Mākslas jaunumi

Izstāde “Divi Kārļi. Freimanis un Sūniņš, Talsu Valsts vidusskolas absolventi”

Nams Talsos, K. Mīlenbaha ielā 19, kurā dzimis arī Talsu novada muzejs (1923), savā Talsu vidusskolas periodā (1923-1956) ir bijusi starta telpa vairākiem Latvijā pazīstamiem un izciliem māksliniekiem, arī Kārlim Sūniņam (1907-1979) un Kārlim Freimanim (1909-1987).

1920.-30. gados šai skolā noritēja aktīva kultūras dzīve: zinātkāri un darboties griboši jaunieši dibina skolēnu pašpārvaldi (padomi), izdod savus žurnālus, publicē tur zinošus rakstus (iztirzā A. Tairova grāmatu „Atbrīvotais teātris”, apcer latviešu jaunāko dzeju utt.); skolnieks Kārlis Freimanis, piemēram, izdod arī pats savu žurnālu („Spogulis”, vienā vai dažos eksemplāros, ar dīvainiem parakstiem: redaktors K. Plikums, izdevējs: A. Jēlums). Pēc traģiskajiem 1905.-07. gada revolūcijas notikumiem Talsu sabiedrība, arī skolas vide līdz II pasaules karam vienmēr ir bijusi mazliet kreisi noskaņota: skolēni aizraujas ar Raiņa revolucionāro dzeju un dramaturģiju, Talsos iestudēta Aspazijas „Vaidelote” (1932) un V. Katajeva „Riņķa kvadratūra”… „Celies, ko gaudi? Sev mērķi spraud. Tad sekmes gaidīt vari, Bet darbu dari, ” – šīs Raiņa rindas ar dzejnieka oriģinālparakstu Kārlis Freimanis kā talismanu nes līdzi sev pie sirds (kabatas portfelī) līdz mūža beigām…

Abu Kārļu dzīves gaitas jau no pašas bērnības ir vijušās līdzās: nākuši ne no turīgām, bet ļoti strādīgām ģimenēm, abiem jādodas ganiņu gaitās; tajās radušies pirmie spilgtie ainavas vērojumi un jūsma par dabu, ”… ja jau labi noskatās, saulainā laikā pat cīruļa ēnu var rudzu laukā saredzēt…” (Kārlis Sūniņš). Abu ģimenēm I pasaules kara laikā bija jādodas bēgļu gaitās (Toropeca Krievijā, Vidzeme), pēc atgriešanās jāsāk mācības Talsu pamatskolā, tad kā turpinājums – Talsu vidusskola. Abi Kārļi spēlējuši teātri, dziedājuši koros, muzicējuši un apmēram reizē sākuši apmeklēt Pēterburgā mācītā zīmēšanas skolotāja Kārļa Šprunka (1892-1942) zīmēšanas pulciņu Talsu pamatskolā. Skolotājs pamanījis, ka viņa audzēkņi (starp tiem arī Līze Dzeguze) ir vērīgi, cītīgi un ar labām dotībām. Tad jaunekļi sāk palīdzēt K. Šprunkam gatavot teātra dekorācijas un noformēt vēstures skolotāja un dievturības daudzinātāja Teodora Dzintarkalna (1874-1937) dibinātā skolas kultūrvēsturiskā muzeja stendus, ir jāilustrē skolas žurnāli „Rīta Zvaigzne” un „Paisums”. Jauno censoņu skolas gaitas šajā namā noslēdzās ar divām unikālām izstādēm: Kārļa Freimaņa personālizstādi 1926. gadā un Kārļa Sūniņa izstādi 1927. gadā. Tajās jau varēja pamanīt vienojošo abu jauno mākslinieku darbos – tā ir interese par skatuves un dekoratīvo glezniecību un literāro darbu ilustrācijām, bet īpaša ir skolā ieaudzinātā cieņa pret latviešu tautas folkloras bagātībām. Atšķirīgais – Freimaņa darbos ir stingrāka un vairāk vispārināta forma, uzsvērta spēcīga līnija, Sūniņš ir plastisks, vijīgs un vairāk liriķis. Lielās līnijās tā var raksturot arī viņu abu turpmāko daiļradi.

Studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijas Dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcā un arī pēc tam abu jauno mākslinieku saites ar dzimto pusi nepārtrūkst: ir jāpiedalās Talsu apriņķa gleznotāju gadskārtējās izstādēs (kopš 1929) un top divi savdabīgi nacionāli tautiskā mākslas stila pieminekļi Talsu novadā: Kārlis Sūniņš 1930. gadā ar freskām un ornamentālām kompozīcijām, arī mēbelēm izdaiļo Teodora Dzintarkalna jaunuzcelto māju „Dzintari”, bet Kārlis Freimanis – Ārlavas Lauksaimniecības biedrības namā (tag. Valdemārpilī) dekorē K. Valdemāra piemiņas zāli ar moto: „Latvji, brauciet jūriņā!” (1936). Šai laikā viņi kļūst populāri visā valstī ar vāku zīmējumiem žurnālā „Atpūta”.

Mākslinieku daiļrades arī padomju iekārtā attīstās sekmīgi: abi ir labi grāmatu ilustratori, Kārlis Sūniņš kļūst par vienu no latviešu akvareļglezniecības skolas pamatu veidotājiem un Kārlis Freimanis vada monumentālās glezniecības veida – vitrāžas darbnīcu kombinātā „Māksla”. Abi daudzus gadus ir bijuši cienīti pedagogi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā.

Guna Millersone,

izstādes iekārtotāja un Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos