Krājuma jaunumi

Kārlim Draviņam – 120

30.decembrī mūsu novadniekam, valodas un literatūras vēsturniekam, literātam un novadpētniekam Kārlim Draviņam (1901-1991) aprit 120. Dzimis 1901. gada 30. decembrī Stendes pagastā mežziņa Friča Draviņa un viņa sievas Līzes ģimenē. Kārli jau kopš bērnības saistījusi literatūra, tāpēc vēlējies kļūt par literātu. Viņa pirmais publicējums bija dzejolis, izdots 1921. gadā. Izdevumā “Latvijas Jaunatne” 1933. gadā publicēti Kārļa Draviņa īsprozas darbi. 1928. gadā iestājies Latvijas Universitātē, kur studējis baltu filoloģiju, 1929. gadā piedalījies akadēmiskās organizācijas “Ramave” dibināšanā. Lasījis lekcijas Tartu Universitātē Igaunijā.

Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas studentu organizācijas “Ramave” biedri pēc Kārļa Draviņa (1. rindā 3. no kreisās) kronēšanas ceremonijas, 1929. g. un Kārļa Draviņa studenta vizītkarte. TNMM 21273-1

Studiju laikā piedalījies valodnieka Jāņa Endzelīna (1873-1961) vadītajās valodas sēdēs; viņa pirmā zinātniskā publikācija valodniecībā bija “Stendes vecie uzvārdi”, kas publicēta 1933. gadā rakstu krājumā “Filoloģijas materiāli”.

1936.gadā Kārlis sagatavojis organizācijas “Ramave” projekta “Latviešu valodas izlokšņu atlanta” izstrādes plānu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Organizācijas “Ramave” projekta “Latviešu valodas izlokšņu atlanta” Kārļa Draviņa izstrādes plāna uzmetums, 1936. g.

 

 

 

 

 

Lielu ieguldījumu Kārlis Draviņš devis ne tikai valodniecības, bet arī folkloras nozarē – sarakstījis apceres par veclatviešu rakstu valodu, pirmajām latviešu ābecēm u.c. Latviešu Folkloras krātuves arhīvā glabājas no 1929. līdz 1940. gadam vairāki simti viņa iesūtītie folkloras materiāli (pasakas, teikas, paražas, ticējumi, sakāmvārdi utt.).

Velta Rūķe un Kārlis Draviņš pēc laulību ceremonijas Rīgā, 1944. g. 3. jūnijā. TNMM 21342

 

1944.gadā Kārlis Draviņš apprecējās ar valodnieci Veltu Rūķi un tā paša gada rudenī devās bēgļu laivā uz Zviedriju, kur nodzīvoja radoši bagātu dzīvi; strādājis zinātnisku darbu Lundas Universitātes Slāvu valodu institūtā. Kārlis Draviņš mira Lundā 1991. gada 18. janvārī. Urna ar viņa pelniem apbedīta Stendes Bungu kapos.

Kārlis Draviņš Lundā Zviedrijā, 1981. g. TNMM 21274

 

 

 

 

 

 

 

 

2000.gadā iznāca Kārļa Draviņa sarakstītā grāmata “Kurzemē aizgājušos laikos”, kas ir ļoti veiksmīgs mūsu novada kultūrvēsturiskā un nemateriālā mantojuma piemineklis Kārlim Draviņam un viņa darbībai novadpētniecības laukā. Tajā aprakstītas Stendes un tuvākās apkārtnes lauku dzīves ieražas, darbi, ēkas, ticējumi u.c. līdz pat 20. gadsimta sākumam.

Talsu novada muzejā glabājas Kārļa Draviņa kolekcija, ko 1990. un 1991. gadā nodeva Kārļa brālis Ādolfs Draviņš (dz. 1908. g.) Stendē. Tajā ietilpst iespieddarbi, dokumenti, piezīmes, manuskripti, vēstules u.c. Kārļa Draviņa kolekcija, kas ir gana interesants materiāls vēsturniekiem, valodniekiem un literatūrzinātniekiem. 2026. gadā iecerēts izveidot izstādi uz Kārļa Draviņa 125 gadu jubileju.

Ona Kaudze,

Talsu novada muzeja galvenā krājuma glabātāja