Nenoteiktie. Noteiktie un pateiktie. Māra Čačkas augstspiedes

No 17. augusta Talsu novada muzeja Izstāžu zālē iekārtota Daugavpils mākslinieka – grafiķa un gleznotāja – Māra Čačkas augstspiedes darbu izstāde „Nenoteiktie, noteiktie un pateiktie”. Šī izstāde it kā ievada gaidāmo „Grafikas rudeni” Talsu muzeja zālēs, kad būs iespēja kopā pavisam trīs izstādēs iepazīties ar  vairākām grafikas tehnikām un to iespējām,  tikties ar māksliniekiem-grafiķiem, kā arī piedalīties viņu meistardarbnīcās: gala rezultātā skatītājs varbūt pats būs ieguvis kaut vai nelielu prasmi, lai radītu kādu grafikas lapu pats sev. Oktobrī būs iespēja tikties ar biedrības Grafikas kamera litogrāfiju meistariem, bet novembrī gaidāma tikšanās ar grāmatu ilustratori Gundegu Muzikanti viņas darbu izstādē un meistarklasē.

Māris Čačka (1976) ir ne tikai mākslinieks un mākslas pedagogs, pedagoģijas zinātņu doktors (vada Mākslas pedagogu apvienību Daugavpilī). Viņš ir daudzu mākslas projektu kurators un producents, šobrīd Daugavpils Marka Rotko centra vadītāja vietnieks un VKKF Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs. Izcilas darba spējas, aizrautība un azarts – tas palīdz viņam radīt arī savu mākslu un to izkopt, dažreiz tik tiešām izbrīnot visus – pa kuru laiku?

Mākslas zinātnieks Valentīns Petjko par izstādi „Nenoteiktie, noteiktie un pateiktie” ir rakstījis: „… tas ir darbu cikls, kas atspoguļo autora jaunāko veikumu kā sava veida atmošanos pavasarim jeb atskaiti par izdomāto domās un nosapņoto sapņos, pateikto un reizē nepateikto. Māris Čačka ir dažāds izpausmju meklējumos, taču uzticīgs saturam, reizēm uzbāzīgi atgādinot par šķietamo, bet ne visiem saprotamo. Pavasara dārzs, kas acu skatienam paveras caur aprasojušu logu, ir tik pat neskaidrs un izplūdis kā rudens lietainās dienas atspulgs uz sienas; arī šoreiz Māra Čačkas radītā pasaule ir tik pat noslēpumaina – gribas saskatīt kaut ko vairāk, taču ne vienmēr izdodas!…

Šoreiz autors skatītāju pārsteidz ar materiālu, izvēloties audekla apdruku un kā izteiksmi sev tuvu grafikas tehniku – augstspiedumu, kas estampus rod daudzkārtu kologrāfiju un monotīpiju slāņu mijās, kombinācijās un kārtojumos… „ , ( augstspiede ir grafikas tehnika vai iespieduma veids, kurā iespiežamie elementi klišejā atrodas augstāk par to, ko nevēlamies iespiest: to, savukārt, panāk ar padziļinājumu ) Lai arī šajā sērijā skatāmie darbi pirmajā mirklī šķiet abstrakti, absurdi un neizprotami, skatot tos tuvāk, var vērot neskaidro un izplūdušo nenoteiktību, kas mijas ar dažādu tēlu siluetiem un autoram tuvo sociālo tēmu un tās atblāzmu, kas kopumā tad arī veido pateikto. Arī līdz šim Māris Čačka savos darbos centās runāt par vidi un sabiedrību, skarot dzīves notikumus un to attēlojumus izstāžu formātos Latvijā un ārvalstīs. Viņa daiļradē pēdējos gados nozīmīgu vietu ieņem cilvēks, līdzīgais un dažādais, ceļi kā vide, kā ritējums un ainava, kā rotaļa un spēle starp sevi un iesaistīto skatītāju…”

Izstāde būs apskatāma līdz 1. oktobrim, tikšanās ar mākslinieku paredzēta 16. septembrī plkst. 15.30.

Guna Millersone,

izstādes iekārtotāja