Krājums

Tāpat kā Talsu pilsētas un novada atpazīstamību veido nosacītais svītru kods no novada brunču raksta, Talsu novada muzeja bagātību raksturo gan ekspozīcijās, gan citās telpās redzamās pūra lādes. Apkaltās un otētās lādes – pašas ar muzejisku vērtību, simbolizē arī muzeja galveno funkciju – krāt un saglabāt. Kopējais muzeja krājuma priekšmetu skaits jau pārsniedz 190 000 glabājamo vienību. Katrā  kolekcijā var atrast ko interesantu un ievērības cienīgu.

Arheoloģijas kolekcijas pamatā ir Vilkmuizas ezerā 1953. gada ekspedīcijā iegūtie priekšmeti, par kuru nozīmīgumu liecina kaut vai tas, ka ik gadus ar šiem priekšmetiem strādā pētnieki no Zinātņu akadēmijas vai Latvijas Universitātes studenti. Etnogrāfijas priekšmetus pārstāv Ziemeļkurzemei raksturīgo sprēslīcu kolekcija un novadam raksturīgie košie svītrainie brunči. Tiem līdzās ir ilggadējās Talsu lietiškās mākslas studijas „Dzīpars” vadītājas Maigas Trukmanes smalkie rokdarbi – izšuvumi un adītie cimdi.

Skaitliski viena no lielākajām ir dokumentu un iespieddarbu kolekcija, kurā apkopoti dokumenti, sākot no 19.gs. pirkšanas – pārdošanas līgumiem, kas rāda, uz kādiem noteikumiem mūsu senči no vācu baroniem iepirka zemi, līdz līgumiem, kas stāsta par draudzības saišu veidošanu starp mūsu rajonu un tuvākām vai tālākām kaimiņvalstīm mūsdienās. Šajā kolekcijā ietilpst arī trīs uz tāss rakstītas vēstulītes, kas iekļautas UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Nacionālajā reģistrā.

Fotogrāfijas  savukārt  labi raksturo laiku, kad tās uzņemtas. Tās stāsta par cilvēkiem, darba procesiem, notikumiem. Var salīdzināt un pētīt, kā mainījusies konkrētu vietu ainavas laika ritumā no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Par jaunākiem laikiem runā plašais foto negatīvu klāsts, liecinot, ka muzeja fotogrāfs bijis klāt sabiedriski nozīmīgākajos pasākumos Talsos un apkārtnē.

Bagāta ir mākslas kolekcija, kuras pirmsākumi meklējami jau Otrā pasaules kara beigu laikā un pirmajos pēckara gados, kad tika iegūt vērtīgi mākslas darbi no izceļotājiem vai t.s. “bezsaimnieku” mantas. Laika gaitā kolekcija regulāri tiek papildināta ar mākslinieku – novadnieku darbiem. Plaša ir mākslinieka Jēkaba Spriņģa dāvināto darbu kolekcija, ir arī vairāki Žaņa Sūniņa darbi.

Muzeja krājums papildinājies arī ar divām privātkolekcijām. Tās ir: novadpētnieka Ērika Prokopoviča vākums ar bagātīgu dokumentu un izrakstu klāstu par Valdemārpili un tās apkārtni un stendenieka Mārtiņa Brāzmas dāvinājums – paša gatavotie putnu izbāzeņi, kas būtiski papildina muzeja dabas kolekciju, un  monētas no dažādām valstīm un citi priekšmeti, kuri iekļautas numismātikas krājumā.

Ar muzeja krājuma materiāliem iespējams iepazīties muzeja ekspozīcijās un izstādēs. Interesentiem pieejama kartotēka. Ziņas iegūstamas arī Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā www.nmkk.lv