Monogrammas tekstīlijās un sadzīves priekšmetos

Talsu novada muzeja 3. stāvā, etnogrāfisko priekšmetu ekspozīcijā “Saimes istabā” ir apskatāma izstāde “Monogrammas tekstīlijās un sadzīves priekšmetos Talsu novada muzeja krājumā”.

Monogramma – no grieķu valodas monos = viens + gramma = burts.

Monogramma ir vārda un/vai uzvārda pirmo burtu ornamentāls savijums. Var veidot arī divu cilvēku vārdu pirmo burtu apvienotu monogrammu, piemēram, iezīmējot sudraba vai zelta kāzu pusdienu galda salvetes vai kāzu ielūgumus.

Monogrammas var būt dažādas pēc materiāla, no kura tās veidotas, pēc burtu formas, lieluma, izšuvuma tehnikas, auduma un diegu krāsu saskaņas.

Kopš seniem laikiem monogrammas lieto kā piederības zīmes ar lielāku vai mazāku rotājošu nozīmi. Jau pirmo kristīgo laikā bijušas pazīstamas Kristus monogrammas, bet viduslaikos monogrammas atveidojušas karaļa parakstu. Tās lietojuši parakstam arī zeltkaļi, kokgriezēji utt. Monogrammas lietotas arī rotājumam, sevišķi 17. un 18. gadsimtā.

Senlaiku monogrammas bieži vien ir īsti meistardarbi. Parasti ar tām rotāja palagus, spilvendrānas, labākos dvieļus u.c. Monogrammas izšuva arī pēc rakstraudžiem – šriftu paraugiem. Latvijas teritorijā, sākot ar 19. gadsimta pēdējo ceturksni, bija pazīstami vairāku Eiropā izdoti rokdarbu izdevumi. 19. gadsimta otrā pusē un 19. un 20. gadsimta mijā izšūšana Latvijas teritorijā bija populārs sieviešu nodarbes veids, tā kļuva par “mājas mākslu”.

Ona Kaudze,

Talsu novada muzeja speciāliste krājuma jautājumos