Mēneša mākslas priekšmets

Marija Induss – Muceniece, “Pašportrets”, 1955, papīrs, linomonotipija

Latviešu-zviedru māksliniece Marija Induss – Muceniece dzimusi Rojā, Lubezeres pagasta “Jūrniekos”. Viņas tēvs Jānis Mucenieks bijis kapteinis un kuģu būvnieks, tādēļ ģimene bijusi turīga. Līdz ar to Marijai bijusi iespēja doties studiju dzīvē uz Rīgu, kur viņa gadu studējusi matemātiku, taču pēc tam iestājusies Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā. Pēc R. Zariņa vadītās grafikas meistardarbnīcas absolvēšanas 1931.gadā, māksliniece prasmes pilnveidojusi arī Karaliskajā Mākslas akadēmijā Antverpenē, kuru tolaik vadījis izcilais beļģu gleznotājs Izidors Opsomers. Tur 1936. gadā rīkota latviešu mākslinieku izstāde, kurā jau pirmajā dienā pārdoti pieci Marijas darbi. Antverpenē arī apprecējusies ar mākslinieku Jāni Indusu. Atgriežoties Latvijā, abi dzīvojuši Daugavpilī un māksliniece veidojusi grafikas darbus, bet no 1940. – 1941. gadam vadījusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu.

Induss – Mucenieces daiļrade ir raksturīga māksliniekiem – krasta dvēselēm. Kurzemes piekraste un Baltijas jūra 20. gadsimta Latvijā ieņem nozīmīgu lomu, tā bija latviešu pēdējā cerība, glābjoties no kara un okupācijas briesmām, līdz ar to piekraste ir kļuvusi par brīvības simbolu. Mākslinieces darbos bieži attēloti Kurzemes zvejniekciemu ļaudis, ikdienas dzīve un ainava ar krastam raksturīgajiem pārdzīvojumiem; Marijas priedes kāpās aug vēja lauzītas, viņas jūrā ne mirkli nepārstāj plosīties viļņi, darbos attēloto cilvēku sejas, rūpju un pārdzīvojumu rotātas, stāsta par sarežģītiem dzīves ceļiem. Grafikām raksturīga bagātīgi detalizēta kompozīcija, kas ietver gan dinamiskus, gan absolūti stagnantus elementus, tā atspoguļojot dzīves dualitāti, kā arī augsts kontrasts gaismas un ēnas attiecībās. Māksliniece ēnu laukumus bieži veidojusi kā kopu, turklāt novietojot tos tieši blakus gaišākajiem kompozīcijas punktiem, kas vizuāli atgādina izcilā itāļu gleznotāja Karavadžo daiļradi.

Linomonotipijas tehnikā radītajā pašportretā māksliniece attēlojusi sevi ar neapmierinātībā lejup sarauktiem lūpu kaktiņiem, tomēr izvēlētās krāsas rada iespaidu par pretējo. Pār vienu aci noliekusies cepures mala, kas papildina gandrīz teatrāli izsmalcinātu tērpu, saglabā daļu no mākslinieces identitātes apslēptu.

Patrīcija Amoliņa, muzejpedagoģe – speciāliste mākslas jautājumos