IEVAS MAURĪTES personālizstāde Miers ar (…)
No 26. maija līdz 26. jūnijam Talsu novada muzeja abās ēkās būs skatāma Ievas Maurītes personālizstāde Miers ar (…).
Izstādes nosaukums esošajā brīdī var šķist pretenciozs, tomēr tas radies vēl šī gada janvārī, iesniedzot pieteikumu VKKF, brīdī, kad vēl tiešām valdīja relatīvs miers. Lai arī vārda miers lietojums tagad ir ieguvis pavisam citu nozīmi un vērtību, izstādes nosaukums vēlējuma formā bija, ir un būs aktuāls, jo ar mieru sevī daudz ātrāk iestāsies miers arī citur, citos un apkārt.
Savos monumentālajos darbos māksliniece izmanto galvenos grafikas izteiksmes līdzekļus – līniju un pavisam nedaudzu krāsu attiecības. Līnijas izteiksmes iespējas ir bezgalīgas, gluži kā pati līnija. Mākslinieka varā ir tās pakļaut. Krāsu ziņā māksliniece visvairāk mīl tieši melnā un baltā pretstatījums. Lieli laukumi un smalka līnija kontrastus viņas darbos padara vēl izteiksmīgākus, ekspresīvākus. Darbi ir brīvi un nepiespiesti, tajos organiski izpaužas mākslinieces raksturs.
Ievas Maurītes gleznās galvenokārt tiek reflektēts par kultūras un cilvēka mijiedarbību, veidojot pretnostatījumus, vedinot domāt par procesu izpratni; tas rezultātā rada arvien jaunus mākslas tēlus. Mākslinieces darbos tēli un simboli nav pašvērtīgi, tie ir cieši saistīti ar saturisko jēgu. Gleznām piemīt spēja runāt par to individuālā vizuālā valodā un dzīvot savu neatkarīgu dzīvi.
Ieva Maurīte beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu. Studijas turpinājusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, 2000. gadā ieguvusi maģistra grādu vizuālajā mākslā. Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1991. gada, strādājusi daudzās starptautiskās rezidencēs – Francijā, Vācijā, Lihtenšteinā, Islandē, Somijā, Japānā un ASV. Darbi atrodas privātās un publiskās kolekcijās Latvijā un ārpus tās robežām. 2010. un 2012. gadā Ieva Maurīte saņēmusi konkursa Zelta ābele balvu nominācijā Skaistākā grāmata.
Ievas Maurītes daiļrade fiksēta bibliogrāfijā: 2007-2012. Latvijas laikmetīgā māksla, Purvīša balva`2013, UPB mākslas darbu kolekcija, 2013, Latvijas grafika. 100 autori, attēli, gadi, 2003, u.c.
Tikšanās ar Ievu Maurīti notiks 4. jūnijā pulksten 16:00 Talsu novada muzejā.
Uldis Jaunzems-Pētersons, Talsu novada muzeja direktors.
Mieru var uzskatīt par būtiskāko cilvēka iekšējo kvalitāti, uztveres mērauklu, ar ko iespējams iedziļināties pasaules kārtībā neatkarīgi no laika un notikumiem, kurus pārdzīvojam. Miera klābūtne ir bijis būtisks faktors gan grieķu filosofu, gan viduslaiku mistiķu, gan austrumu viedo, gan mūsdienu skolotāju un radošu personu pieredzē.
Sabiedriskajā dzīvē miera vēlējums bija katras dzīvesvietas drošības garants un cerība. Politiskā kontekstā notiek cīņas par mieru, bet diemžēl agresīva pacifisma sludināšana bieži noved pie pretējā. Eksistenciālā un reliģiskā tradīcija šo kvalitāti vērtē kā vieduma, svētības un labvēlības kvintesenci.
Ievas Maurītes monumentālajos tēlos ar filigrānas līnijas starpniecību tiek pārraidīta jeb atkalradīta miera laika plūsma, ko nespēj satricināt saraustītu īsāku vai garāku brāzmu iedarbība. Mākslinieces radītais, it kā apstādinātais laika ritējums liek skatītājam uz mirkli ieelpot iekšēja miera spirdzinošo spēku un izvēdināt gan plaušas, gan dvēseli ar svaigumu, ko varam mēģināt sajust starp nomācošā bezgaisa un emocionālās pārsātinātības telpām.
Metaforiski tā būtu spēja caur mākslu ieraudzīt gan sevi, gan pasauli, kurai varētu uzticēties visgrūtākajos šaubu un varbūt pat bezcerības mirkļos. Šeit mieru varētu traktēt kā ticības un cerības, arī mīlestības priekšvēstnesi. Mūsdienu mākslas pasaulē tieši pārlaicīgu sajūtu un kvalitāšu meklējumi ļautu saglabāt saikni ar cilvēka eksistenciālās jēgas un dzīves noslēpumu atšķetinājumiem.
Arnis Martinelli, Mag. Art