Maksimilianam Kvitem – 95

“Esmu Raiņa laikabiedrs. Kaut arī mēnesi pēc manas ienākšanas šai pasaulē Tautas dzejnieks aizgāja aizsaulē, fakts paliek fakts. Dzimtā puse tā pati, kas Intaram Busulim, un, tāpat kā viņš, to turu godā – Lai kur arī aizklīdis nebūšu, Esmu un palieku talsenieks. ”[1]

Dzejnieks, miniatūru autors, žurnālists un dārzkopis Maksimilians Kvite (1929 – 2022) dzimis Talsu novada Nurmuižas “Lēpjos”. Skolas gaitas uzsācis Laucienes pamatskolā, bet Otrā pasaules kara laikā ģimene pārvākusies uz dzīvi Rīgā. 1944. gadā spēris pirmos soļus rakstniecībā, piedaloties Rīgas pilsētas skolēnu sacerējumu konkursā. [2] Tomēr pēc Rīgas 19. septiņgadīgās skolas absolvēšanas nolēmis izglītību turpināt Bulduru dārzkopības tehnikumā un pēc tā absolvēšanas jaunais agronoms uzsācis darbu Talsu novada Jaunpagasta “Beltēs”. [3]

Pēc obligātā dienesta padomju armijā strādājis Ārlavas MTS (mašīnu un traktoru stacijā) par dispečeri. Tieši strādājot šajā amatā, Maksimiliana Kvites dzīvē pirmo reizi parādījās žurnālistika. Toreiz saimniecību dispečeri bija viens neizsmeļams informāciju avots, un tāpēc viņam nodibinājies labs kontakts ar Talsu rajona laikrakstu “Padomju Karogs” kur arī 1954. gadā ticis uzaicināts darbā redakcijas štatā. Bijis lauksaimniecības nodaļas vadītājs, pēc tam – atbildīgais sekretārs. “Padomju Karogā” Maksimilians Kvite pavadīja sešus gadus un laiku, kas aizvadīts amatā, “Padomju Karoga” rakstā “Pirmsskola un universitāte” komentē šādi: “…Laiku, kas nostrādāts “Padomju Karoga” redakcijā, grūti nosaukt citādi kā par mūsu universitāti. Par universitāti un arī pirmsskolu. Rajona redakcijām reti gadās saņemt gatavus žurnālistus ar augstskolas diplomu kabatā. Visbiežāk tie jāveido no vietējā materiāla.” [4]

Paralēli darbam laikrakstā, Maksimilians Kvite aktīvi darbojās arī Talsu tautas teātrī. Pirmo reizi teātri spēlējis jau deviņu gadu vecumā, vēl būdams Laucienes pamatskolas skolēns, un tomēr mīlestība pret teātri sekojusi arī turpmākos dzīves gadus. Aktiera gaitas Talsos uzsācis 1955. gadā, spēlējot C. Solodara “Ceriņu dārzā”. Bet 1961. gadā nospēlējis pēdējo lomu izrādē “Vikas pirmā balle” un atstājis Talsus, lai profesionāli apgūtu savu patieso aicinājumu –  žurnālistiku. [5] Kopā ar sievu Maldu pārcēlies uz Ļeņingradu un iestājies Kultūras darbinieku institūtā.

Pēc diploma iegūšanas pāris uzsākuši darbu laikrakstā “Cīņa”, kur Maksimilians Kvite aizvadījis sešus gadus, vēlāk pārcelts uz LPSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komiteju, kur kļuva par radioraidījumu galvenās direkcijas galveno direktoru. Radiomājā Maksimilians Kvite aizvadījis 18 darba gadus, un lai gan viņa balss radio bija dzirdama reti, viņš bija atbildīgs par visu radioprogrammu. Daudziem atmiņā palikušas Maksimiliana Kvites leģendārās miniatūras, kuras jau pirmsatmodas gados tika atskaņotas radioraidījumā “Mikrofons”. Arī pēc aiziešanas pensijā 1990. gadā, Maksimilians Kvite kādu laiku piestrādājis ne tikai apgādā “Atēna”, bet arī aktīvi darbojies arī Talsu tautas teātrī un literātu apvienībā.[6]

Kopā aizvadītajos gandrīz 60 literārās darbības gados Maksimiliana Kvites rakstītais un dzejotais publicēts septiņās grāmatās, no kurām jaunākā iznākusi vien divus gadus pirms novadnieka došanās aizsaulē (“Efekti un defekti. Monologi ar āža kāju.”, 2020).

Bula laikā

Saule kāpās uz pirkstgaliem staigā.

Un smiltis dzied.

 Kā negribas, negribas, negribas projām iet. [7]

Annija Krovalka, Talsu novada muzeja speciāliste vēstures jautājumos

Avoti:

[1] Kvite, M. Priekšvārds. (In: PP&KK (puķu, putnu un kukaiņu kalendārs), Domu pērles, 2019.), 4. lpp.

[2] Turpat.

[3] Brūvere, M. Kas sirdij tuvs, tas nepazūd. (In: Talsu Vēstis, 15.08.2009.)

[4] Kvite, M. Kvite, M. Pirmsskola un universitāte. (In: Padomju Karogs( Talsi), 27.06.1970.)

[5] Kukute, V. Skujeniece, J. et.al. Maksimiliāns Kvite. (In: Sirds uz rampas, APL, 2014.)

[6] Maksimilians Kvite – deviņdesmitgadnieks! (In: Aleksandra Pelēča lasītava, pieejams: https://pelecalasitava.lv/maksimilians-kvite-devindesmitgadnieks/ (skatīts: 08.08.2024.)

[7 ] Kvite, M. Augusts. Bula laikā. (In: PP&KK (puķu, putnu un kukaiņu kalendārs), Domu pērles, 2019.), 48.lpp.

Fotogrāfija – ZP 3352/8 – Maksimilians Kvite Vitālija Nikolājeviča Kartašova lomā A. Safronova “Miljons par smaidu” 1960. gada 3. septembrī.