AktualitātesMākslas jaunumiŠobrīd muzejā

Mēneša mākslas priekšmets

Lidija Auza “KAIJA”

Lidija Auza (24.02.1914, VITEBSKA – 13.12.1989, RĪGA) ar abstraktām, dekoratīvām formām tiecās rast padziļināta dzīves skatījuma tēlojumu mākslā. Par sevi 1979. g. intervijā laikrakstam “Rīgas Balss” L. Auza teikusi: “Man patīk grūts un ilgstošs darbs, kurā jāieliek milzīga enerģija, darba spīts. Man arvien ir paticis variēt ar dažādiem materiāliem un faktūrām, un sienu gleznojumos es varu sevi izpaust brīvi un daudzveidīgi.”

Lidija Auza. 1975. gads.

L.Auzas ceļš līdz monumentāliem interjeru gleznojumiem viņas laikabiedros izraisīja pretrunīgas diskusijas un viņas virzienā vērstā kritika sakņojās ideoloģijas radītajā uzskatā, ka lietišķā māksla, pie kuras iedalīja dekoratīvo glezniecību, ir nenopietna.

Iestājoties Latvijas Mākslas akadēmijā 1936. g., L. Auza paguva apmeklēt V. Purvīša vadīto Dabasskatu darbnīcu un V. Tones vadīto akta glezniecības klasi. Viņas diplomdarbs tapa operas un baleta teātra aizkulisēs, impresionistiskā manierē tverot balerīnas. Teātrī aizsākās viņas draudzība ar vienu no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā A. Beļcovu. Lidijas Auzas figurālās kompozīcijas ilgstoši nepārliecināja Latvijas Mākslinieku savienību uzņemt viņu biedru kārtā. 1961. g. L. Auzai radās izdevība un viņa apciemoja savu māsu Anglijā. Tur viņa atbrīvojās no bažām par kritiku, atgriežoties ar stingros uzskatos balstītu pozīciju. Auza kļuva par vienu no pirmajām latviešu gleznotāju aprindās,  kura izmantoja ar glezniecību nesaistītus materiālus. Veidojot faktūru ar PVA līmi un balto temperu, pievienojot skaidas, stieples un citus tam laikam neiedomājamus izejmateriālus, viņa radīja mākslu, ko pati dēvēja par dekoriem. Viņai tika izteikti piedāvājumi dekorēt interjerus sabiedriskajās celtnēs, bet tos viņa noraidīja līdz 1973. g. piekrita pārcelties uz Talsiem. Darbnīcu L. Auzai ierādīja Talsu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo telpās.  Galdniekam tika pasūtīti 57 apakšrāmji ar preskartoniem (105x140cm). Talsos māksliniece dzīvoja līdz 1980. g. un radīja 3.15 m augsto un 30 m plato triptihu “Kurzeme”, kurš joprojām rotā Talsu novada pašvaldības pārvaldes ēkas foajē. Vērienīgais panno “Deviņu pakalnu pilsēta” (2.7 x 6.5 m) apskatāms Talsu Mākslas skolā, bet Talsu dzimtsarakstu nodaļas laulību zāli papildina darbi “Satikšanās” un “Savienošanās”.

Talsu novada muzejā ir bijušas divas L. Auzas personālizstādes 1966. g. un 1989. g. J. Spriņģis 1976. g. avīzei “Padomju Karogs” rakstīja: “(..) kāpinātā krāsainība, uzsvērtie līniju ritmi un bagātā faktūra Auzas darbos nav pašmērķis, bet līdzeklis dziļākai, emocionālākai un ekspresīvākai satura atklāsmei.”

1976. gadā māksliniece Talsu novada muzejam dāvināja pagaidām vienīgo krājumā ieņemto autores gleznu “Kaija”. Putns L. Auzas mākslā ieguvis simbolisku nozīmi. Tas vieno 3 pasaules daļas– pazemi, virszemi un debesis. Pieminot Talsu pilsētas Goda pilsoni Lidiju Auzu 110. jubilejā,

Inga Pētersone, muzejpedagoģe – speciāliste mākslas jautājumos.

Titulattēls: LIDIJA AUZA “KAIJA” 1975 . Kartons/ eļļa, pva tempera, 26 X 29. TNMM 5373