Muzejs no iekšpuses

Ko ikdienā dara muzeja darbinieki? Sabiedrībā par to pastāv dažādi mīti. Cik lielā mērā tie saskan ar realitāti un kas ir tas, ar ko muzeja darbinieki ikdienā nodarbojas, apmeklētājiem neredzot, ļausim virtuālā veidā ieskatīties katra mūsu kolēģa darba procesā. Apmeklētājiem piedāvātais muzeja produkts  – izstādes, pasākumi, lekcijas, tikšanās ar interesantiem viesiem, protams,  arī pastāvīgās ekspozīcijas  un neiztrūkstošais pētnieciskais darbs, tas ir muzeja darbinieku kopdarbs. Bet – ik nedēļu  par visu pēc kārtas.

„Mainās laiki, tiem līdzi arī muzejs. Vajag saglabāt pamatvērtības un vienlaikus būt soli priekšā laikam,” uzskata muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons.

Muzejā nav nenozīmīgu vai mazsvarīgu amatu, tas ir mehānisms, kas darbojas, ja visi un katrs ir savā vietā. Direktora uzdevums ir nodrošināt šī mehānisma nepārtrauktu un saskaņotu darbību. Muzeja personāla un novada iedzīvotāju iesaiste, iniciatīva un līdzdarbība ir būtiski aspekti virzībā uz jaunu un sabiedrībai atvērtu muzeju.

Daļai darbinieku ārkārtējās situācijas laikā savus pienākumus nākas veikt attālināti, arī direktora vietniecei Zandai. Šai darba formai gan ir savas priekšrocības – var ļaut, lai bērns tevi nofotografē! Papildus administrēšanas darbiem Zandu saista novada vēstures notikumu izpēte, prieku sniedz jaunatklāti fakti un iespēja pievienot kādu puzles gabaliņu mūsu pagātnes mozaīkai. Viņas vadībā regulāri tiek sagatavots izdevums “Talsu novada muzeja raksti”, kurš vēsta par seniem un ne tik seniem reģiona notikumiem, personībām un kultūras mantojumu.

Par muzejā notiekošajiem sarīkojumiem un pasākumiem, to saturu, scenārijiem un ceļu pie publikas, atbild Gita – galvenā speciāliste darbā ar sabiedrību. Viņa rūpējas, lai iecerētie projekti kļūtu par īstenību.

Aijas – speciālistes darbā ar sabiedrību galvenais pienākums ir atspoguļot  norises muzejā. Viņa muzeja mājas lapā, sociālajos tīklos un elektroniskajā pastā informē par aktuālajām muzeja aktivitātēm, krājuma priekšmetiem un notikumiem.

Saimniecības pārzinim Aivaram muzeja kolēģi piešķīruši nomināciju „Zelta rokas”. ​​Pateicoties viņa  amata prasmēm un daudzveidīgajai pieredzei, top tehniskie risinājumi tematiskajām izstādēm un pasākumiem. Muzeja ēka ir liela un tās saimniecības uzturēšana kārtībā ir Aivara ziņā.

Mākslas nozares projektu īstenošana pilnā mērā ir  Gunas kā galvenās speciālistes mākslas jautājumos darba pamatpīlārs. Viņa gādā, lai muzeja izstāžu zālēs apmeklētājus gaidītu allaž jaunas un saistošas izstādes, lai publika iepazītu to autorus. Mākslas krājuma komplektēšana un izstāžu katalogu veidošana ir Gunas kompetences.

Visai liels retums un mūsu muzeja lepnums noteikti ir Dabas nodaļa ar putnu un dzīvnieku izbāžņiem, par kuriem aizrautīgi un saistoši prot pastāstīt muzeja galvenā speciāliste dabas jautājumos – Linda.  Ikgadējās Putnu dienas aprīlī ar jaunu  izstādi un tai piemērotu izglītojošu programmu ir viņas lolojums. Apmeklētāju iecienītas un gaidītas ir speciālistes organizētās augu selekcionāru veikuma un dabas velšu  izstādes. Pētniecība, muzejpedagoģisko risinājumu izstrādāšana ir Lindas ikdienas darba sastāvdaļas.

Lai ikviens muzeja pasākums iemantotu pienācīgu vizuālo ietērpu un muzeja pētnieku savāktais materiāls iegūtu baudāmas izstādes  veidolu, nenogurstoši gādā muzeja noformēšanas māksliniece  Ilze.

Apmeklētājiem un muzeja darbiniekiem neredzams procesā, bet skaidri ieraugāms un sajūtams ir Daces darba rezultāts. Viņas valstība ir plaša, sākot no koplietošanas telpām un darba kabinetiem līdz muzeja krātuvēm, kur glabājas vēsturiskās relikvijas. Izstāžu pieņemšanās esam pieraduši redzēt spodras glāzes un sniegbaltus vai rūpīgi izgludinātus krāsainus galdautus. Dace rūpējas, lai muzejs būtu ieraugāms tīrības gaismā.

Muzejs, tā ekspozīcijas un izstādes nav iespējamas bez krājuma priekšmetiem. Krājuma nodaļas darbinieki rūpējas par muzeja priekšmetu saglabāšanu un sistematizēšanu, kā arī veic priekšmetu izpēti un aprakstīšanu.

Ona – galvenā krājuma glabātāja jauniegūtos muzeja priekšmetus reģistrē un dokumentē kā muzeja krājuma vienības, piešķirot priekšmetiem ilgu saglabātību un iespēju tikt pētītiem un redzamiem visiem interesentiem. Izstādēs redzama vien maza daļa no krājuma vienību kopskaita, vairāk iespējams iepazīties ar nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā ievadītajiem priekšmetiem. Kamēr vien krājums papildināsies, darbs pie kopkataloga neapstāsies.

Onas pienākumos ietilpst arī krājuma nodaļas vadīšana, nodaļas darba gada plāna un atskaites sastādīšana.

Krājuma glabātāja darbs ir svarīgs – jārūpējas par muzeja priekšmetu drošu glabāšanos, jāveido un jāuztur priekšmetu topogrāfijas, lai tos varētu viegli un ātri atrast. Muzeja priekšmetiem jākļūst pieejamākiem cilvēkiem. To panāk, veidojot izstādes un ievadot priekšmetus Nacionālajā muzeju krājuma kopkatalogā (NMKK), lai ikviens var apskatīt visu to bagātību, kas muzejā atrodas. Galvenokārt Marta ar to arī nodarbojas – pamazām vada digitālajā kopkatalogā tekstiliju un citu priekšmetu kolekcijas. Daži muzeja priekšmeti ir tik seni, ka tos nav vēlams pat aizskart. Darba procesā bez baltajiem cimdiem neiztikt. Tieši tāpēc notiek aktīva priekšmetu fotografēšana un digitalizācija, lai priekšmetus varētu apskatīt, tos nebojājot.

Alfrēds ir krājuma glabātājs. Viņš veic krājuma uzskaiti, kas pārsvarā saistīta ar līgumu sastādīšanu par priekšmetu pieņemšanu muzeja īpašumā. Attiecīgi katrs priekšmets tiek rūpīgi izpētīts, izzinot tā vēsturi. Tālāk seko ikdienas rūpes par muzeja priekšmetu saglabāšanu nākamajām paaudzēm, jo katrs no tiem ietver Talsu novada kultūrvēsturisko vērtību. Muzeja priekšmeti turpmāk tiek izmantoti pētniecības veikšanai un popularizēšanai sabiedrībā.

Māris ir speciālists krājuma jautājumos. Sadarbībā ar citiem krājuma un vēstures nodaļas speciālistiem viņš piedalās seno lietu un priekšmetu ievākšanā no bēniņiem, šķūnīšiem, dzīvokļiem un citām telpām. Kad jauniegūtie priekšmeti ir nonākuši līdz muzejam, tiek veikta to pirmapstrāde, attīrot no netīrumiem, putekļiem utt.. Ikdienā Māris novieto liela izmēra jauniegūtos priekšmetus glabāšanai, pēc vajadzības veic koka priekšmetu apstrādi pret ķirmjiem un sagatavo krājuma priekšmetus eksponēšanai. Māris piedalās izstāžu un ekspozīciju iekārtošanā, kā arī krājumu popularizējošu pasākumu sagatavošanā un norisē. Ugunsdrošības un saimnieciskie darbi ir viņa papildus pienākumi.

Jānis ir teritorijas pārzinis. Viņš rūpējas, lai būtu nopļauti zālāji, visos gadalaikos noslaucīti celiņi un stāvlaukums. Vienmēr glīti apgriezti paklājdobes augi, rudenī savāktas nobirušās koku lapas  – tas ir viņa darbs. Patīkami sagaidīt muzeja apmeklētājus sakoptā teritorijā.

Raimonds, galvenais speciālists izglītojošā darbā, plāno, pēta un veido jaunas izglītojošās nodarbības muzeja apmeklētājiem un papildina esošās. Pārskata nodarbībām nepieciešamo inventāru un materiālus, izvērtē, ko vajadzētu atjaunot vai iegādāties. Viņa pienākumos ietilpst izglītojošu pasākumu un ekskursiju organizēšana un vadīšana. Raimonds gatavo arī publikācijas par muzeja izglītojošo darbu.

Pirms  ekspozīcijas, izstādes un publikācijas par novada vēsturi kļūst pieejamas sabiedrībai, darbojas muzeja speciālisti vēstures jautājumos – vāc laikmetu liecības, pieraksta to stāstus, pētī arhīvu materiālus un daudzveidīgi atspoguļo visu iepriekš minēto.

Inese ir galvenā speciāliste vēstures jautājumos, un tas nozīmē – atbildēt ne tikai par savu, bet vadīt, pārraudzīt un vērtēt savas nodaļas darbu. Jāsastāda darba plāni tuvākam un tālākam laikam un atskaites par padarīto. Pienākumos ietilpst izstāžu un ekspozīciju, lekciju un pasākumu plānošana, konsultācijas vēstures interesentiem par notikumiem, faktiem un cilvēkiem. Administratora darbs, kur galvenais ir piezvanīt, pajautāt, atbildēt, izzināt, uzzināt, precizēt, atpazīt, aprakstīt, pierakstīt, pastāstīt, parādīt…

Prieks, ja izdodas savākt senas, cauri laikiem saglabātas lietas un atmiņu stāstus, kas otru dzīvi iegūst izstādēs un ekspozīcijās. Pašai gandarījumu sagādā radošais un bezgala interesantais gida darbs.

Atziņa – muzejs ir dzīvs mūžīgā mainībā, to veido cilvēki, notikumi un fakti.

Lai taptu raksts par vēsturiskiem notikumiem, plašāks pētījums vai izstāde, vispirms jāpārlūko muzeja krājums – seni dokumenti, fotogrāfijas, atmiņu pieraksti, prese, interneta avoti, dažkārt jāveic meklējumi arhīvos un bibliotēkās. Tas ir pētnieku veikums, bez kura muzeja darbība nav iedomājama. Balstoties uz vēstures faktiem, Guntars kā speciālists vēstures jautājumos iedzīvina vēsturi savā iztēlē radītajos aprakstos, scenārijos un izstādēs.

Kristiāna ir speciāliste vēstures jautājumos, tāpēc viņas darba jomā iekļaujas vēstures avotu pētniecība. Viss pagātnes mantojums – dokumenti, fotogrāfijas, atmiņu pieraksti un par savu laiku liecinoši priekšmeti – katrs ar savu stāstu, iziet caur vēsturnieka rokām. Viss muzejā ienākušais materiāls, reizēm uguns, mitruma vai grauzēju apskādēts, tiek izvērtēts, pēc tam dokumentēts, lai atrastu vietu krājuma plauktā un gaidītu savu iziešanu no jauna publiskai apskatei – izstādē, ekspozīcijā vai muzejpedagoģiskā nodarbībā.

.

Lidijai kā speciālistei vēstures jautājumos gribētos diennaktī vairāk stundu, lai detalizēti pasniegtu visu viņas pētniecības tēmām atbilstošo – mūsu un citu  muzeju krājumos saistošo, intervijās ar cilvēkiem piedzīvoto un savu  ideju  piedāvājumu. Lidija piekrīt vācu filozofa H. G. Gadamera atzinumam, ka „domāt vēsturiski nozīmē atzīt katra laikmeta tiesības uz eksistenci, pat tā perfektumu…”.

.

Zāles pārzines – Linda, Īra un Ina  – ikdienā pirmās sagaida  apmeklētājus, sniedz informāciju par apskatāmo muzejā, apkalpo pie grāmatu galda un palīdz darboties ar digitālajām tehnoloģijām. Aiz viņu redzamā darba stāv apmeklētājiem neredzamais – rūpes par telpu tīrību. (Agnija kopš 2020. gada pie mums vairs nestrādā).

.

Speciālistu fotogrāfijas jautājumos muzeja apmeklētāji visbiežāk redz fotografējot pasākumus, tomēr viņa ikdiena lielākoties saistīta ar muzeja krājuma priekšmetu, gleznu fotografēšanu un attēlu digitālu apstrādi, kā arī fotonegatīvu digitalizēšanu.

..