No atjaunotas senču pils līdz “Koklētājam”
Pirms 20 gadiem – 1996. gada 16. novembrī – svinīgā sarīkojumā Ķēniņkalna pakājē pie Fabrikas ielas atklāja Kārļa Zemdegas iecerēto, Viļņa Titāna kalto, ar daudzu cilvēku atbalstu izauklēto pieminekli “Koklētājs”.
Brīvības cīnītājiem veltītā pieminekļa tapšanas priekšvēsture ir daudz senāka – pagāja 73 gadi, līdz īstenojās piemiņas vietas iecere. Laika ritējums mainījis pieminekļa vietu, tā veidu un traktējumu. Un šoreiz – par to, kā attīstījās pieminekļa ideja pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.
1923. gadā izskanēja doma Talsos celt pieminekli, lai godinātu 1918.–1920. gadu Latvijas Brīvības cīņās kritušos novadniekus. Savās piezīmēs skolotājs, novadpētnieks Teodors Dzintarkalns min, ka viņš ierosinājis pieminekļa celšanu Talsos, atstājot pilsētas galvas amatu 1923. gada septembrī. 1920. gadu sākumā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem veltītas piemiņas vietas top brāļu kapos, cīņu vietās, apdzīvotu vietu centros, pie baznīcām.
Konkrēti priekšdarbi pieminekļa izveidošanai Talsos uzsākti 1924. gadā. Talsu pilsētas valde organizē Pieminekļa celšanas komiteju, un tā par pieminekļa atrašanās vietu izraugās Talsu pilskalnu, kaut gan daļa Talsu sabiedrības to neatbalsta.
Pieminekļa komiteja nospriež, ka piemineklis ceļams Pilskalnā agrākās pils veidolā. Iekšienē novietotu kritušo varoņu fotogrāfijas ar viņu dzīves un varoņdarbu aprakstiem, kara piederumus. Blakus pilij ir nodoms iestādīt dažus ozolus, ko Talsu jaunatne varētu apkopt. Kalns kļūtu par talsinieku pulcēšanās vietu svētkos un svarīgos notikumos.
Apriņķa biedrības un pašvaldības iestādes tiek lūgtas to budžetos atvēlēt noteiktu summu pieminekļa celšanas vajadzībām un palīdzēt vākt līdzekļus ziedojumos. Summas savākšanai pieminekļa celšanas komiteja organizē loteriju. 1. maija „Talsu Vēstnesis” aicina iegādāties biļetes 20 santīmu vērtībā. Pievienots izteiksmīgs zīmējums – pie pieminekļa sērojoša tautumeita un tautudēls ozolzaru vinjetē. Tā kā šī bijusi vislielākā loterija, kāda jelkad rīkota Talsos, organizācijas darbi aizkavējas, un izloze notiek tikai 1925. gada janvārī. Vietā ir talsinieku satraukums: „Ja arī turpmāk darbi ies līdzšinējā gaitā, tad mēs vēl ilgi neredzēsim pieminekli saviem varoņiem.” (Talsu Vēstnesis, Nr. 21, 1924)
Pieminekļa komiteja saņem kritiku par gauso darbību, pieminekļa idejas nepopularizēšanu tautā, neskaidrību par savāktajiem līdzekļiem, nepietiekoši apspriesto pieminekļa veidu un vietu. Lai veiksmīgāk varētu organizēt pieminekļa izveides darbus, komiteja vairākkārt pārreorganizējas, bet praktiska darbība tā arī neatsākas.
Par pieminekļa izveidi Talsos atsāk spriest 1934. gadā. Līdztekus karavīru kapu apzināšanai un kopšanai par 1. pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem veltītu pieminekļu uzstādīšanu Latvijā rūpējas Brāļu kapu komiteja un tās nodaļas. Pieminekļa celšanas jautājuma risināšanai 26. jūlijā nodaļu dibina arī Talsos. Brāļu kapu komitejas Talsu nodaļas valdē tiek ievēlēts Reinholds Kuikulītis, Pēteris Avens, Fricis Hermansons, Aleksandrs Reiznieks, Ansis Dreimanis, Aleksandrs Ezeriņš, Leo Dunkels, Teodors Insbergs, Jānis Veilands.
1934.gada 19. oktobra laikrakstā „Talsu Balss” Brāļu kapu komitejas Talsu nodaļas valde izsludina sacensību pieminekļa projektam Talsu pilskalnā ar nosacījumu, ka tas celts no vietējā materiāla, pieskaņojams apkārtnei un izmaksas nedrīkst pārsniegt 8000 latus.
Konkursā uzvar projekts „Brāļiem”, ko izstrādājis tēlnieks Kārlis Baumanis (no 1935. gada 4. novembra – Zemdega, 1894–1963) – uz 6 m arhitektoniska fona attēlota 3 m augsta senlatvju karavīra galva ar varonīgu sejas izteiksmi un otrā pusē – ievainota karavīra tēls. Tēlnieks iesniedzis vēl divus projektus. „Liesma” atzīts par pārāk modernu un svešu latviskam garam. Otrs – „Varoņteiksma” – ar koklētāja figūru nav izvēlēts izbūvei pilskalnā, jo pieaicinātā mākslas eksperta Kārļa Freimaņa vērtējumā tam nepieciešams līdzenāks laukums ar koku apstādījumiem aizmugurē.
Pieminekļa pamatu Pilskalnā plāno iemūrēt 1935. gada 16. jūnijā Talsu novada 4. dziesmu dienas laikā. Kā liecina Talsu novada muzeja glabātais Talsu pilsētas budžets 1935. gadam, lai uzņemtu valdības pārstāvjus Talsu novada dziesmu dienā un Brīvības cīņās kritušo pieminekļa pamatakmens likšanas svinībās, Talsu pilsētas valde plāno iztērēt 100 latus. Tomēr pamatakmens atklāšanu atliek uz 1936. gada vasaru.
Brāļu kapu komitejas Talsu nodaļas valdei jāizvēlas piemineklim cita vieta – tā kā Pilskalns iekļauts valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, pirms piemiņas vietas iekārtošanas nolemts veikt pārbaudes izrakumus. Tie sniedz pārsteidzošus atklājumus un arheoloģiskā izpēte turpinās. Nolemj pieminekli celt Leču kalnā – tagadējā 1905. gada revolūcijas cīnītājiem veltītā pieminekļa vietā.
Tā kā mainīta vieta piemineklim, Talsu pilskalnam izvēlētais piemineklis “Brāļiem” ar karavīra galvu neiekļaujas jaunajā ainavā. Izvietošanai Leču kalnā tēlnieks Kārlis Zemdega izstrādā “Pieminekļa projektu kritušiem Talsos”, kur 3,20 m augsts koklētāja tēls atveidots pretskatā un sānskatā uz 2 m augsta četrpakāpju postamenta. Tēlnieks piedāvā divus variantus piemiņas vietai Leču kalnā Brīvības un Šķūņu (tagad – 1905. gada) ielas stūrī – atšķiras attālums no ielām un uzejas veids. 1938. gada 29. novembrī Ministru kabineta sēdē apstiprina pieminekļa projekta variantu ar divām simetriskām lokveida uzejām no Brīvība ielas.
Lai sagatavotu vietu pieminekļa pamatiem, Brāļu kapu komitejas Talsu nodaļa septembrī lūdz Talsu apriņķa lauku pašvaldību vecākajam Reinholdam Kuikulītim organizēt 30 kubikmetru akmeņu pievešanu no tuvākajiem apkārtnes pagastiem. Laidzes, Pastendes, Stendes, Nurmuižas, Ārlavas un Lībagu pagasti apņemas piegādāt akmeņus. Strazdes un Vandzenes pagastu valdes sēdēs tiek nolemts “atpirkties” no akmeņu vešanas, tā vietā ziedojot Brāļu kapu komitejas Talsu nodaļai attiecīgi Ls 18 un Ls 30.
1938. gada 18. novembrī beidzot tiek likts pamatakmens ilgi lolotajam piemineklim. No rīta talsiniekus modina baznīcu zvani un orķestru spēlētie korāļi. Pēc Talsu pilsētas valdes svinīgās sēdes Sadraudzīgās biedrības namā un svētku dievkalpojuma evaņģēliski luteriskajā baznīcā uz pieminekļa pamatu vietu Brīvības ielā plūst iespaidīgs gājiens. Svinīgo pieminekļa pamatakmens guldīšanas aktu vada kara ministra un Armijas komandiera pārstāvis pulkvedis Jānis Rapa. Pēc mācītāja Jāņa Saulīša svētrunas mācītājs Oskars Martinelli iesvēta piemiņas vietu. Sanākušos uzrunā Brāļu kapu komitejas Talsu nodaļas priekšnieks Ansis Dreimanis, un komitejas sekretārs Aleksandrs Ezeriņš nolasa aktu par pieminekļa tapšanu. Pulkvedis Rapa gulda pieminekļa pamatnē kārbu ar aktu, laikrakstu un naudas paraugiem „ lai mūžu mūžos paliktu piemiņai un neparedzamā nākotnē vēstītu par brīvo Latviju un Talsu pilsētu ar viņas apkārtni” (no Akta teksta, 1972. gadā kārba nonākusi Talsu novada muzeja krājumā). Pirmo reizi uz Brīvības ielas notiek svētku parāde. Kā fiksēts Talsu pilsētas valdes protokolā, “svētki noritēja lielā sajūsmā un saskaņotībā, un dalību svinībās ņēma visi pilsētas iedzīvotāji, un Talsos tik liels svētku dalībnieku skaits bija pirmo reizi.”
Uz pieminekļa pamatakmens atklāšanu izgatavotie žetoni ar pieminekļa metu tiek izdalīti apriņķa pagastu valdēm pārdošanai par Ls 0,50 gabalā. Nauda ieskaitīta pieminekļa būves fondā. Pēc šo žetonu parauga 2006. gadā izgatavotas nozīmītes, atzīmējot „Koklētāja” atklāšanas desmitgadi.
Apriņķa iedzīvotāji cer, ka drīz varēs atklāt pieminekli, 1939. gadā turpinās ziedojumu vākšana. Vēl 1940. gada sākumā ar spiestuvē “Talsu Balss” izgatavotiem aicinājumiem un laikraksta „Talsu Vārds” palīdzību Brāļu kapu komitejas Talsu nodaļa lūdz apriņķa iestādes un organizācijas ziedot trūkstošos līdzekļus. Kārlis Zemdega ar palīgiem uzsāk Dundagas pagasta „Pilsupju” īpašumā izraudzītā akmens kalšanu, bet valsts politiskās iekārtas maiņa neļāva iecerei īstenoties.
Pagāja pusgadsimts, un 1987. gadā atdzima doma par pieminekli. Un jau cita paaudze pārvērta Kārļa Zemdegas ieceri “Koklētāja” tēlā. Piemineklis ieguvis plašāku nozīmi nekā tā sākotnējā iecerē 1920.–1930. gados. Nu „Koklētājs” piemin visus mūsu brīvības cīnītājus – tos, kas izcīnījuši pirmo Latvijas Republiku un to nosargājuši, tos, kas cietuši padomju režīma spaidus, un tos, kas tuvinājuši atjaunotās valsts neatkarības brīdi. Piemineklis Latvijas saulei.
No 9. novembra ikviens mīļi gaidīts pieminekļa atklāšanas 20. gadadienai veltītā izstādē Talsu novada muzejā (18. novembrī plkst. 10.00–13.00 iespēja apmeklēt muzeju bez maksas).
Plašāk par pieminekļa tapšanu varēsiet lasīt izdevumā “Talsu novada muzeja raksti. II”.
Zanda Konošonoka,
Talsu novada muzeja direktores vietniece
