Jānim Grantiņam – 115

Izcilais teātra un kino aktieris Jānis Grantiņš (1909–1974) ir dzimis 1909. gada 7. jūnijā Talsu apriņķa Ārlavas pagasta “Dārzniekos”, dārznieka ģimenē. Pēc Nogales pamatskolas beigšanas viņš strādāja muižas dārzos un dārzniecībā. Jānis Grantiņš aktiera gaitas uzsāka Nogales dramatiskās mākslas pulciņā, ko vadīja skolotāja Olga Ozoliņa. 1931.gadā viņš aktiera mākslas pamatus apguva Strādnieku teātra studijā, bet 1932.gadā kā jaunais aktieris darbojās Strādnieku teātra ansamblī. 1935. gadā pēc Ernesta Feldmaņa teātra kursu absolvēšanas aktieris uzsāka darbu Zemnieku drāmas teātrī. Līdz Otrajam pasaules karam, Jānis Garntiņš darbojās Liepājas pilsētas drāmas un operas teātrī (1938–1940), Daugavpils teātrī (1940 – 1941), Jelgavas teātrī. Pēc Otrā pasaules kara viņš strādāja Liepājas Muzikāli dramatiskā teātrī. No 1950. gada aktieris darbojās Jaunatnes teātrī.

Nozīmīgas teātra lomas – Monahovs Maksima Gorkija lugā “Barbari” (1947), Baltais tēvs Raiņa lugā “Zelta zirgs” (1956), Žans Valžans Viktora Igo lugā “Nožēlojamie” (1960).

Jānis Grantiņš darbojās ne tikai teātrī, bet arī radio, televīzijā, kinofilmās.

Nozīmīgas kino lomas: Raiņa loma filmā “Rainis” (1949), Vilsons filmā ““Tobago” maina kursu” (1965), Rēbuss filmā “Vella kalpi” (1970) un “Vella kalpi Vella dzirnavās” (1972).

Miris 1974.gada 25.oktobrī Rīgā, apglabāts Raiņa kapos.

Izmantotā literatūra:

Teātris un kino biogrāfijās. Rīga:  Preses nams. 1999.

“Pie mikrofona skatuves mākslinieks Jānis Grantiņš”. Rīgas Viļņi, Nr. 25, 23.06.1988.

Kristiāna Skromule, Talsu novada muzeja speciāliste vēstures jautājumos

Attēli:

1. Nogales dramatiskās mākslas pulciņa viesizrāde – Augusta Saulieša luga “Nepilnīgais” Lubezeres skolā. 1929.gads. TNMM 6866. Pirmajā rindā no kreisās Alise Jirgensone. Otrajā rindā otrais Jānis Grantiņš, Ernests Mackevičs. Trešajā rindā Evelina Krontāle, Ernests Veilands, Marta Andersone, Valdis Pētersons. Ceturtajā rindā Betija Bērziņa, Luīze Nātiņa, Baumane. Marta Štrausa, nezināms, Ansis Grīnšteins.