Māksla

Mākslas kolekcija
Talsu novada muzejā mākslas nodaļa atvērta 1979.gadā, tad arī aizsākts darbs pie muzeja mākslas krājuma zinātniskās apstrādes.
Šobrīd muzeja mākslas kolekcijā ir vairāk nekā 1000 mākslas darbu. Kolekcija sākta veidot II pasaules kara laikā, pateicoties diviem nozīmīgiem naudas pabalstiem: 1944.gadā Kultūras fonds topošajam Talsu muzejam piešķīra 3000 reihsmarku etnogrāfisku priekšmetu un gleznu iegādei, pirms tam vēl Talsu apriņķa vecākais 9000 reihsmarkas nodevis muzeja pārzinei Martai Sūniņai. Par šīm summām iepirkti 13 mākslas darbi, kurus, apmeklējot māksliniekus, izvēlējās gleznotājs Žanis Sūniņš. Tā mūsu krājumā ir ienākuši J.Tīdemaņa, K.Ubāna, K.Miesnieka, L.Liberta, K.Neiļa,
F.Milta, U.Skulmes u.c. mākslinieku darbi. Tie šodien veido mūsu kolekcijas zelta fondu.

Skaitliski lielākās ir Talsu mākslinieku Ž.Sūniņa (322 vienības – gleznas, akvareļi, dekorāciju skices, zīmējumi) un J.Spriņģa (126 vienības – eļļas gleznas un akvareļi, izdots kolekcijas katalogs 2002.g.) darbu kolekcijas. Pēc II pasaules kara mākslas krājums visvairāk papildināts ar mākslinieku-novadnieku (R.Bēms, L.Zikmane, V.Grants u.c.) darbiem un, protams, Talsos dzīvojošo mākslinieku (O.Viduks, A.Zupiņš, R.Zikmane Lagzdiņa, F.Makstnieks) darbiem. Pēdējās desmitgadēs krājumā, pārsvarā dāvinājumu veidā, ir ienākuši skaitliski ne tik daudzi, bet interesantu mākslinieku darbi – tie ir Talsos dzimušā, Parīzē strādājošā un Elzasā mirušā gleznotāja Frederika Fībiga (1885 – 1953) 14 gleznas un 150 skices(izdots F.Fībiga darbu katalogs 2005.g.), kā arī novada mākslinieku-trimdinieku grafiķes Marijas Induss-Mucenieces (1904 – 1974) un gleznotāju Jāņa Indusa (1907 – 1996) un Margaritas Klēbahas-Stīpnieks (1910) darbi. Pēdējos 15-20 gadus mākslas krājums ir regulāri papildinājies ar Talsos darbojošos Krūmu grupas mākslinieku (A.Biezbārdis, G.Kalsere, G.Millersone, M.Sapuns, A.Vītols) darbiem.
Ir izdoti trīs katalogi „Talsu mākslinieki” (1999, 2006, 2016).

Talsu mākslas dzīves vēsturiskie aspekti

Profesionālā māksla Talsu novadā, tāpat kā citur Latvijā, sāka veidoties vēlu – 19.gadsimta otrajā pusē, bet pirms tam Kurzemē dzīvoja un strādāja ieceļojušie mākslinieki.

Pirmais gleznotājs, kurš dzīvojis Talsu novadā un par kuru ir saglabājušās ziņas, ir no Šlēzvigas Kandavā ap 1691.gadu ieceļojušais Matiass Petrsons (Matthias Peerso, arī Peterson) (1636 – 1714), portretists. Gadsimtu vēlāk, ap 1790.gadu Kurzemē no Ludvigsburgas ieceļoja miniatūru gleznotājs Jākobs Frīdrihs Sartorijs (Jakob Friedrich Sartori) (1758 – 1830), kurš arī gleznoja ģīmetnes. Viņš ir zināms arī kā skolu darbinieks – Kandavā nodibināja privātu mācību iestādi, bet kopš 1820.gada strādāja par Ventspils un Piltenes skolu inspektoru.

Viens no pazīstamākajiem māksliniekiem, kurš 19.gadsimta otrajā pusē darbojās Kurzemē, bija no Vestfāles caur Pēterburgu ieceļojošais Johans Zāmuēls Benedikts Grune (1783 – 1848), vairāku altārgleznu autors un vietējo turīgo iedzīvotāju portretētājs; latviešu kultūras vēsturē Grune iegājis kā dzimtbūšanas laika latviešu dziesminieka Neredzīgā Indriķa portreta autors. J. Z.B. Grune ir arī Talsu baznīcas altārgleznas „Ļaujiet bērniņiem pie manis nākt” jeb „Kristus svētī bērnus” ( 19. gs. I puse ) autors.

20. gs. sākumā – 1907. gadā no Talsiem uz Parīzi dodas jaunais latviešu mākslinieks Frederiks Fībigs (1885 – 1953), un jau 1908.gadā viņš izstādās Parīzes Rudens salonā ar dažām Talsu apkārtnes ainavām. Līdz 1929. gadam Fībigs dzīvo un strādā Parīzē, pēc tam līdz mūža nogalei – Elzasā, Selestas pilsētā. Viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu māksliniekiem Talsu novadā, kurš izglītību ieguva Latvijas Mākslas akadēmijā un 1927.gadā absolvēja profesora V. Purvīša Ainavu glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu „Atkusnis”, ir Virbos dzimušais Jānis Pūpols (1887 – 1956). Jāpiemin, ka abi šie mākslinieki apzināti neveidoja un neattīstīja mākslas procesus Talsos, bet gan bija saistīti ar šo vietu kā dzimto pusi, tādēļ šis laika periods uzskatāms tikai par mākslas procesu aizsākumu Talsos, un tikai vēlāk – 20. gadsimta 30.gados līdz ar izglītotu un profesionālu mākslinieku ( Žanis Sūniņš un Jēkabs Spriņģis ) apmešanos uz dzīvi Talsos sākās aktīvāka mākslas dzīve.

1920. gados par zīmēšanas skolotāju Talsu pamatskolā strādāja Kārlis Šprunks (1892 – 1942), kurš savu mākslas izglītību bija ieguvis V. Blūma mākslas skolā Rīgā un Petrogradas Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas un Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolās; 1919.gadā viņš atgriezās Latvijā. Pie Kārļa Šprunka mācījās un apmeklēja viņa zīmēšanas pulciņu nākošie gleznotāji Žanis Sūniņš, Kārlis Sūniņš, Jānis Alsbergs, scenogrāfs un vitrāžists Kārlis Freimanis un tēlniece Līze Dzeguze, visi viņi kļuva par Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem.

No 1929. gada Talsu latviešu jaunatnes savienība aizsāka organizēt Talsu novada mākslinieku darbu izstādes. Pirmajā Talsu apriņķa gleznotāju darbu izstādē Sadraudzīgās biedrības namā (Talsu tautas namā) piedalījās Kārlis Šprunks, Žanis Sūniņš (1904 – 1993),  Kārlis Freimanis (1909 – 1987), Kārlis Sūniņš ( 1907 – 1979 ), Jānis Alsbergs (1910 – 1992) un vidusskolnieks Raimonds Scunks. Izstādē bija apskatāmi liels skaits neliela izmēra darbiņu dažādās tehnikās. 1930. gadu sākumā izstādēs sāka piedalīties arī citi LMA studenti no Talsu novada – dundadzniece gleznotāja (1906 – 1996) Alise Zvirbule un tēlnieki Egons Zvirbulis (1907 – 1986) un Līze Dzeguze (1908 – 1992), rojiniece grafiķe Marija Induss-Muceniece (1904 – 1974), kanadavnieki gleznotāji Fricis Zandbergs (1910 – 1972) un Juris Veinbergs.  Kopš 1931.gada kā viesmāksliniekus ar saviem darbiem šajās izstādēs uzaicināja izstādīties LMA profesorus Jāni Kugu, Jāni Robertu Tilbergu, Kārli Miesnieku, 1933. gadā eksponēja pat Jaņa Rozentāla darbus. Talsu apriņķa mākslas izstādēm bija plaša rezonanse sabiedrībā, gan laba apmeklētība. Divas izstādes tika sarīkotas arī II pasaules kara laikā (1942,1944) – tajās pievienojās LMA Ģ. Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu beigusī gleznotāja Margarita Klēbaha-Stīpniece (1910). Talsu novada mākslinieku izstāžu rīkošanas tradīcija ir saglabājusies līdz pat mūsdienām, šodien šajās izstādēs eksponē ne tikai Talsu mākslinieku grupas mākslas darbus, te piedalās arī tie mākslinieki, kuri, esot kādā saistīti ar šo Kurzemes pusi, dzīvo Rīgā, ārzemēs vai citos Latvijas reģionos.

1940.gadu beigās un 1950.gadu sākumā bija izaugusi jauna mākslinieku paaudze, kas piedalījās Talsu mākslas procesu veidošanā 20.gadsimta otrajā pusē. 1946.gadā Latvijas Mākslas akadēmijā studijas uzsāka Arnis Zupiņš (1926 – 2002) , Viesturs Grants (1926), Jānis Kaksis (1926 – 2002), 1948.gadā uz J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu devās mācīties nākamais mākslas zinātnieks un gleznotājs Romis Bēms (1927 – 1993), nedaudz vēlāk grafikas studijas akadēmijā uzsāka Maigonis Osis (1929 – 1988), tēlniecību – Harijs Sprincis (1928 – 2002), Juris Mauriņš (1928 – 1993) un Valda Blunova-Malēja (1927 – 2004 ). Interjera un iekārtas nodaļā mācības uzsāka J. Spriņģa skolnieks, nākamais gleznotājs un LMA rektors Jānis Andris Osis (1943). No šīs paaudzes Talsos tā īsti atgriezās tikai Arnis Zupiņš un Valda Malēja, tomēr pie iedibinātās tradīcijas – piedalīties Talsu novada mākslinieku darbu izstādēs, kā arī ik pa laikam sarīkot savu darbu personālizstādes Talsos – pieturējās visi mākslinieki.

1950. – 1960. gados par pedagogiem Talsu skolās strādāja gleznotāji Oto (Atis) Viduks (1887 – 1966) un Jēkabs Spriņģis (1907 – 2004). Šo meistaru nozīme Talsu mākslas dzīves rosināšanā nekad nebūs novērtējama par augstu. Pirmkārt, viņi ar savu glezniecību pierādīja, ka arī provinces mākslinieki var būt interesantas figūras kopējā latviešu glezniecības ainā, otrkārt – viņi prata ap sevi pulcināt audzēkņus un ievirzīt viņus uz mākslas ceļa.

1970.gada beigās Talsu novadpētniecības un mākslas muzejā izveidoja mākslas nodaļu, līdz ar to aizsākās apzināta muzeja mākslas krājuma veidošana, kā arī aktīvāka izstāžu organizēšana visā rajonā. 1970. – 1980.gados ražīgi strādāja gleznotāji Jēkabs Spriņģis, Žanis Sūniņš, Arnis Zupiņš un grafiķi Fricis Makstnieks (1936 – 1994) un Ritma Zikmane-Lagzdiņa (1945), bet ar 80.gadu sākumu pilsētā ienāca jauna mākslinieku paaudze, un līdz ar to 1980. gadus nosacīti var nosaukt par trešā mākslas uzplaukuma posma sākumu Talsos. Tieši šajā laikā Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs toreizējās enerģiskās direktores Annas Rasas un jaunās muzeja mākslas nodaļas darbinieces Gunas Millersones vadībā aizsāka rīkot vērienīgas Mākslas dienas, 1983.gadā tās pirmo reizi sarīkoja ārpus muzeja sienām pilsētā – Komjaunatnes ielā ( tag. Zvaigžņu ielā ) pie Kupferu kapličas – ar LVU Studentu teātra Anša Rūtentāla Kustību grupas piedalīšanos un Talsu mākslinieku darbu izstādi brīvā dabā. Turpmāk Mākslas dienas pilsētā ar plašu brīvdabas sarīkojumu un izstādi laukumā pie Talsu kultūras nama, kā arī Talsu mākslinieku darbu izstādēm Talsu rajonā aktīvi tika organizētas katru gadu, līdz 1989. gadam.
1984.gadā sāka formēties jaunā Talsu mākslinieku domubiedru grupa, kuras kodolu veidoja gleznotāji Guna Millersone (1949), Andris Vītols (1951), Gunta Kalsere (1951) un Andris Biezbārdis (1950), kā arī fotogrāfs Dainis Kārkluvalks (1957). 1994. gadā viņi sevi nodēvēja par Krūmu grupu, jo jau 10 gadus bija aktīvi un daudz strādāts dabā – muzeja un toreizējās rajona Izglītības nodaļas ( plašie plenēri Mazirbē (1990) un Kolkā (1991) ar aptuveni 30 mākslinieku piedalīšanos no visas Latvijas ) un Latvijas Mākslinieku savienības organizētajos plenēros Pāvilostā, Krāslavā, Jelgavas rajonā un citur. Šī grupa inspirēja arī pirmo konceptuālo izstāžu sarīkošanu Talsos – 1987. gadā – „Plūdi Talsos”, 1990. gadā – „Katla māksla”, 1991. gadā – Demokrātiskās glezniecības izstādi „Tā es ar` var`”. 1992. gadā Sabilē nodibinājās viens no pirmajiem privātajiem mākslas muzejiem valstī – Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs, līdz ar to Talsu mākslas izstādēs sāka piedalīties Pedvāles muzeja direktors tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs (1947) un grafiķe un gleznotāja, instalāciju un objektu veidotāja Laura Feldberga (1975). Kopš 1998. gada Talsos dzīvo fotogrāfs un uguns skulptūru veidotājs, Talsu foto kluba dibinātājs Uldis Balga (1953). 1990. gadu beigās un vēlāk Talsu mākslas izstādēs sāka piedalīties gleznotāji Mihails Ramuss (1955) un Armands Zēfelds (1965), metālmākslinieki Miervaldis Zibens (1944) un Andris Aleksejenko (1972), grafiķe Inese Mīlberga (1962).

1996.gadā pie Talsu novada muzeja tika nodibināta Talsu mākslinieku grupa ( koordinatore Guna Millersone ), kurā  šobrīd ir ap 20 mākslinieku. Šādu ne pārāk oficiālu nodibināšanos veicināja tuvojošais LMS kongress, un LMS šajā laikā vēlējās sakopot informāciju par reģionālajām mākslinieku grupām, kuras pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas bija sākušas irt. Visu mākslas projektu realizācijai nepieciešamie līdzekļi ir iegūti no Valsts Kultūrkapitāla fonda, Talsu rajona padomes un Talsu pilsētas domes projektu konkursiem, kā arī ar Talsu novada muzeja un vairāku sponsoru atbalstu.
21.gadsimta sākuma pirmo desmitgadi varētu uzskatīt par Talsu mākslinieku grupas ceturtā uzplaukuma laiku, ja vien šobrīd Latvijā jau diezgan labi zināmi jaunie mākslinieki, vieni no pirmajiem Talsu mākslas skolas audzēkņiem, tēlnieks Sandis Kondrāts (1980), vides mākslinieks Edgars Vēgners   (1980) un rotu un vides dizaina mākslinieks Rolands Vēgners, multimediju mākslinieks Martins Virbulis  (Vizbulis) (1978), scenogrāfe Ilze Vasiļjeva (1978), kostīmu māksliniece Elena Buļa (1982), arī gleznotāja Laura Vecmane (1982) un grafiķe Eva Lilienfelde (1982), kuri turpināja savu tēlotājmākslas izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā,  pēc studijām atgrieztos uz dzīvi dzimtajā pusē. Šiem māksliniekiem par godu Talsu novada muzejs sarīkoja izstādi „Ceturtais uzplaukums” (2003) , atzīmējot Talsu novada muzeja 80 gadu jubileju. Šajā izstādē tika pieaicināti arī profesionālu izglītību neieguvuši mākslinieki Modris Sapuns (1978) un Sniedze Reine (1989). Ekspozīcijā bija pārstāvēts plašs mediju spektrs: instalācijas, elektroinstalācijas un videoinstalācijas, grafikas darbi, metāla dizaina rotaslietas un modes dizains.
Pēdējā desmitgade Talsu mākslas dzīvē ir bijusi ļoti aktīva. Ir turpinājusies konceptuālo izstāžu rīkošanas tradīcija ( „Talsu gods”, 1998, „Viena nakts”, 2003, projekts „Talsu tiesa”,  2005 – 2008 ), sarīkotas grupas izstādes ārvalstīs – Dānijā, Zviedrijā, Holandē, Igaunijā, Lietuvā, Beļģijā, Čehijā. 1999. gadā tika nodibināts Talsu foto klubs un 2006. gadā – Talsu keramiķu biedrība „Ciparnīca”.