J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas 1967. gada absolventu darbu izstāde
Talsu novada muzejā iekārtota un līdz 4. februārim būs apskatāma izstāde ar interesantu nosaukumu „Kalnciema klase”. Tikšanās ar izstādes autoriem notiks 27. janvārī plkst. 14.00.
Te nav nekādas saistības ne ar Kalnciema novadu vai skolu, bet tie, kuri mācījušies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV) 1960. gados, sapratīs, par ko ir runa: šīs talantīgās klases, 1967. gada absolventu, audzinātājs bija amizanta un kolorīta persona – matemātikas un astronomijas skolotājs Jānis Kalnciems (1909 – 1992). Arī šo rindu autorei ir bijusi iespēja klausīties skolotājā Kalnciemā viņa astronomijas stundās; viņš to darīja vienkārši un dzīvi. Piemēram: „…kā Visumā izskatās telpa, zemeslode Saules sistēmā – apmēram tāpat kā ķirša oga pusceļā starp Rīgu un Daugavpili. Galaktika – zupas šķīvis parkā…”. Viņš bija tāds apaļīgs un mīlīgs ulmaņlaiku kunga tips, kas drusku atgādināja tipāžu no Herlufa Bidstrupa zīmējumiem. Viņa stundas nekad nepagāja bez anekdotēm. Viņš bija brīvs cilvēks un gudrs, aizrautīgs skolotājs.
Jānis Kalnciems ievadīja dzīvē ļoti talantīgu Rozentālskolas klasi un meitu – brīnišķīgu mūziķi, klavesīnisti Ainu Kalnciemu. Piecdesmit gadus pēc izlaiduma, 2017. gada vasarā, Kalnciema ielas galerijā tika sarīkota pirmā šīs klases kopizstāde un tajā muzicēja Aina Kalnciema.
Šī klase bija ļoti apdāvinātu un enerģisku meiteņu klase: divas Helēnas – lielā (melnā) Heinrihsone (toreiz Davidova) un mazā – Kuzmina (Svilāne), Anita Meldere, Rudīte Dreimane (Sala), Teiksma Feldberga (Kondrāte), Maija Bērziņa, Koida Keire, Biruta Jansone (Tomsone); nav lieki atgādināt, ka dažas no viņām ir un paliks latviešu glezniecības vēsturē, dažas ir visā Latvijā labi zināmas mākslas pedagoģes, mākslas skolu direktores un to dibinātājas.
Mazā akadēmija – Rozentālskola – vienmēr ir varējusi sagatavot jaunus censoņus tālākajām gaitām mākslā un katrs rozentālietis vienmēr uzsver savu pedagogu kā interesantu personību nozīmību savās skolas gaitās tajos laikos, kuri nemaz nebija tik brīvi ne viņiem, ne viņu vecākiem, ne pašiem pedagogiem. Bet tomēr 1960. gados Rozentālskolas klašu vakaros jau klausās un dejo rokenrolu, uz skolas ballēm Mākslas akadēmijas aulā nāk arī „lietišķie” (Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņi) ar Andri Grīnbergu priekšgalā, ir nodibinājusies „Rīgas pantomīma” un, ja labi gribi, vari nokļūt blakus notiekošajos Mākslas akadēmijas karnevālos.
Skolā par pedagogiem stir labi mākslinieki; šai klasei laimējās, ka gandrīz vai nejauši viena no vasaras praksēm ārpus Rīgas (Kazdangā) notika ekspresīvā un virtuozā gleznotāja Jāņa Oša (1926 – 1992) vadībā. Visas meitenes viņā iemīlējās! Brīvs un dinamisks otas raksts, košu krāsu kolorīts, saule, gaiss, dzīvesprieks ienāca un vēl tagad ir Anitas Melderes, Helēnas Heinrihsones, Rudītes Dreimanes mākslā. Nebūs pārspīlēti teikts, ka šīs klases izcilākās absolventes ietekmējušas veselu Latvijas gleznotāju paaudzi.
Izstādē ar saviem darbiem, pārsvarā ar glezniecību, vēl piedalās Ērika Katkeviča, Dzidra Riekstiņa, Regīna Some, Ilona Parfinoviča, Dainis Dimiņš, Guntars Ābels, Silvija Šķipsna, Niks Karagodins.
Attēls: Rudīte Dreimane “Liene”. 2017
Guna Millersone, izstādes iekārtotāja
