēļ pieminēsim
mūsu valsts vēsturē nozīmīgo datumu – 11.
novembri, Lāčplēša dienu, kad pirms 101 gada Latvijas armijas karavīri padzina
no Pārdaugavas Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju. Ieskatoties muzeja krājumā un eksponētajās
izstādēs, atrodam ievērības cienīgas lietas, kas uzrunā, modina vēsturisko
atmiņu un māca būt pateicīgiem par savu valsti.
Pirmo piedāvājam Lāčplēša Kara ordeņa foto, kuru oriģinālā varam apskatīt muzeja ekspozīcijā. Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts militārais apbalvojums, kura dibināšanu ierosināja Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis. Par tā dibināšanas dienu simboliski tiek uzskatīts 1919. gada 11. novembris.
Par varonību Neatkarības karā ar Lāčplēša kara ordeni apbalvoti 23 Talsu apriņķī dzimuši Latvijas armijas karavīri.
Attēlā redzamais ordenis 1922. gadā piešķirts mūsu novadniekam – 3. Latviešu strēlnieku bataljona jefreitoram Jānim Tālivaldim Rozentālam (1898 – 1973) par nopelniem 1916. gada kaujās. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris no 1940. gada dzīvojis Talsu rajona Ķūļciemā. Apglabāts Talsciema kapos. TNMM 24451; TNMM 24450Lāčplēša Kara ordeņa diploms 1921. gadā izsniegts virsleitnantam Kārlim Šnēbergam (1892 – 1943). Piedalījies cīņās par Rīgu. 1919. gada 17. novembrī kopā ar 13 kareivjiem uzbrucis labi nocietinātajam bermontiešu postenim Stendes krogā, apšaudot pretinieku tik ilgi, kamēr biedriem izdevies atkabināt vagonu ar ieročiem, munīciju un labību. TNMM 31642; TNMM 31643 Lāčplēša dienas svinībām piederīga ir fotogrāfija, kurā redzami Latvijas armijas 7. Siguldas kājnieku pulka virsnieki un viesi pie Alūksnes pils. Viņu vidū arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris – virsseržants Eduards Jansons (3. rindā 2. no labās). Viņš Apbalvots par izdarīto izlūku gājienu 1919. g. 20. novembrī ienaidnieka aizmugurē Stendes stacijas rajonā.Latvijas armijas 4. Valmieras kājnieku pulka virsnieka Alberta Spēlīša (1899-1974) parādes zobens. 1930. gadi. Atrasts Sabilē, Lāčplēša ielā 11, nojaucot mājas verandu. TNMM 19849
