“Pāri Baltijas jūrai: 1944-1945”
6. martā plkst. 17:00 Talsu novada muzejā tiks atklātas divas izstādes: zviedru fotogrāfa Dāvida Holmerta fotoizstāde “Pāri Baltijas jūrai: 1944-1945” un latviešu-zviedru mākslinieces Marijas-Induses 115 gadu piemiņas izstāde, atklāšanā klātesot Zviedrijas vēstniecei Latvijā Annikai Jaganderei.
Dāvida Holmerta izstāde ir skarba fotohronika par bēgļiem no Latvijas, kuri izmisuma dzīti kāpa laivās, lai dotos riska pilnā braucienā uz Gotlandi, Zviedriju. Tas ir arī stāsts par zviedru iedzīvotāju iesaistīšanos bēgļu sagaidīšanā un aprūpē.
Vienā no bēgļu laivām 1944. gada oktobŗī bija arī mūsu novadā un Latvijā labi zināmā grafiķe rojiniece Marija Induse-Muceniece ( 1904-1974 ) ar savu ģimeni. Zviedrijā viņa kļuva par vienu no vispopulārākajām latviešu māksliniecēm. Viņas grafiskie darbi par bēgļu tēmu ir labi zināmi visās latviešu trimdas zemēs. Marijas Induses-Mucenieces zināmākais lielformāta linogriezums “Bēgļu laiva” būs apskatāms arī šai mākslinieces 115 gadu piemiņas izstādē, kuru veidos darbi no Talsu novada un Rojas Jūras zvejniecības muzeja krājumiem.
Briesmu pilno bēgļu braucienu pāri jūrai atcerējusies Tiņģeres skolotāja Valija Jankevica savā atmiņu grāmatā “No Ārlavas līdz Ņujorkai”. Publicējam fragmentus.
…Citās vasarās uz Roju brauca peldu viesi. Tagad gan no Rīgas, gan citām Latvijas malām saplūduši ļaudis , lai gaidītu iespējas tikt pāri jūrai uz Zviedriju, lai gan vairumam bija atļaujas kabatā izceļošanai uz Vāciju. Tās bija domātas gadījumam, ja notiktu militāra kontrole. Uzmanīgi un drosmīgi latviešu jūrnieki veda ar laivām un mazākos kuģīšos latviešus pāri jūrai. Krievi jau bija pie Tukuma, kas ir tikai 80 kilometri no Rojas. Visus bija pārņēmis satraukums no neziņas, kas notiks tuvākajā nākotnē. Kara troksnis nāca arvien tuvāk…
…Sestdien, 7. oktobrī… Stāvoklis saspīlēts, kuru katru dienu varēja atbraukt kāda laiva no Zviedrijas. Pārbraukšanas lietas kārto latvieši, riskēdami ar savām dzīvībām. Šī glābšanas akcija nebija zināma vācu krasta sargiem, kas dzīvoja kopā ar latviešu krasta sardzi. Šie latvieši, krasta sardzes vīri , arī bija galvenie glābšanas akcijas vadītāji, jo viņi pa radio varēja sazināties ar glābšanas laivu vadītāju.
… Svētdien, 8. oktobrī pulksten desmitos no rīta atskan telefona zvans. Zvana pastmeistars, ka laiva esot pie Žocenes un visiem esot jāsapulcējas tur, lai dotos ceļā. Laiva no Zviedrijas!…
…Roju tajā dienā atstāja ap divi simti cilvēku. Visi jau nebija vietējie… Gājām mazākos bariņos, lai neradītu aizdomas, jo Rojā bija novietota vācu karavīru sardze. Tā bija gan pamanījusi jūrā, pretī Žocenei, noenkuroto paprāvo zvejas laivu, bet latviešu karavīri bija paskaidrojuši, ka tā uzņemot bēgļus braukšanai uz Vāciju, kas bija atļauts. Gājām gar Rojas upes labo krastu. Cauri ciemam un pāri tiltam neuzdrošinājāmies iet. Kāds jau iepriekš sarunāts rojinieks pārcēla mūs ar laivu pāri upei. Pēc tam soļojām tālāk pa mežu , pāri kāpu smiltīm, kamēr tikām uz ceļa. Bija kājām jānoiet līdz Žocenei… Mūsu grupiņā bez pastmeistara ģimenes vēl ir gleznotāju Indusu pāris ar bērniem , mūziķi brāļi Vinteri. Starp priedēm redzami vēl citi gājēji. Induss stiepj rullī satītas savas gleznas. Viņa sievai pie rokas liels skalu grozs, kurā guļ dažas nedēļas vecais dēliņš. Divi lielākie bērni soļo kopā ar vecākiem…
…Žocenes krastmalā īsta tirgus kņada, ir ap 200 cilvēku. Lielā zvejas laiva ir latviešu īpašums. Ar to vairākos braucienos uz Gotlandi pārbraukuši daudzi tautieši. Nu bija jābrauc ar zirgu vilktiem ratiem jūrā līdz mazākām laivām un ar tām tālāk līdz kuģītim… Visi jau sakāpuši kuģītī, bet mēs ar Paegļu ģimeni vēl esam krastā. Beidzot kāds paziņa no Rojas paņem arī mūsu mantas un ieved mūs jūrā. Kad atbrauc laiva, laivinieks saka, ka kuģis jau pārpildīts un vairāk cilvēku neuzņem. Pēc aprunāšanās tas tomēr mūs laivā uzņem un ved uz kuģi. . Braucot mājam ar kabatas lampiņām, lai mūs gaida. Kad tiekam uz kuģīša, no augšas mums sauc: “Te nevar vairāk. Viss ir pilns! Nav vairāk vietas! ”Mēs rāpjamies tik augšā. Uzkāpjot uz kuģa, tiešām iekļūstam lielā cilvēku burzmā. Kur kāds stāvēja, tur arī bija jāpaliek. Tad kuģis sāk gaitu uz Gotlandi. Vācu krasta sargs, kuram braucam garām, vēl uzsauc: ”Glückliche Reise!”, jo viņš domāja, ka braucam uz Vāciju… Lai gan kuģītis bija pārpildīts ar mantām un cilvēkiem, tomēr nevienu negribēja atstāt krastā. Cilvēki bija jāglābj – tas bija šīs akcijas mērķis. Pamanījām krastā atspīdam auto ugunis. Vēlāk Zviedrijas krastā uzzinājām, ka ar to braucis Talsu slimnīcas direktors Ruģēns… Šinī pārbraucienā bija vairāki latviešu mākslinieki. Bez vijolnieka Dunkeļa un brāļiem Vinteriem Mariss Vētra ar ģimeni, čellists Ozoliņš un vēl citi…
… Lejā bija novietotas mātes ar maziem bērniem. No turienes atskanēja vaimanas, ka bērniem slāpstot. Arī lielajiem slāpa. Daudziem bija līdzi degvīns, bet trūka ūdens. Aleksis pārvietojās uz laivas malu, ielaida saitē piestiprinātu pudeli, kas piepildījās ar jūras ūdeni. To nu kā dārgumu laida apkārt, bet tālāk pār lūpām nevarēja dabūt. Ūdens bija sāļš un bezgaršīgs. Nebijām aizbraukuši līdz Kolkas ragam, kad kāds no ļaudīm uzsauca, lai katrs, kam koferos vērtīgas mantas un dokumenti, tos izņem, jo kuģa svara atvieglošanai koferi pāri bortam jāmet jūrā. Tā kā tādā biezumā cilvēki nevarēja pakustēties, tad kuģa apkalpe taisīja vaļā sakrautos koferus un gandrīz visu, kas tajos bija iekšā, svieda pāri kuģa malai jūrā. Vēlāk noskaidrojām, ka daudziem trūka vērtslietas un arī dokumenti…
…Pabraucot garām Kolkas ragam, viļņi sāka pamatīgāk šūpot… Jūras slimība pieņēmās un ar to mokās gandrīz visi… Kādam lielākam vilnim atsitoties pret kuģa sānu, tiekam visi pamatīgi apšļākti ar ūdeni, un tas tā turpinājās…
…9. oktobrī divos pēcpusdienā kuģa ļaudis mūs iepriecināja – drīzumā jau varēšot saredzēt krastu… Kļuva tumšs, bet no krasta ne vēsts. Tā vēl otru nakti dabūjām salt uz jūras. Izrādījās, ka kompasa kļūmes dēļ bijām novirzījušies uz ziemeļiem… 10. oktobrī ap astoņiem no rīta iebraucām Slites ostā… Izrādījās, ka uz kuģa “Zvejnieks” bijuši 263 cilvēki, bijis paredzēts uzņemt tikai 120. Mūs sagaida zviedru žēlsirdīgās māsas un Tautas palīdzības organizācijas locekļi. Visi pret mums laipni un izpalīdzīgi. Saprotamies vācu valodā…
Materiālu sagatavojusi Guna Millersone
