Noslēgusies Latvijas Armijas virsnieka parādes zobena restaurācija
Šī gada decembrī noslēgusies Latvijas Armijas virsnieka parādes zobena restaurācija. Restaurētais zobens atgriezies ekspozīcijā “Ar vakardienas sauli”, kas apskatāma ikvienam interesentam.
Šī gada aprīlī zobens tika nodots restauratores Ances Pudānes gādīgajās rokās. Nu restaurācijas darbi ir noslēgušies, un zobens atgriezies Talsu novada muzejā. Latvijas Armijas virsnieka parādes zobens ir tipisks 20. gadsimta 30. gadu stilistikas rūpniecisks izstrādājums. Tas ir aukstais ierocis ar taisnu vienasmeņa šķeltni un efesu, kas sastāv no roktura, gardes, lociņa un šķērša.
Pirms restaurācijas zobena asmeni klāja korozijas slānis, vietām bija dziļākas rievas un korodējušas poras. Izteikta korozija no abām pusēm bija manāma asmeņa vidusdaļā un galā. Roktura misiņa vijuma stieple bija apsūbējusi un netīra, kā arī dekoratīvais misiņa aizsargs ar ģerboni bija viegli apsūbējis un taukains.
Restaurācijas process sastāvēja no fotofiksācijas pirms restaurācijas, priekšmeta attaukošanas, mehāniskās tīrīšanas, ķīmiskās tīrīšanas, korozijas skarto laukumu pasivēšanas, pulēšanas, aizsargpārklājuma uzlikšanas un fotofiksācijas pēc restaurācijas.
Talsu novada muzeja krājumā ir vairāki zobeni, piemēram, Krievijas Impērijas kavalēristu zobeni, 1905. gada revolūcijas revolucionāru veidoti zobeni, arheoloģiskajās izpētēs atrasti zobeni, u.c.
Pēdējais dokumentētais gadījums, kas saistīts ar zobenu izmantošanu karadarbībā, norisinājies Otrā pasaules kara laikā, kad tā dēvētais “Trakais Džeks” Čērčils (“Mad Jack” Churchill), uzskatot zobenu par formastērpa sastāvdaļu, to ņēma līdzi cīņās pret vācu vērmahta karavīriem. Savukārt, pēdējais liela mēroga konflikts, kurā izmantoja zobenus, bija Pirmā pasaules kara sākumposms, kurā kavalēristi bija bruņoti ar zobeniem. Pēc Pirmā pasaules kara parādes zobenu galvenokārt izmantoja svinīgiem nolūkiem, lai parādītu varu vai autoritāti. Šī iemesla dēļ virsnieka parādes zobens ir svētku un parādes formas tērpa sastāvdaļa, un to atļauts nēsāt, piedaloties parādēs un ceremonijās.
Neskatoties uz to, ka zobenus karadarbībā vairs neizmantoja, par to simbolisko nozīmi 20. gadsimta otrajā pusē sarakstītas vairākas dziesmas. Piemēram, Latviešu leģiona 19. Divīzijas kara ziņotāja Andreja Eglīša sarakstītā dziesma “Liec zobenu zem galvas”:
“Liec zobenu zem galvas
Un dziļi neiemiedz,
Tavs gods un tēvuzeme
Tev dziļi dusēt liedz.
Liec zobenu zem galvas
Liec to pa cirtienam;
Tas pēdējais, kas sakāms,
Drīz jāsaka būs tam.
Liec zobenu zem galvas,
Kad naktī jāatdus,
Lai latvju tauta modrus
Zin savus kareivjus.”
Šī dziesma vēlāk kļuva par Latvijas nacionālo partizānu apvienības Vidzemē himnu.
TNMM 19849 – Zobens. Latvijas armijas virsnieka parādes zobens. Gatavots 20. gs. 20-jos gados.