Liesmo barikāžu ugunskuri

1990.gada 4.maijā Latvijas Augstākā padome pieņēma Latvijas Neatkarības deklarāciju. Taču valsts neatkarības pretinieki negrasījās padoties. Lai nepieļautu Baltijas Republiku atdalīšanos no PSRS, padomju režīms nolēma izmantot militāru spēku. 1991.gadā naktī uz 13.janvārī padomju karaspēka vienības ieņēma Viļņas televīziju, radio,telegrāfu, aplenca Lietuvas parlamenta ēku, sadursmēs gāja bojā 13 cilvēki, ap 200 tika ievainoti. Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja prasīja Latvijas Augstākās Padomes un valdības atkāpšanos. Lai nosargātu Latvijas neatkarību,1991.gada 13.janvārī Latvijas  Tautas fronte (LTF) organizēja Vislatvijas manifestāciju 11.novembra krastmalā, kurā piedalījās vairāk nekā 500 000 cilvēku. Apzinoties situācijas nopietnību, LTF valde kopā ar Augstākās Padomes aizsardzības štābu nolēma izveidot barikādes Vecrīgā pie Augstākās padomes, Ministru padomes, telefoncentrāles, kā arī Latvijas radio un televīzijas ēkas. Barikādes izveidoja arī Liepājā un Kuldīgā. 13.janvāra vakarā Rīgā ieradās smagā tehnika un tika organizēta stratēģiski svarīgāko objektu apsardzība. Ar šo akciju Latvijas Tautas Fronte vēlējās apliecināt visai pasaulei un PSRS vadībai, ka Latvijas ļaudis neatteiksies no Latvijas neatkarības atjaunošanas, par ko ir gatavi maksāt  visdārgāko cenu.

Izstādē uz 4 (59,4×84,1 cm) planšetēm apkopots foto un atmiņu materiāls par trauksmaino barikāžu laiku. Īpašs uzsvars likts uz Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novadu iedzīvotāju darbību barikāžu notikumos.

Guntars Tenne,

izstādes autors un Talsu novada muzeja vēstures speciālists