Frederikam Fībigam – 140

1904. gadā uz kartonam pārvilkta auduma Frederiks Fībigs (17.05.1885 – 06.03.1953) uzgleznoja mums senāko zināmo Talsu ainavu eļļā. Mazā, platajā ozolkoka rāmī ieskautā glezniņa būs skatāma muzeja izstāžu zālē šī gada rudenī, atzīmējot Talsos dzimušā gleznotāja, grafiķa un grāmatu ilustratora 140. jubileju. Mūža lielāko daļu Francijā pavadījušais Frederiks Fībigs Talsiem jau labi zināms pateicoties Talsu novada muzeja ilggadējai darbiniecei Gunai Millersonei.  1984. gadā  Strasbūras Modernās mākslas muzeja paspārnē izdotā monogrāfija “Frederiks Fībigs. No Kurzemes līdzenumiem līdz Elzasas parkiem” deva atspēriena punktu mūsu pusē piemirstā mākslinieka daiļrades iepazīšanai. 

Pa Frederika Fībiga pēdām Eiropā vairākkārt devušies Talsu gleznotāji un fotogrāfi, atvedot mākslas darbus piemiņas izstādēm. Pēc viena no braucieniem, 2005. gadā G. Millersone sastādīja māksliniekam veltītu katalogu.  Frederiks Fībigs pētīts un viņa darbi eksponēti salīdzinoši daudz. Ir  izdotas 2 apjomīgas  monogrāfijas un  vairāki katalogi ar kvalitatīvām daiļradi atspoguļojošām reprodukcijām.  Strasbūras universitātes filozofijas profesors Bernards Bāss ir jaunākā 2018. gadā tapušā iespieddarba “Fībigs. Mākslinieks ar paletes nazi” autors.  

Talsu novada muzejā glabājas ap 170 Frederika Fībiga darbu – gleznas, zīmējumi, grafikas. Mākslinieka  darbi atrodas arī Kolmāras d` Unterlinden muzejā, Strasbūras Modernās mākslas muzejā un “Saint-Dié” Municipālajā muzejā.  Pēc pretrunīgi vērtētās personālizstādes Rīgas Pilsētas mākslas muzejā 1928. gadā atsevišķas gleznas atrodas arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.  Īpaši jāizceļ “Shepherd” galerijā Ņujorkā 1990. gadā notikusī vērienīgā, retrospektīvā izstāde ar 114 Frederika Fībiga darbiem. Izstādi recenzējusi mākslas zinātniece Eleonora Šturma: “Fībiga retrospektīvo izstādi gribas atzīmēt par vienu no vissavdabīgākām un estētiski pievilcīgākām, kāda jebkad redzēta. Izstādītie darbi pārsvarā ļoti maza formāta (..) un tomēr katra glezniņa sevī likās ietveram milzīgi plašu mākslinieka uztveres universu un kāpinātu izjūtu skalu, radot skatītājā pārliecinājumu – jo mazāks formāts, jo izteiksme koncentrētāka. (..)Darbos atspoguļojas nenoliedzamas 20. gadsimta jauno mākslas novirzienu ietekmes: fovistu un ekspresionistu izteiksmes brīvība (..), Sezāna ainavu strukturālisms, un kubisma prelūdijām raksturīgā dabas atspoguļošana plākšņaini stūrainās krāslaukumu kompozīcijās (..).  Dabas inspirētajās glezniņās izjūtama franču „Nabis” gleznotāju grupas  intelektualizētā filozofija, ka mākslas būtība nav dabas kopēšana, bet tās subjektīvs, mākslinieka ekspresijā veidojies pārkārtojums. Fībiga paša nospraustais un viņa vēstulēs apstiprinātais mērķis bija mākslā atspoguļot dabas ierosmes un cilvēka izjūtu apvienošanos. Fībiga agrīnākajos darbos izmantota tumša, smagnēja līnija apveidu akcentēšanai, bet vēlākajos arvien vairāk sāk dominēt stūraino, gleznieciski un tonāli variēto krāslaukumu saspēles, reizumis pavisam abstraktā tvērumā, kas paliek par Fībiga stila pamatīpašību gandrīz cauri visam mūža gājumam.”[1]

Plašāka informācija par Frederika Fībiga dzīvi un daiļradi pieejama Andas Bušēvicas veidotā Latvijas Radio 1 raidījuma “Augstāk par zemi”  ierakstā “Kas ir Frederiks Fībigs?” (18.07.2015). Tas pieejams: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/kas-ir-frederiks-fibigs.a54408/ 

[1] Eleonora Šturma. Fridrichs Fībigs. Latvijas Māksla. Nr. 17. 01.01.1991.

Sagatavoja Talsu novada muzeja pedagoģe – speciāliste mākslas jautājumos Inga Pētersone

 TNMM 19421: Frederiks Fībigs. Glezna. Thannenkirch. K/E, 18×16 cm. 1930. gadi.