Muzeja ārpusē
LAURA RODŽERSA ( ASV )
“Sarkanie dūraiņi”. 2013, čuguna lējums.
Mākslinieces dāvinājums Talsu novada muzejam pēc ārzemju tēlnieku, 7. Starptautiskās laikmetīgās čuguna mākslas izstādes dalībnieku un Kurzemes reģiona mākslinieku darbu izstādes “Savienošanās / Coalescence” Talsu novada muzejā 2014. gadā.
KRISTAPS ANDERSONS
Bez nosaukuma (bize). 2017, granīts.
Deponējums Talsu novada muzejam 2021. gada Mākslas dienu izstādei. Kristaps Andersons līdz 9. klasei ir mācījies Talsu 2. vidusskolā, apmeklējis I. Baņķa kokamatniecības zeļļu skolu Valdemārpilī. Šobrīd ir pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. Strādā dažādos tēlniecības un dizaina materiālos.
VALDA MALĒJA
“Lietus deja”, 1967, alumīnijs.
Latvijas Mākslinieku savienības dāvinājums Talsu novada muzejam 1999. gadā. No 1967. gada līdz 1997. gadam skulptūra atradās pie baseina mākslinieku Jaunrades nama dārzā Dzintaros. Ar VKKF atbalstu restaurēta 2000. gadā, novietota un no jauna atklāta pie Talsu novada muzeja.
HARIJS SPRINCIS
“Kurzemes mežos”, 1980. gadu vidus, granīts.
Līdz 2020. gadam skulptūra atradās Talsu Valsts ģimnāzijas telpās kā mākslinieka dāvinājums dzimtajai skolai. Tuvākajā laikā tā tiks nogādāta Pedvāles Mākslas parka granīta skulptūru ekspozīcijā.
OJĀRS FELDBERGS
“Mentālais meteorīts”, 1997, granīts, metāls, krāsa.
LR Kultūras ministrijas dāvinājums Talsu novada muzejam 1998. gadā. Šis darbs ir viens no O. Feldberga “Mentālo meteorītu” darbu grupas, kuri tapuši 20. gs. 90. gados, tie izstādīti Pedvāles Mākslas parkā, septiņi atrodas Ventspils Ostas ielas promenādē, vairāki ir apskatāmi arī pie Latvijas Bankas ēkas Rīgā, Slokas ielā.
Muzikālais soliņš
Par godu vācu izcilā komponista Ludviga van Bēthovena (1770–1827) draudzībai ar kādreizējo Talsu mācītāju Karlu Ferdinandu Amendu (1771–1836) 2020. gadā pie muzeja tika uzstādīts soliņš, jūnijā, Ludviga van Bēthovena 250. jubileju atzīmējot, soliņu svinīgi atklāja.
Sākotnēji soliņš atradās muzeja pagalmā, un tā darbību nodrošināja saules baterija. Šis risinājums izrādījās mūsu klimatiskajiem apstākļiem nepiemērots, un soliņš lielākoties „klusēja”. Lai novērstu šo problēmu, tika pieņemts lēmums soliņam pievadīt pastāvīgu elektrības pieslēgumu. Ņemot vērā ainavu arhitekta ieteikumus, soliņš tika pārvietots un šobrīd atrodas pie dīķīša aiz muzeja krājuma ēkas ar skatu uz dendroloģisko parku.
Atpūšoties uz soliņa var baudīt ainavu un klausoties „Odu priekam” un „Mēnesnīcas sonāti”.
Dobe „Talsu saulīte”
Paklājdobe pēc bijušās muzeja speciālistes dabas jautājumos Nellijas Lagzdiņas un ainavu arhitektes Sanitas Reinbergas plāna ir tapusi 2007. gada pavasarī. Tās ierīkošanā (vietas sagatavošanā un augu stādīšanā) piedalījās daiļdārzniece Inta Metuzāle, Alda Plivna un muzeja kolektīvs. Papildus līdzekļus stādu iegādei ar Talsu novada fonda atbalstītu projektu ieguva muzeja galvenā speciāliste dabas jautājumos Linda Smilga-Šimpermane.
Dobe aizņem 135 m2 platību, to veido daudzgadīgie augi: mūžzaļais buksis, Japānas spireja, sarkanās bārbeles un sarkanās heihēras.
XVII gadsimta čuguna lielgabali
1923.gada 22. decembra sēdē Talsu pilsētas valde, atsaucoties Valsts Talsu vidusskolas lūgumam nodot skolas vēsturiskajam muzejam vēsturiskas nozīmes lietas, kas ir tās pārziņā, nolēma muzejam dāvināt divus vecos lielgabalus, bet pārējos atdot, līdz tie būs vajadzīgi Pieminekļu valdei.
1924.gada sākumā lielgabalus – vienu no Talsiem, otru no Talsmuižas – skolotājs Teodors Dzintarkalns un skolēni nogādāja skolas parkā. Viens no lielgabaliem 1. pasaules kara laikā atrasts vietā, kur šodien sākas Lielgabalu iela. Tas esot bijis ierakts zemē. To izrakuši un pārvietojuši uz Lielo ielu, vēlāk – pie skolas.
Vēl šodien toreiz atvestie četri lielgabali atrodas nu jau Talsu novada muzeja teritorijā. Katrs lielgabals ir cita kalibra (91, 92, 117 un 127 mm) un garuma. Spriežot pēc to mikrostruktūras, daži varētu būt atlieti Kurzemē lielākajā lielgabalu ražotājā dzelzs manufaktūrā Ēdā (starp Kuldīgu un Saldu). Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Kurzemē bija astoņas lielgabalu lietuves.
LAURA FELDBERGA
“Vārti”
Šis objekts pie ieejas muzeja parkā tika uzstādīts 2003. gadā. “Objekts tikai atgādina antīkas kolonnas, kuras tādas nav, jo ir caurspīdīgas un tikai atgādina klasisku formu. Senais un jaunais iet kopā. Es gribēju, lai kolonnas ir caurspīdīgas un, tām garām ejot, var redzēt muzeja ēku, parku, dārzu. Lai kolonna nevis aizsedz, bet atklāj un ļauj visam pārējam spēlēties cauri šai formai”, stāstījusi Laura Feldberga laikrakstam “Talsu Vēstis”. Protams, bijusi arī iecere sakārtot (nobruģēt) celiņu, kurš cauri vārtiem ved kalnā uz muzeju, it kā aicinot doties uz to. Taču tas dažādu iemeslu dēļ vēl arvien nav noticis.
Titulfoto: Kristaps Frickauss
Objektu foto: Sandis Priede