Muzejs no iekšpuses
Ko ikdienā dara muzeja darbinieki? Sabiedrībā par to pastāv dažādi mīti. Cik lielā mērā tie saskan ar realitāti un kas ir tas, ar ko muzeja darbinieki ikdienā nodarbojas, apmeklētājiem neredzot, ļausim virtuālā veidā ieskatīties katra mūsu kolēģa darba procesā. Apmeklētājiem piedāvātais muzeja produkts – izstādes, pasākumi, lekcijas, tikšanās ar interesantiem viesiem, protams, arī pastāvīgās ekspozīcijas un neiztrūkstošais pētnieciskais darbs, tas ir muzeja darbinieku kopdarbs.
Par visu pēc kārtas. „Mainās laiki, tiem līdzi arī muzejs. Vajag saglabāt pamatvērtības un vienlaikus būt soli priekšā laikam,” uzskata muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons. Muzejā nav nenozīmīgu vai mazsvarīgu amatu, tas ir mehānisms, kas darbojas, ja visi un katrs ir savā vietā. Direktora uzdevums ir nodrošināt šī mehānisma nepārtrauktu un saskaņotu darbību. Muzeja personāla un novada iedzīvotāju iesaiste, iniciatīva un līdzdarbība ir būtiski aspekti virzībā uz jaunu un sabiedrībai atvērtu muzeju.
Renārs Zapackis ir Talsu novada muzeja direktora vietnieks, pievienojās kolektīvam 2022. gada sākumā. Renāra ikdienas darbs ir saistīts ar personāla pārvaldības procesiem un dažādu funkciju izpildi muzeja administrēšanai. Renārs piebilst: “Līdzšinējā darba pieredze ir saistīta ar lielu uzņēmumu vai to struktūrvienību izveidošanu un vadīšanu, tāpēc personālvadība man nav sveša, tomēr jāatzīst, ka uzsākt darbu muzejā bija solis ārpus manas komforta zonas. Skolojies un esošo darba mūžu esmu pavadījis vienas industrijas ietvaros, kur vienmēr bijis jābūt kā vidutājam starp akcionāriem un klientiem. Atrast balansu starp finansiālajiem rādītājiem un kopējo sabiedrības ieguvumu bija sarežģīts uzdevums. Ar muzeju ir savādāk, tā misijas pamatā ir cilvēks, tādēļ darbošanās muzejā var sniegt daudz lielāku gandarījumu kā darbs privātajā sektorā.
No 2023. gada janvāra izstāžu un ekspozīciju kuratores pienākumus veic, un no augusta vidus arī Komunikācijas un izglītības nodaļas vadītāja ir Ziedīte Začeste. “Daru visu, kas saistās ar minētajām tēmām. Organizēju un pieskatu izstāžu veidošanu muzejā, koordinēju ceļojošās izstādes.”, stāsta Ziedīte. Viņa veido un vada pasākumu programmas, sadarbojas ar kolēģiem iekšpus un ārpus muzeja radošo projektu īstenošanā.
Dāvis Derķevics ir Talsu novada muzeja muzejpedagogs, taču pirmos darba gadus aizvadījis kā speciālists vēstures jautājumos (muzejā strādā no 2021.gada augusta), kurš ar jauniegūtajiem un jau sen zināmajiem vēstures faktiem, iedzīvina muzeja izstādes. Dāvis kā muzejpedagogs jūtas kā zivs ūdenī, viņam patīk darbs ar pedagoģiskajām programmām un skolēniem. Paralēli muzeja darbam Dāvis studē vēsturi Latvijas Universitātē, gūstot vērtīgas atziņas par vēstures pētniecību un zinātnisko darbu rakstīšanas pamatiem. Viņš atzīst: “Lai gan muzeja apmeklētāji bieži neredz pašus muzeja speciālistus, muzejā bieži sastopamas viņu ēnas, kas liecina par to, ka muzeja ēka jeb bijusī baronu fon Firksu pilsētas māja, turpina savu dzīvi par spīti notikumu attīstībai gan vēstures gaitā, gan mūsdienās.”
Klientu apkalpošanas speciālistes – Linda, Ina, Lolita un Jeļena ikdienā pirmās sagaida apmeklētājus, sniedz informāciju par apskatāmo muzejā, apkalpo pie grāmatu galda un palīdz darboties ar digitālajām tehnoloģijām. Aiz viņu redzamā darba stāv apmeklētājiem neredzamais – rūpes par telpu tīrību.
Muzejs, tā ekspozīcijas un izstādes nav iespējamas bez krājuma priekšmetiem. Krājuma nodaļas darbinieki rūpējas par muzeja priekšmetu saglabāšanu un sistematizēšanu, kā arī veic priekšmetu izpēti un aprakstīšanu. Evija ir galvenā krājuma glabātāja. Viņa jauniegūtos muzeja priekšmetus reģistrē un dokumentē kā muzeja krājuma vienības, piešķirot priekšmetiem ilgu saglabātību un iespēju tikt pētītiem un redzamiem visiem interesentiem. Izstādēs redzama vien maza daļa no krājuma vienību kopskaita, vairāk iespējams iepazīties ar nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā ievadītajiem priekšmetiem. Kamēr vien krājums papildināsies, darbs pie kopkataloga neapstāsies. Evija veic krājuma uzskaiti, kas pārsvarā saistīta ar līgumu sastādīšanu par priekšmetu pieņemšanu muzeja īpašumā. Attiecīgi katrs priekšmets tiek rūpīgi izpētīts, izzinot tā vēsturi. Tālāk seko ikdienas rūpes par muzeja priekšmetu saglabāšanu nākamajām paaudzēm, jo katrs no tiem ietver Talsu novada kultūrvēsturisko vērtību. Muzeja priekšmeti turpmāk tiek izmantoti pētniecības veikšanai un popularizēšanai sabiedrībā. Evija pati atzīst: “Muzeja darbs ir īsts piedzīvojums, kurš jau pirmajā darba dienā lika sajust dzirkstelīti un apjaust, ka ikviena cilvēka spēkos ir radīt pārmaiņas. .
Krājuma glabātāja darbs ir svarīgs – jārūpējas par muzeja priekšmetu drošu glabāšanos, jāveido un jāuztur priekšmetu topogrāfijas, lai tos varētu viegli un ātri atrast. Muzeja priekšmetiem jākļūst pieejamākiem cilvēkiem. To panāk, veidojot izstādes un ievadot priekšmetus Nacionālajā muzeju krājuma kopkatalogā (NMKK), lai ikviens var apskatīt visu to bagātību, kas muzejā atrodas. Galvenokārt Marta ar to arī nodarbojas – pamazām vada digitālajā kopkatalogā tekstiliju un citu priekšmetu kolekcijas. Daži muzeja priekšmeti ir tik seni, ka tos nav vēlams pat aizskart. Darba procesā bez baltajiem cimdiem neiztikt. Tieši tāpēc notiek aktīva priekšmetu fotografēšana un digitalizācija, lai priekšmetus varētu apskatīt, tos nebojājot.
Krājuma glabātājas Aijas ikdienas darbs lielākoties ir saistīts ar muzeja foto krājumu – foto negatīvu digitalizēšanu, lai tie tiktu saglabāti nākamajām paaudzēm un būtu pieejami muzeja speciālistiem pētniecībai un izstāžu veidošanai, kā arī popularizēšanai sabiedrībā. Aija saka: “Darbs ar foto krājumu ir interesants. Skenējot negatīvus, redzot senus un ne tik senus notikumus, rodas vēlme tos parādīt arī citiem, kaut nedaudz. ” Viņa plāno ik pa laikam sagatavot kādu nelielu foto stāstu publicēšanai.
Māris ir speciālists krājuma jautājumos. Sadarbībā ar citiem krājuma un vēstures nodaļas speciālistiem viņš piedalās seno lietu un priekšmetu ievākšanā no bēniņiem, šķūnīšiem, dzīvokļiem un citām telpām. Kad jauniegūtie priekšmeti ir nonākuši līdz muzejam, tiek veikta to pirmapstrāde, attīrot no netīrumiem, putekļiem utt.. Ikdienā Māris novieto liela izmēra jauniegūtos priekšmetus glabāšanai, pēc vajadzības veic koka priekšmetu apstrādi pret ķirmjiem un sagatavo krājuma priekšmetus eksponēšanai. Māris piedalās izstāžu un ekspozīciju iekārtošanā, kā arī krājumu popularizējošu pasākumu sagatavošanā un norisē. Ugunsdrošības un saimnieciskie darbi ir viņa papildus pienākumi.
Pirms ekspozīcijas, izstādes un publikācijas par novada vēsturi kļūst pieejamas sabiedrībai, darbojas muzeja speciālisti vēstures jautājumos – vāc laikmetu liecības, pieraksta to stāstus, pētī arhīvu materiālus un daudzveidīgi atspoguļo visu iepriekš minēto.
Kristiāna ir speciāliste vēstures jautājumos, tāpēc viņas darba jomā iekļaujas vēstures avotu pētniecība. Viss pagātnes mantojums – dokumenti, fotogrāfijas, atmiņu pieraksti un par savu laiku liecinoši priekšmeti – katrs ar savu stāstu, iziet caur vēsturnieka rokām. Viss muzejā ienākušais materiāls, reizēm uguns, mitruma vai grauzēju apskādēts, tiek izvērtēts, pēc tam dokumentēts, lai atrastu vietu krājuma plauktā un gaidītu savu iziešanu no jauna publiskai apskatei – izstādē, ekspozīcijā vai muzejpedagoģiskā nodarbībā.
Inga, speciāliste vēstures jautājumos, pārstāv pētniecības un izglītības jomas muzejā. Daļa darba dienas aizrit iepazīstot muzeja mākslas kolekciju, mākslinieku-novadnieku daiļradi un personību muzeja galvenās speciālistes mākslas jautājumos vadībā. Darbs ar muzeja krājumu sastāv no jaunieguvumu aprakstu veidošanas un digitalizēšanas. Uz Ingas darba galda vienmēr ir kāda mākslas jautājumiem veltīta lasāmviela analizēšanai un kopsakarību meklēšanai. Tiek sekots līdzi mūsdienu procesiem mākslā. Apkopotā informācija noder izstāžu plānošanā un iekārtošanā, kā arī iespieddarbu satura veidošanā. Otra daļa dienas aizrit vadot un izstrādājot muzejpedagoģiskās programmas gan lielajiem, gan mazajiem muzeja apmeklētājiem.
