Mēneša mākslas priekšmets

KOLĀŽA “AINAVA”. KALTĒTI AUGI, PAPĪRS, LĪME. 27X40 CM. 1987. G.

EMMA DARBINIECE (1908–1989)

Emma dzimusi Lubes muižas rentnieka kučiera ģimenē. Tēvs meitenei bija vismīļākais un tuvākais cilvēks. Tieši tēvs meitai šūpulī ielika mīlestību uz mūziku, dzeju, glezniecību un dabu. Pirmā pasaules kara laikā muižā bija apmetušies vācu karavīri, un astoņgadīgā Emma vēroja, kā viens vīrs zīmējis. Meitene atdarinājusi redzēto ar grifeli uz tāfeles, bet ļoti gribējusi, lai arī viņas zīmējumi būtu krāsaini. Par muižas cūku un teļu ganīšanu viņa nopelnīja savas pirmās krāsas – nelielu akvareļu kastīti, bet ar to pietika, lai tēva labs draugs varētu mācīt Emmai reproducēt gleznas. Emma vēlējās attīstīt savas prasmes, bet brīvie brīži bija īsi.

Emma Darbiniece Fotogrāfija no 1986. gada 8. februāra laikraksta “Padomju Karogs”

Pēc kara tēvam tika piešķirta neliela zemes strēle uz Lubes un Lubezeres muižu robežām, un visa ģimene strādāja nepagurusi, iekopdama akmeņaino augsni, cerot drīz iekārtot savu mazo “paradīzi zemes virsū”. Tēvs māju uzcelt nepaguva, māte pārņēma tēva darbus, un uz Emmas pleciem uzgūla mājas darbu smagums. Pēc 3 skolā ietiem gadiem mācības Popervāles pamatskolā aprāvās, bet gleznošana – nē. 1928. gadā Emma vienu no savām gleznām aizveda atrādīt Žanim Sūniņam, viņš meitenei ieteica pārcelties uz Talsiem un kļūt par viņa skolnieci, bet Emma to nevarēja – meitene bija piesaistīta ģimenei un lauku darbiem.

Otrais pasaules karš pārvilka strīpu iecerei apgūt gleznošanu profesionālā līmenī. Sākās darbs kolhoza “Cīņa” lauku brigādē. Tikai pensijas vecumā tika rasta iespēja nopietnāk pievērsties mākslai. Emma Darbiniece atsāka gleznot un sāka veidot dabas ainavu kolāžas no kaltētiem augiem, iedvesmu smeļoties dzejā, it īpaši Jāņa Jaunsudrabiņa daiļradē.

Emmas 80. jubilejā kolhoza “Cīņa” mazajā kluba zālē tika atklāta viņas gleznu un kolāžu izstāde. Atsauksmes presē bija labas. Pārsvarā Emma darbos apcerēja meža tematiku, tāpēc dažas kolāžas tika nodotas Valdemārpils mežniecības sabiedriskajam muzejam. Tur muzeja apmeklētāji tās varēja skatīt pastāvīgā ekspozīcijā.

Gleznošana un kolāžu veidošana nebija vienīgie Emmas vaļasprieki. Talsu novada muzeja krājumā atrodas arī Emmas tamborētas mežģīnes dvieļu galiem. Emmas austās segas papildinājušas vairākas tautas lietišķās mākslas izstādes Talsu novadā.

Inga Pētersone, Talsu novada muzeja pedagoģe – speciāliste mākslas jautājumos