K.F.Amendas XIV mūzikas svētkus svinot

No 13. – 15. aprīlim Talsu tautas nama 2. stāvā ir apskatāma Talsu novada muzeja ceļojošā izstāde “Kārli Ferdinandu Amendu pieminot”.

Stāsts par agrāko Talsu mācītāju, vijolnieku un komponista L. van Bēthovena draugu aizsākās Lipaiķu mācītājmuižā 1771. gada 4. oktobrī, kad mācītāja Kristiana  un viņa sievas Annas Veronikas Amendu ģimenē piedzima septītais no desmit bērniem – Kārlis Ferdinands. 10 gadu vecumā zēns uzsāka skolas gaitas Jelgavas pilsētas skolā, turpināja mācības Pētera akadēmijā, kur studēja vācu valodu, matemātiku, ģeogrāfiju, vēsturi, filozofiju, dabas zinātnes un baznīcas vēsturi, apguva latīņu, grieķu un franču valodas. Līdztekus mācībām Amenda apguva vijoļspēli pie sava laika ievērojama mūziķa Ādama Feihtnera.

1792. gadā K. F. Amenda kopā ar tuvāko draugu un studiju biedru Gotfrīdu Mīlihu aizceļoja uz Vāciju, lai studētu teoloģiju Jēnas universitātē. Pēc studiju beigšanas abi draugi apceļoja Franciju un Šveici, muzicēja un pelnīja naudu ar privātstundām.

1798. gadā Amenda nonāca Vīnē, kur bija mājskolotājs nesen mirušā komponista V. A. Mocarta bērniem. Iepazinās ar L. van Bēthovenu. Amenda kļuva par dižā komponista vistuvāko draugu, kuram vēlākajos gados pirmajam vēstulē L. van Bēthovens uzticēja savu noslēpumu par dzirdes pasliktināšanos.

1799.  gada vasarā Amenda saņēma ziņu, ka viņam jāatgriežas Kurzemē un jāuzņemas rūpes par slimā brāļa ģimeni. Tā paša gada oktobrī caur Prāgu, Rostoku un Lībeku viņš atgriezās Rīgā. 1799. gada 12. novembrī Rīgā, Melngalvju namā notika K.F.Amendas un G.Mīliha koncerts, kas bija vienīgā abu draugu uzstāšanās dzimtenē.

Pēc tā laika tradīcijām jaunie teologi pirms ievēlēšanas mācītāja amatā vispirms strādāja par mājskolotājiem. Amenda divus gadus bija mājskolotājs diviem barona Stromberga dēliem Lielvirbu muižā. Šajā laikā viņš kārtoja arī klavieru piegādi no Vīnes klavieru būvētāja A. Štreihera vairākiem Kurzemes muižniekiem.

1802. gadā Amendu ordinēja par Talsu luterāņu draudzes mācītāju, kur viņš godprātīgi kalpoja līdz mūža galam. 1821. gadā viņu ievēlēja par Kandavas iecirkņa prāvestu, 1830. gadā – par konsistorijas padomnieku.

K.F. Amenda bija precējies ar Žaneti Benuā no Ženēvas pilsētas Šveicē un laulībā dzima 13 bērni.

Kārlis Ferdinands Amenda nomira nervu drudzī 1836. gada 8. martā un tika apglabāts paša izvēlētā vietā Mācītājmuižas ezera dienvidaustrumu stāvkrastā.

Gita Japiņa,

Talsu novada muzeja galvenā speciāliste darbā ar sabiedrību