Fricim Blumbaham – 160
Fricis Blumbahs (23.10.1864–10.04.1949) ir latviešu zinātnieks, kura devums astronomijā un metroloģijā ir palicis nozīmīgs gan vietēji, gan starptautiski. F. Blumbaha dzīves gaitas aptver plašu darbības spektru Krievijas Impērijā, Eiropā un mājās, Latvijā, kur viņš neatlaidīgi veicināja zinātnes attīstību un popularizāciju. Viņa darbs ietvēra gan novērojumus, gan tehnisko un teorētisko pētniecību, kas nozīmīgi ietekmēja laika mērīšanas un svaru sistēmu standartizāciju.
Agrīnie gadi un izglītība
Fricis Blumbahs dzimis Lībagu pagasta “Slaparu” mājās Jāņa un Gotlības Blumbahu ģimenē. Jau no mazotnes viņš izrādīja interesi par izglītību un dabaszinātnēm, mācījās Talsu apriņķa skolā, kur izcēlās ar savām spējām un zinātkāri, veicot dažādus novērojumus un mērījumus ar pieejamiem sadzīves priekšmetiem. Mātes brāļa finansēts, tālāko izglītību turpināja Jelgavas ģimnāzijā, kur bija pieeja plašai bibliotēkai, modernām fizikas ierīcēm un astronomiskai observatorijai. Šī pieredze radīja dziļu interesi par fiziku un astronomiju. 1883. gadā viņš iestājās Tērbatas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, kur strādāja kā meteoroloģiskās observatorijas novērotājs. Studiju laikā viņu ietekmēja plašākas norises Eiropas astronomijā. 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums bija lielu atklājumu periods, astronomi visā Eiropā guva ievērojamus panākumus Visuma struktūras izpratnē.
Karjeras sākums un starptautiskā darbība
Pēc universitātes absolvēšanas (1889) F. Blumbahs strādāja prestižajā Pulkovas observatorijā, kas tolaik bija viens no vadošajiem astronomijas centriem Krievijas Impērijā. Viņa karjeras turpmākie gadi saistīti ar starptautiskām ekspedīcijām un pētniecības darbiem, kas palīdzēja veidot reputāciju starptautiskā zinātnes apritē. Komandējumu laikā viņš strādāja Potsdamas Astrofizikas observatorijā, vēlāk arī Parīzē, kur apguva astronomiskās fotografēšanas tehnikas pie Anrī brāļiem, kuri bija autoritātes šajā jomā. Atgriezies Krievijas Impērijā, strādāja Pēterburgas Ķeizariskās Kara medicīnas akadēmijas Fizikālajā zinātniskās pētniecības laboratorijā pie profesora N. Jegorova. 1893. gadā Dmitrijs Mendeļejevs izveidoja Krievijas Metroloģisko dienestu (tagadējais D. Mendeļejeva Metroloģijas zinātniskās pētniecības institūts), F. Blumbahs saņēma aicinājumu strādāt par institūta mehāniķi. Tur viņš izstrādāja jarda/collas/metra precīzos pārveidojošos izmērus, ko lieto vēl mūsdienās. Darbs tika novērtēts, un D. Mendeļejevs viņam uzticēja izveidot Laika etalona laboratoriju, par kuras vadītāju kļuva pats. Vēlāk viņš piedalījās Sanktpēterburgas galvenās svaru un mēru palātas ēkas projektēšanā – izstrādāja tā pulksteņa torni.
Astronomiskās ekspedīcijas un zinātniskie sasniegumi
F. Blumbaha darbs astronomijā sasniedza jaunu virsotni ar vairākām Saules aptumsuma novērošanas ekspedīcijām. Viena no slavenākajām notika 1896. gadā Jakutijā, kur viņš ar komandu guva izcilus Saules vainaga fotouzņēmumus. Šie novērojumi bija nozīmīgs solis tā laika astronomiskajos pētījumos. Viņa precizitāte atspoguļojās arī Pulkovas observatorijas filiāles Simeizas observatorijas teleskopa izstrādē. Šis projekts demonstrēja viņa spēju apvienot teorētiskās zināšanas un tehnisko izcilību, jo viņš pats piedalījās teleskopa būvniecības procesā Anglijā.
Dzīve un darbs ārpus Padomju Savienības
1921. gadā F. Blumbahs tika nosūtīts uz ārzemēm, lai uzraudzītu dažādu zinātnisko instrumentu izgatavošanu un transportēšanu uz Padomju Krieviju. Viņš uzturējās Ženēvā, kur viņam bija iespēja veikt astronomiskos novērojumus un sadarboties ar citiem zinātniekiem. No 1928. līdz 1934. gadam viņš vadīja laboratoriju Krievijas naftas produktu izpētei. Izmēģinājumu laikā viņš saindējās ar kaitīgām gāzēm, kas būtiski ietekmēja veselību. Atgadījumu viņš izmantoja, lai izvairītos no padomju varas spiediena atgriezties Padomju Savienībā. Minot veselības atgūšanu kā prioritāti, viņš palika Anglijā un no 1936. līdz 1939. gadam strādāja Astronomiskajā observatorijā. Tur 1937. gadā viņš ieguva Finslera komētas fotogrāfiju. Šī fotogrāfija un tās oriģinālās fotoplates tiek glabātas Fridriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijā, atzīmējot F. Blumbaha devumu zinātnei.
Atgriešanās Latvijā un mantojums
F. Blumbahs atgriezās Latvijā 1939. gadā 74 gadu vecumā. Viņam nepienācās pensija, tāpēc iztikas peļņai uzsāka darbu kā privātdocents Latvijas Universitātē. Pēc Padomju Savienības atkārtotās okupācijas 1944. gadā viņš kļuva par Astronomijas katedras vadītāju, divus gadus vēlāk par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astronomijas sektora vadītāju. Par mūža ieguldījumu zinātnē viņu iecēla par pirmo Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Goda locekli (1946). Veselības dēļ 1948. gadā viņš devās pensijā, 1949. gada 10. aprīlī mirst. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.
Zinātnieka piemiņa
Par piemiņu izcilajam latviešu zinātniekam tēlnieks Teodors Zaļkalns izveidoja Friča Blumbaha krūšutēlu (1951). Viņa dzimtās mājas “Slapari” tika iznīcinātas ugunsgrēkā 1984. gada 10. augustā, to vietā 1989. gadā uzstādīts piemiņas akmens, lai atzīmētu vietu, kur viņš veica savus pirmos astronomiskos novērojumus. Astronomijas amatieris Miķelis Gailis Friča Blumbaha vārdā uzcēla teleskopu, tas tika uzstādīts Siguldas observatorijā, kur tas darbojās līdz 1980. gadiem. Mākslinieks Jānis Strupulis, pieminot F. Blumbaha 120. dzimšanas dienu, izveidoja viņam veltītu medaļu. Zinātniekam veltīta arī pastmarka un pasta aploksne. F. Blumbaha mantojums dzīvo gan viņa zinātniskajos darbos, gan kultūras atmiņā. Viņa ieguldījums Latvijas astronomijā ir palicis nozīmīgs, viņa vārdā nosaukts asteroīds Nr. 352646, ko atklāja latviešu astronoms Ilgmārs Eglītis. Fricis Blumbahs ne tikai attīstīja astronomiju, bet arī veicināja metroloģijas attīstību, padarot viņu par vienu no Latvijas ievērojamākajiem zinātniekiem.
Sagatavoja Talsu novada muzeja Pētniecības nodaļa
Fricis Blumbahs, TNMM 30356-1