Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Latviešu Vispārējie Dziesmu un deju svētki ir UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, un 2010. gadā skolēnu dziesmu un deju svētkus iekļauj UNESCO svinamo dienu kalendārā.

Latvieši tiek uzskatīti par dziedātāju tautu. Par to liecina saglabātās latviešu tautasdziesmas, taču ne mazāk svarīgi, ka pirmie Vispārējie dziesmu svētki sekmēja latviešu koru veidošanos pagastos. Sākotnēji vietējie kora dziedātāji pulcēja cilvēkus uz sadziedāšanās svētkiem Vidzemē (Dikļos 1864. g.) un Kurzemē (Dobelē 1870. g.). Gadus vēlāk radās doma apvienot gan vidzemniekus, gan kurzemniekus, un 1873. gadā tika sarīkoti pirmie Vispārīgie Dziedāšanas svētki Rīgā.

Pirmie kori radās laukos, jo 19. gs. pirmajā pusē pilsētās latvieši bija ļoti niecīga iedzīvotāju daļa. Talsu apriņķī  ziņas par pirmo kori atrodamas brošūrā, kas izdota I Vispārīgiem Dziedāšanas svētkiem 1873. g., kur dalībnieku vidū minēts Ārlavas jauktais koris 35 dziedātāju sastāvā ar diriģentu  Ārlavas skolotāju Johannu Meijeru. Parasti pagastos pieaugušo koru diriģenti vietējās skolās organizēja koru mēģinājumus, lai no mazotnes izkoptu jauno dziedātāju balsis. Darbs skolas koros ir dažāds, par ko liek aizdomāties skolotāja Z. Kundziņa raksts 1925. gada “Talsu vēstnesī” par skolas koru vadīšanas principiem.

Pirmās brīvvalsts laikā Talsos notika Dziesmu dienas. Ziņas par skolēnu koru līdzdalību pieaugušo koru Dziesmu dienās Talsos ir visai skopas. “Talsu Vēstnesī” (17. 06.1926. Nr.23) lasām, ka 2.Dziesmu dienas laikā izglītības ministrs Rainis apmeklēja pilsētas pamatskolu (tagadējā Talsu pamatskola), kurā viņu pie skolas sagaidīja ar kora dziesmu un skolas zālē norisinājās koncerts. Vēlāk bija svētku gājiens no pilsētas pamatskolas uz pilskalnu, taču nav konkrēti uzskaitīti kori, domājams, arī skolēnu koris piedalījies tālākajā norisē.

Padomju laikā koru dziedāšanai svarīgākais bija stiprināt tā laika varu un izkopt ideoloģiju, tādēļ Dziesmu un deju svētku tradīcijas netika izskaustas, bet cildinātas un pavērstas nepieciešamajā virzienā. “Padomju Karogā” (08. 01. 1948.) lasāms, ka Talsu vidusskolā korī apvienoti 380 dziedātāji, lai vasarā Rīgā piedalītos lielajos dziesmu svētkos. Vidusskolas koris sev par devīzi licis: “Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju”. Tas izpaužas arī audzēkņu apņēmībā, jo ir dienas, kad skolā līdz vēlam vakaram skan dziesmas.

Skolēni sākotnēji bija dalībnieki Vispārējos dziesmu svētkos, taču, pieaugot skolu koru un deju kolektīvu snieguma kvalitātei un skaitam, tika radīti atsevišķi svētki.

1960.gadā notika Pirmie skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Gadiem ejot, svētkus plašākus padarīja pūtēju orķestru, vingrotāju, sarīkojuma deju dejotāju, mūsdienu deju dejotāju, defilē, dažādu ansambļu un muzikālo vienību piedalīšanās, un tiek dota arī iespēja piedalīties bērniem ar īpašām vajadzībām.

Vēl uzzinām, ka skolu kori, gatavojoties Dziesmu dienai, piedalās kopmēģinājumos, lai pārbaudītu, nostiprinātu apgūto repertuāru. Tāpat uzzinām no tā laika periodikas, ka skolās notika koru skates, kurās par labi apgūtu repertuāru koris ar diriģentu saņēma Goda rakstus un prēmijas. Līdzīgi notika deju un citu kolektīvu kopmēģinājumi un skates.

Talsu novadā mākslinieciskā pašdarbībā bijusi augstā līmenī gan pieaugušajiem, gan skolēniem. Pārstāvētas visdažādākās nozares un žanri ar labiem rezultātiem no dažādām Talsu novada (arī bijušā rajona) skolām.

2020.gada vasarā bija jānotiek XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru koncertam “Dziesmubērns”, taču svētki tika pārcelti uz 2021. gada vasaru. Šie svētki ieies vēsturē kā visatšķirīgākie un neparastākie svētki ar to, ka tie notiks citādāk. Ne klātienē, bet gan kā e – dziesmu un deju svētki.

Raimonds Felšs,

Talsu novada muzeja galvenais speciālists izglītojošā darbā

Titulfoto: Mērsraga astoņgadīgās skolas dejotāji skolēnu Dziesmu un deju svētku kopdancī Rīgā 1967. gadā. TNMM 23 180/3