Publikācijas

No Talsu universālveikalu vēstures

 Vai gan nav ērti un parocīgi, ja, iegādājoties jaunu drēbju kārtu, džemperi,  izejamo kleitu un kurpes, pie reizes var nopirkt arī kādu modernu kabatas portfeli, iecienītu smaržiņu vai odekolonu un nav vajadzības apstaigāt vairākus nelielus veikaliņus, kā vēl pirms pārdesmit gadiem?

Jaunā Talsu universālveikala 1. stāva kopskats. 1967. gads. Talsu novada muzeja krājums

Šādu iespēju pagājušā gadsimta 40.gadu nogalē talseniekiem sarūpēja Talsu patērētāju biedrību savienība, Lielā ielā 26 iekārtojot Talsu rajona patērētāju biedrību savienības universālveikalu ar kultūrpreču, gatavo apģērbu un audumu nodaļām, ko 1954.gadā papildināja ar apavu un saimniecības preču sektoriem. Administrācijas un kantora telpas tika izvietotas ēkas augšstāvā.  Jāatzīmē, ka 1950.gadu nogalē Talsu pilsētas un rajona iedzīvotājiem radās iespēja izmantot arī ceļojošā universālveikala – šaursliežu vilciena pakalpojumus, kas tolaik bija oriģināla tirdzniecības forma ne vien toreizējā Latvijas republikā, bet visā plašajā padomju zemē. Pirmajos trijos šā savdabīgā  universālveikala vagonos bija iekārtotas veikala telpas, pārējos – noliktavas. Ceļojošajam universālveikalam bija vairākas nodaļas – pārtikas preču, apavu, audumu un gatavo apģērbu. To lauku iedzīvotāju un un dzelzceļa strādnieku apgādei bija noorganizējusi Sagādes kantora Jelgavas nodaļas vadība un tas apkalpoja Talsu un Ventspils rajonu šaursliežu tīkla apkārtni. Kā liekas – iedzīvotāji ar šā savdabīgā universālveikala pakalpojumiem bijuši visai apmierināti, spriežot pēc Rojupes, Valdgales, Talsu un citu apdzīvoto vietu iemītnieku pozitīvajām atsauksmēm,  izsakot vēlmi, lai šāds veikals pie viņiem ierastos biežāk.

Nav ziņu, vai šī vēlme dzīvē tikusi īstenota, taču Talsu rajona patērētāju biedrību savienības universālveikalā jau nākamajā gadā tika atklāts preču iznomāšanas punkts, turklāt gada 2.ceturksnī plānoja ieviest vēl nebijušu tirdzniecības formu – gatavo apģērbu pārdošanu ar atklāto izvietojumu. Tomēr vecā universālveikala telpas paplašinātajam preču klāstam kļuva arvien šaurākas un nepiemērotākas, tāpēc 1960.gadu sākumā tika uzsākta jauna un tālaika prasībām atbilstoša moderna universālveikala būve. Veikala korpusu līdz jumtam plānoja pabeigt jau 1962.gadā, bet līdz 1963.gada 1.maijam nodot to ekspluatācijā, ieskaitot plašu ēdnīcu un restorānu 200 apmeklētājiem. Tomēr,  atbilstoši vispārzināmajai tā laika praksei, to celtniecība jūtami ievilkās. Vēl 1964.gada vasarā jaunā tirdzniecības centra iekštelpās spraigi kūsāja būvdarbi, cita starpā pagrabstāvā izbūvējot plašas noliktavas augļu un dārzeņu uzglabāšanai. Jāatzīmē, ka universālveikala katlu telpā atsevišķa kurtuve bija paredzēta perspektīvā plānotās 24 dzīvokļu dzīvojamās ēkas apsildei, kuru bija iecerēts uzcelt netālu no universālveikala tirdzniecības darbinieku vajadzībām. Savukārt gaiši izkrāsotās veikala augšstāva telpas bija paredzētas administrācijai un rūpniecības preču uzglabāšanai. Diemžēl iekštelpu izbūvi kavēja laikus nepiegādātie būvmateriāli,  lai gan celtnieki solīja ēdnīcu un restorānu pabeigt līdz 1965.gada 1.maijam – PSRS plaši atzīmētajiem darbaļaužu svētkiem, bet uz Latvijas PSR 25.gadadienu nodot ekspluatācijā visu universālveikala ēku. Tā būvei netika taupīti tā laika vismodernākie un kvalitatīvākie materiāli un tehniskie sasniegumi. Restorāna un ēdnīcas zāles grīdas greznoja parkets, bet ēdienu sagatavošanas ceha sienas – baltas Čehoslovakijā ražotas flīzes.  Ar tām tika noklātas arī liftu šahtas, ar kuriem no stāva uz stāvu bija paredzēts nogādāt traukus, pusfabrikātus un ēdienus, ko plānoja sagatavot uz elektriskajiem pavardiem. Celtnieki solīja apmest arī universālveikala ārējās fasādes, lai gan projektētāji šādu apdari sākotnēji nebija paredzējuši. Diemžēl tā nebija vienīgā projektētāju pieļautā paviršība, kādēļ daudzas no dārgajām sienas flīzēm nenovēršami sabojāja, jo liftus, kā zināms, ražotāji mēdz piegādāt samontētus, tāpēc jau pabeigtās, ar flīzēm apšūtās liftu šahtas sienas nācās būvēt no jauna. Tomēr neraugoties uz visām nepilnībām un sarežģījumiem, 1965. gada 21. jūlijā lielākais Talsu rajona tirdzniecības centrs – jaunais universālveikals “Kursa” vēra savas durvis apmeklētājiem. Tā apakšstāvā, atbilstoši vispārpieņemtajiem standartiem, bija izvietoti kancelejas piederumi, skaņu plates, bērnu rotaļlietas, fotopreces, radiopreces un televizori, kā arī galantērijas preces, otrajā stāvā – gatavo apģērbu, trikotāžas un audumu nodaļas, savukārt augšstāvā – plašas noliktavas. Lai apmierinātu tolaik arvien aktuālāko autostāvvietu trūkumu, blakus universālveikalam ierīkoja  automašīnu stāvvietas. Jaunajā universālveikalā bija iekārtotas 15 nodaļas ar 47 pārdevējiem, te darbojās audumu piegriešanas galds un tirdzniecisko pakalpojumu birojs, kur pircēji varēja pieteikt pasūtījumus preču piegādei savās dzīvesvietās.

Nedaudz atjauninātā veidolā Talsu universālveikals turpināja darbību līdz pat padomju perioda beigām un vēl 20.gs. 90.gadu nogalē, lai gan tolaik tam aizvien grūtāk nācās pielāgot savu darbību brīvā tirgus prasībām un pieaugošajai konkurencei. Tiesa, rajona patērētāju biedrības vadība centās darīt visu, lai to padarītu pievilcīgāku pircējiem kā preču sortimenta, tā iekārtojuma ziņā. Ierobežoto finanšu līdzekļu apjomā tika veikts pirmā stāva iekštelpu remonts, iekārtoti jauni preču stendi, stikla vitrīnas, paplašināta kafejnīca. Daļu telpu atvēlēja citām vajadzībām – tur izvietojās Talsu rajona Bērnu un jauniešu centrs, banka u.c. Tomēr, līdz ar vairāku jaunu plaša sortimenta tirdzniecības centru darbības uzsākšanu, padomju perioda universālveikals aizvien vairāk zaudēja savu agrāko lomu un nozīmi, tāpēc ir apsveicami, ka visdrīzākā laikā turpinās savu darbību citā, taču ne mazāk nozīmīgā veidolā.

Attēls: Talsu universālveikals, celts 1965. gadā. Foto 1968.gads. Talsu novada muzeja krājums

 

Guntars Tenne,

Talsu novada muzeja speciālists vēstures jautājumos