No saknes zieds uz augšu veras

19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā tika rīkotas vairākas vēstures pētītāju ekspedīcijas, apzinot arheoloģisko, etnogrāfisko un folkloras mantojumu patreizējās Latvijas teritorijā. Apkopotais kultūrvēsturiskais mantojums iedvesmoja māksliniekus un amatniekus pievērsties latvisku sižetu risinājumiem un latviskā ornamenta stilizācijai daiļradē. Ekspozīcijā aplūkojami gan ar latvisku ornamentu rotāti, gan folklorā balstītu sižetu tēlojošie lietišķās mākslas priekšmeti.

Daļa Kurzemē vākto etnogrāfisko un arheoloģisko liecību nonāca 1923. gadā skolotāja Tīca Dzintarkalna (1874 – 1937) dibinātajā Valsts Talsu v idusskolas kultūrvēstures muzejā, šīs ēkas telpās. T. Dzintarkalns bija vēstures pētnieks un dievturu kustības atbalstītājs. Savā mājā “ Dzintari” v iņš iekārtoja dievturu svētnīcu, tās izdaiļošanu uzticot bijušajam skolēnam, māksliniekam Kārlim Sūniņam (1907 – 1979). Mājā joprojām saglabājušies sienu gleznojumi latviskā garā, atsevišķi galdniecības izstrādājumi un mājas pagalmā – senču pils cementa maketā. Talsu novadā rodamas arī citas ēkas ar latviskiem sienu gleznojumiem – bijušajā Ārlavas lauksaimniecības biedrības namā Kārļa Freimaņa (1909 – 1987) darinātie panno, bijušajā Valgales pagasta valdes namā Žaņa Sūniņa (1904 – 1993) gleznotie un Nurmuižas pilī Ansim Cīrulim (1883 – 1942) piedēvētā f igurālā kompozīcija ar tautudēlu un tautumeitu.

Atsevišķi folklorā, etnogrāfijā un arheoloģijā balstītie mākslas darbi laikmetīgā Art Deco apdarē iekļauti Latvijas kultūras kanonā, piemēram, porcelāna apgleznošanas darbnīcas „ Baltars” izstrādājumi un Anša Cīruļa radītais Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjers. Spilgtākie paraugi glabājas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Vecrīgas sirdī. Talsu novada muzeja kolekcijā rodami vairāki v ietējo amatnieku 20. gs. I pusē un v idū darinātie priekšmeti. Daži radīti pēc laikrakstos regulāri publicētajiem paraugiem, citi – oriģināldarbi. Ekspozīcijā krājuma priekšmetus papildina Igurda Baņķa kokamatniecības darbnīcas “ Zeļļi” izgatavotais mēbeļu komplekts un Rīgas Celtniecības tehnikuma restaurācijas nodaļas darinātā griestu lampa, kura tapusi iedvesmojoties no

K. Freimaņa 1939. gadā zīmētā spūldžtura meta Talsu Sadraudzīgās biedrības namam. Ekspozīcijā iekļauti arī padomju laika lietišķās mākslas darinājumi, to skaitā Tukumā tapusī keramika.

2024. gadā Talsu novada muzejs izdeva Gunas Millersones un Gata Vanaga sastādīto grāmatu “ Nacionāli dekoratīvais stils Talsu novadā” , kurā iespējams rast plašāku informāciju par dekoratīvo glezniecību, grafiku un lietišķo mākslu Talsu novadā 20. gs. I pusē.