Muzejs no iekšpuses

Ko ikdienā dara muzeja darbinieki? Sabiedrībā par to pastāv dažādi mīti. Cik lielā mērā tie saskan ar realitāti un kas ir tas, ar ko muzeja darbinieki ikdienā nodarbojas, apmeklētājiem neredzot, ļausim virtuālā veidā ieskatīties katra mūsu kolēģa darba procesā. Apmeklētājiem piedāvātais muzeja produkts  – izstādes, pasākumi, lekcijas, tikšanās ar interesantiem viesiem, protams,  arī pastāvīgās ekspozīcijas  un neiztrūkstošais pētnieciskais darbs, tas ir muzeja darbinieku kopdarbs. Bet – ik nedēļu  par visu pēc kārtas.

Muzejs, tā ekspozīcijas un izstādes nav iespējamas bez krājuma priekšmetiem. Krājuma nodaļas darbinieki rūpējas par muzeja priekšmetu saglabāšanu un sistematizēšanu, kā arī veic priekšmetu izpēti un aprakstīšanu.

Alfrēds ir krājuma glabātājs. Viņš veic krājuma uzskaiti, kas pārsvarā saistīta ar līgumu sastādīšanu par priekšmetu pieņemšanu muzeja īpašumā. Attiecīgi katrs priekšmets tiek rūpīgi izpētīts, izzinot tā vēsturi. Tālāk seko ikdienas rūpes par muzeja priekšmetu saglabāšanu nākamajām paaudzēm, jo katrs no tiem ietver Talsu novada kultūrvēsturisko vērtību. Muzeja priekšmeti turpmāk tiek izmantoti pētniecības veikšanai un popularizēšanai sabiedrībā.

Māris ir speciālists krājuma jautājumos. Sadarbībā ar citiem krājuma un vēstures nodaļas speciālistiem viņš piedalās seno lietu un priekšmetu ievākšanā no bēniņiem, šķūnīšiem, dzīvokļiem un citām telpām. Kad jauniegūtie priekšmeti ir nonākuši līdz muzejam, tiek veikta to pirmapstrāde, attīrot no netīrumiem, putekļiem utt.. Ikdienā Māris novieto liela izmēra jauniegūtos priekšmetus glabāšanai, pēc vajadzības veic koka priekšmetu apstrādi pret ķirmjiem un sagatavo krājuma priekšmetus eksponēšanai. Māris piedalās izstāžu un ekspozīciju iekārtošanā, kā arī krājumu popularizējošu pasākumu sagatavošanā un norisē. Ugunsdrošības un saimnieciskie darbi ir viņa papildus pienākumi.

Jānis ir teritorijas pārzinis. Viņš rūpējas, lai būtu nopļauti zālāji, visos gadalaikos noslaucīti celiņi un stāvlaukums. Vienmēr glīti apgriezti paklājdobes augi, rudenī savāktas nobirušās koku lapas  – tas ir viņa darbs. Patīkami sagaidīt muzeja apmeklētājus sakoptā teritorijā.

Raimonds, galvenais speciālists izglītojošā darbā, plāno, pēta un veido jaunas izglītojošās nodarbības muzeja apmeklētājiem un papildina esošās. Pārskata nodarbībām nepieciešamo inventāru un materiālus, izvērtē, ko vajadzētu atjaunot vai iegādāties. Viņa pienākumos ietilpst izglītojošu pasākumu un ekskursiju organizēšana un vadīšana. Raimonds gatavo arī publikācijas par muzeja izglītojošo darbu.

Pirms  ekspozīcijas, izstādes un publikācijas par novada vēsturi kļūst pieejamas sabiedrībai, darbojas muzeja speciālisti vēstures jautājumos – vāc laikmetu liecības, pieraksta to stāstus, pētī arhīvu materiālus un daudzveidīgi atspoguļo visu iepriekš minēto.

Inese ir galvenā speciāliste vēstures jautājumos, un tas nozīmē – atbildēt ne tikai par savu, bet vadīt, pārraudzīt un vērtēt savas nodaļas darbu. Jāsastāda darba plāni tuvākam un tālākam laikam un atskaites par padarīto. Pienākumos ietilpst izstāžu un ekspozīciju, lekciju un pasākumu plānošana, konsultācijas vēstures interesentiem par notikumiem, faktiem un cilvēkiem. Administratora darbs, kur galvenais ir piezvanīt, pajautāt, atbildēt, izzināt, uzzināt, precizēt, atpazīt, aprakstīt, pierakstīt, pastāstīt, parādīt…

Prieks, ja izdodas savākt senas, cauri laikiem saglabātas lietas un atmiņu stāstus, kas otru dzīvi iegūst izstādēs un ekspozīcijās. Pašai gandarījumu sagādā radošais un bezgala interesantais gida darbs.

Atziņa – muzejs ir dzīvs mūžīgā mainībā, to veido cilvēki, notikumi un fakti.

Lai taptu raksts par vēsturiskiem notikumiem, plašāks pētījums vai izstāde, vispirms jāpārlūko muzeja krājums – seni dokumenti, fotogrāfijas, atmiņu pieraksti, prese, interneta avoti, dažkārt jāveic meklējumi arhīvos un bibliotēkās. Tas ir pētnieku veikums, bez kura muzeja darbība nav iedomājama. Balstoties uz vēstures faktiem, Guntars kā speciālists vēstures jautājumos iedzīvina vēsturi savā iztēlē radītajos aprakstos, scenārijos un izstādēs.

Kristiāna ir speciāliste vēstures jautājumos, tāpēc viņas darba jomā iekļaujas vēstures avotu pētniecība. Viss pagātnes mantojums – dokumenti, fotogrāfijas, atmiņu pieraksti un par savu laiku liecinoši priekšmeti – katrs ar savu stāstu, iziet caur vēsturnieka rokām. Viss muzejā ienākušais materiāls, reizēm uguns, mitruma vai grauzēju apskādēts, tiek izvērtēts, pēc tam dokumentēts, lai atrastu vietu krājuma plauktā un gaidītu savu iziešanu no jauna publiskai apskatei – izstādē, ekspozīcijā vai muzejpedagoģiskā nodarbībā.

.

Lidijai kā speciālistei vēstures jautājumos gribētos diennaktī vairāk stundu, lai detalizēti pasniegtu visu viņas pētniecības tēmām atbilstošo – mūsu un citu  muzeju krājumos saistošo, intervijās ar cilvēkiem piedzīvoto un savu  ideju  piedāvājumu. Lidija piekrīt vācu filozofa H. G. Gadamera atzinumam, ka „domāt vēsturiski nozīmē atzīt katra laikmeta tiesības uz eksistenci, pat tā perfektumu…”.

.

Zāles pārzines – Linda, Īra un Agnija – ikdienā pirmās sagaida  apmeklētājus, sniedz informāciju par apskatāmo muzejā, apkalpo pie grāmatu galda un palīdz darboties ar digitālajām tehnoloģijām. Aiz viņu redzamā darba stāv apmeklētājiem neredzamais – rūpes par telpu tīrību.

.

Speciālistu fotogrāfijas jautājumos muzeja apmeklētāji visbiežāk redz fotografējot pasākumus, tomēr viņa ikdiena lielākoties saistīta ar muzeja krājuma priekšmetu, gleznu fotografēšanu un attēlu digitālu apstrādi, kā arī fotonegatīvu digitalizēšanu.

..