Latviešu leģiona virsniekam Teodoram Kalnājam – 110
Teodors Kalnājs (dz. Bergmanis)

ir dzimis 1915. gada 4. februārī Laidzes pagastā, laikā kad Eiropā plosās Pirmais pasaules karš. Skolas gaitas viņš uzsāka un pabeidza jau neatkarīgā Latvijā, un pēc vidusskolas beigšanas palika tēva mājās “Pēčās”. Lai gan pašam interesēja radio – telegrāfista profesija uz kuģiem [1] –, sapni neizdevās realizēt, jo ekonomiskā krīze liedza iespēju mācīties augstskolā. Līdz ar to viņš izvēlējās militāro zinātni: nesagaidot obligāto iesaukšanu, T. Kalnājs izpildīja karadienestu Daugavpilī, 11. Dobeles kājnieku pulka 1. rotā, un līdztekus viņš ieguva virsnieka vietnieka dienesta pakāpi, apmeklējot kursus Latvijas kara skolā (no 1935. gada 23. oktobra līdz 1936. gada oktobrim)[2].

1938. gada 1. janvārī T. Kalnājs apprecējās ar Elzu Bakuzi (1912–2003), Laidzes pagasta “Krumešu” mājas saimnieka pusgraudnieka, rentnieka meitu. Abu dēli piedzima Otrā pasaules kara laikā, dēls Guntis 1940. gada 15. martā un dēls Uldis 1944. gada 31. janvārī. T. Kalnājs un E. Bakuze (Kalnāja) kopā nodzīvoja vien pāris gadus – turpinoties Otrajam pasaules karam, sieva ar abiem dēliem 1944. gada 18. oktobrī devās bēgļu gaitās uz Vāciju, abi tika šķirti vairāk nekā 45 gadus. 1946. gadā pēc kara T. Kalnājs tika izsūtīts uz Sibīriju jeb, kā raksta viņa brālis A. Bergmanis (1918–2008), pie “Baltajiem lāčiem” [3].
1956. septembrī T. Kalnāju atbrīvoja no ieslodzījuma bez tiesībām atgriezties dzimtenē, līdz ar to bija spiests strādāt Vorkutā un Kirovā.

Dzimtenē viņš atgriezās vien 1964. gadā, uzsāka darbu Lapmežciema zvejnieku kolhozā un tikai 1974. gadā martā beidzot atgriezās Talsos. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš turpināja būt aktīvs sabiedrības loceklis, viņš atkal satika sievu un abus dēlus, kuriem pašiem jau bija ģimenes. 1996. gada 16. novembrī pieminekļa “Koklētājs” atklāšanas laikā kopā ar L. Reinbergu viņam tika uzticēts gods novilkt pārvalku, kas apsedza pieminekli [4]. T. Kalnājs nomira 2007. gada 8. decembrī, tika apglabāts 2008. gada 16. martā Lestenes Brāļu kapos. Vairāk informācijas par T. Kalnāja dzīvi var iegūt grāmatā “Karavīra ceļš: Virsleitnants Teodors Kalnājs” (2015).
Interesanti
Andrejs Bergmanis par sava brāļa uzvārda latviskošanu: “1939. gadā, uzvārdu latviskošanas periodā, sanāca, ja tā varētu teikt, ģimenes padomes sēde, lai kopīgi izlemtu uzvārda maiņas jautājumu. Radniecības kopības apzīmēšanai iecerēts visiem viens maiņas uzvārds, ar nolūku palikt iepriekšējā iniciālī. Priekšlikumi dažādi; latviskotais Kalnvīrs – kā saliktenis nepatika, Kalniņš – pārāk plaši daudzināts, Bajārs – patika visiem, bet tāds eksistēja pagastā vienam cilvēkam – ģimenei, kas šo uzvārdu neattaisnoja, pat degradēja, Bēgums – iezīmē briesmonību, Avots – Elzai grūti rakstās lielais “A”, Pēčnieks – it kā nievājoša pieskaņa. Tā apspriede beidzās bez kopēja iznākuma. 1940. gada sākumā Teodora ģimene pārformējās par “Kalnājs”.”[5]

Sagatavoja Talsu novada muzeja Pētniecības nodaļa
Bibliogrāfija
[1] Dokumentu mape. Par Teodoru Bergmani (dz. 1915. g.), ZP 6022/2a.
[2] Turpat.
[3] Turpat.
[4] ““Koklētājs” brīvības cīnītāju piemiņai”, Talsu Vēstis, Nr. 136, 21.11.1996.
[5] Dokumentu mape. Par Teodoru Bergmani (dz. 1915. g.), ZP 6022/2a.