Keramikas priekšmeti muzeja krājumā

Talsu novada muzejā no 8.marta apskatāma keramikas priekšmetu izstāde “Kas top no māla…” Izstādē iespējams apskatīt daudzveidīgu keramikas priekšmetu kolekciju.

Māls radies laukšpatam (silikātu minerāls) un vizlai ķīmiski pārveidojoties. Māla sastāvdaļas uz visas zemeslodes ir vienādas, bet piemaisījumi pārveido tā krāsu un īpašības, tādēļ tā lietošana ir tik dažāda. Māla sastāvā dominē daļiņas, kas mazākas par vienu tūkstošo daļu milimetra. Samitrinoties māls kļūst plastisks, bet pēc apdedzināšanas iegūst akmens cietību. Mālu izmanto ugunsizturīgu materiālu, būvmateriālu, keramikas izstrādājumu ražošanā, urbšanas duļķēm, naftas produktu attīrīšanai, pārtikas, gumijas, papīra, plastmasu, parfimērijas, porcelāna un fajansa rūpniecībā. Māla krāsa, izņemot melno, atkarīga no dzelzs oksīdu piemaisījumiem. Melno krāsu dod organiski jeb oglekļa savienojumi.

Pēc krāsas izšķir baltus, pelēkus, dzeltenus, sarkanus, brūnus, zaļus un melnus mālus. Atkarībā no mehāniskiem piemaisījumiem izšķir treknu un liesu mālu. Tādu mālu, kam piejaukts daudz smilšu, akmentiņu vai kaļķu, sauc par liesu mālu. Ķieģeļrūpniecībā izmanto trekno, plastisko mālu, kas satur ap 6% dzelzs savienojumus.

Pūņās, Frītagu kapsētas apkārtnē pirmoreiz Krievijas impērijā 1850. gadā uzsāka zemes meliorāciju ar slēgto drenāžu, drenu ražošanai izmantojot no Anglijas atvesto drenu cauruļu presi. Presi drenu cauruļu veidošanai izgudroja 1844. gadā Anglijā. Latvijā šādas preses izgatavoja O. Sadde Jelgavā. Sagatavoto mālu iepildīja preses cilindrā, kas atrodas vertikālā stāvoklī, pēc piepildīšanas cilindru nostādīja horizontāli. Griežot ar roku rokturi, virzulis spieda mālu caur cilindra formu un izveidoja drenu caurules.

Par krāsns keramiku sauc no apdedzināta māla gatavotas podiņu krāsns sastāvdaļas. Vairums no tām ir sildierīces virsmu veidojošie elementi – krāsns sienas, stūru, dzegu un frīzes podiņi. Otra grupa ir brīvstāvoši dekoratīvi veidojumi – ažūrs vainagojums, stūru, dzegu u. c. krāsns rotājumi. Pie trešās grupas pieskaitāmas no keramikas gatavotas krāsns kājas jeb dekoratīvi balsti.

1945. gadā kombināts “Māksla” noorganizēja keramikas darbnīcu, kas masveidā ražoja ikdienā lietojamos māla traukus – krūzes, vāzes, bļodas un suvenīrus.1960. gadu vidū iezīmējās atšķirības starp profesionālo un tautas mākslu. Paralēli masu produkcijai mākslinieki izgatavoja unikālus darbus izstādēm un konkursiem. Raksturīga iezīme ir jaunu formu meklējumi, krāsainība, variējot keramikas masu sastāvu. Izmantoja matētās glazūras, trauku virsmas apstrādāšanu ar sāļiem. Keramikā ienāca māla plasts, no tā veido vienkāršas formas apaļīgus ziedu traukus, lēzenus šķīvīšus.

Latviešu keramikā sīkplastikas tradīcijas ir ļoti senas un balstās tautas mākslas tradīcijās. Sīkplastika – neliela izmēra skulptūras darbi – ir plastiski veidojumi, tās modulis ir plauksta. Tā ir savdabīga “rotaļa ar mālu”, no tā top humoristiski tēli – spēļmantiņas, svilpaunieki.

Talsu novada muzeja krājumā ir daudzveidīga keramikas priekšmetu kolekcija, sākot no akmens laikmeta māla trauku lauskām, krāsns podiņiem un kārniņiem, beidzot ar traukiem un greznumlietām. Neliela daļa no savāktā un saglabātā ir apskatāma izstādē.

Paldies par atsaucību izstādes iekārtošanā, Latvijas lauksaimniecības muzejam “Kalēji”, vēstures pulciņa jaunajiem dalībniekiem.

Izstādes atklāšana Talsu novada muzejā notika 8. martā plkst. 14:00.

Izstādes autore I. Vempere

Noformētāja I. Makstniece

Foto: Sandis Priede