AktualitātesMākslas jaunumi

Mēneša mākslas priekšmets

MĒNEŠA MĀKSLAS PRIEKŠMETS

ZIRDZIŅI. METĀLA KALUMS. 53X50X25 CM. 2012

MIERVALDIS ZIBENS (1944)

Miervaldis Zibens dzimis 1944. gada 1. augustā Rīgā. Mākslinieks nāk no metālkalēju dzimtas. Viņa tēvs Jānis Alfrēds Zibens – pirmais  akadēmiski izglītotais tēlnieks – metālkalējs Latvijā, izkala vienu no Brīvības pieminekļa zvaigznēm  un brālis Vilnis Zibens bija labi zināms meistars. Nu jau vairākus gadus Miervaldis Zibens dzīvo Laucienas pagasta “Kupferos”.  Mākslinieks absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu 1977. gadā.  Aktīvu radošo darbību aizsāka  kombinātā “Māksla” (1967 – 1969) un ražošanas apvienībā “Daiļrade” (1977 – 1993).  Divi M. Zibens dzīves gadi aizritēja Sv. Pētera baznīcas torņa gaiļa restaurācijas darbos, strādājot Kultūras ministrijas  Zinātniskās restaurācijas remonta kantorī.

Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1968. gada.  Pirmo personālizstādi Miervaldis Zibens sarīkoja 1994. gadā Sv. Pētera baznīcā. Eksponētie darbi apbūra izstādes apmeklētājus ar savu plastiku. Atklāšanas pasākumā mākslinieks teica: “katru reizi, kad ņemu rokās dzelzs stieni, manā darba telpā skan klasiskā mūzika. Tā man palīdz strādāt. Es nekad ilgi nedomāju, ko es vēlētos izkalt. Es ņemu un loku.”[1] Pirmā personālizstāde Talsu novadā tika sarīkota 1998. gadā Laucienes kultūras namā. Gadu vēlāk tai sekoja izstāde Talsu novada muzejā. Atkārtota tikšanās muzeja apmeklētājiem ar Miervaldi bija 2010. gada izstādē “Metālplastika”.

Mākslinieka interjera un eksterjera kalumi rotā vairākas sabiedriskās celtnes un privātīpašumus. Viņa darbi redzami Talsu Romas katoļu baznīcā, Sv. Trīsvienības baznīcā Kuldīgā, Rīgas Rātsnamā, Melngalvju namā un citur.

Talsu novada muzeja krājumā atrodas trīs Miervalža Zibens darbi. Dekoratīvais metāla kalums “Zirdziņi” darināts 2012. gadā un eksponēts tā gada Talsu mākslinieku Rudens izstādē.

Inga Pētersone – muzejpedagoģe – speciāliste mākslas jautājumos

[1] Ādmine Maira.  Jubilejas izstāde Sv. Pētera baznīcā. Neatkarīgā cīņa. 26.07.1994.