Teodora Dzintarkalna piezīmes

Turpinām publicēt Teodora Dzintarkalna piezīmes par Talsu pamatskolas būvniecības gaitu. Ierakstos saglabāts oriģinālais rakstības stils.

“Akts.

Pēc Kristus dzimšanas 1925. gadā, Latvijas valsts pastāvēšanas 7. gadā 1. junija dienā, kad Latvijā par prezidentu bija Jānis Čakste, Saeimas priekšsēdētājs Dr. P. Kalniņš, ministru prezidents M. Celmiņš, Saeima sastāv no 100 deputatiem un Talsu pilsētas dome no 20 domniekiem.

9 zocialdemokrati,

2 progresīvie pilsoņi,

4 labie pilsoņi,

3 žīdi,

2 vācieši.

Talsu pilsētas galva A. Reiznieks, viņa biedrs R. Bernšteins, valdes locekļi J. Tevelsons un Ž. Grinvalds  Apriņķa priekšnieks P. Grunduls, viņa palīgs H. Klints. Talsos darbojas iestādes: valsts zemju inspekcija, miertiesa, Latvijas bankas nodaļa, pasts – telegrafs un telefona kantoris, vidusskola un pilsētas pamatskola. Biedrības minētā laikā šādas:

Zocialdemokrātu partijas nodaļa ar 62 biedriem, priekšnieks J. Staprans

Strādnieku sporta un Sargu nodaļa ar 54 b. priekšnieks J. Staprans

Žīdu izglītības biedrība ar biblioteku, 87 b. priekšnieks J. Tevelsons

Talsu Latviešu Sadraudzīgā biedrība ar 248 b. priekšnieks Fr. Grinvalds

Talsu apriņķa kooperativs ar 547 biedriem priekšnieks Fr. Mežmalietis (drīz nāca J. Grinvalds)

Talsu Sadraudzīgās biedrības krāj – aizdevu kase, 163 b., priekšnieks J. Beķers (u.t.t.)

Talsos iznāk divi laikraksti: “Talsu Vēstnesis” ar redaktoru izdevēju Fr. Mežmalieti un “Kurzemes balss redaktors A. Eglīts, izdevēju komandas – sabiedrība agrāk vēl iznāca “Talsu Dzīve” ar redaktoru J. Stapranu.

Šo “aktu” visi domnieki un klātesošie uzlūgtie goda viesi parakstīja. Ugunsdzēsēji jau bij nostājušies uz ielas, skolnieki pulcējas  vidusskolas pagalmā, kuri pēc 11 nāca lejā un tad lielā gājienā, diviem orķestriem pūšot, karogiem stiprā vējā plivinoties, lielam ļaužu pūlim piedaloties pa Lielo ielu sāka doties uz Jauntalsu pusi; Dundagas ielā gājiens salēja ar tiem skolēniem, kas bij sapulcējušies pilsētas pamatskolas pagalmā. Es izgāju ātrāk un savrup. Kāds pilsonis saka:

“Taisīs gan lielu namu, bet mums pilsētniekiem būs jāsamaksā, atkal nodevas tiks paaugstinātas. Ka jel nodarbinātu vietējos strādniekus, tad vietējie ko nopelnītu, bet savesti tik krievi un latgalieši. Kāda pilsone atbild:

“Lai strādā, kas strādā, ka tik darbs un ka namniekiem uzliek lielākas nodevas, lai viņi maksā!”

Samaksās gan galu galā īrnieki, jo namsaimnieki tiem paaugstinās īri.

Gāju tālāk pie būves un ieņēmu augstāku vietu uz izmestu pamatzemju čupas. Drīz ierodas ari garais gājiens. Sāk dziedāt “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”, pēc tam runā luterāņu mācītājs O. Martinelis Par tekstu: “ Tēvu svētība ceļ bērniem stiprus namus.” Mums jāpiesauc debestēvs, lai mūsu darbos būtu izdošanās. Pēc tam koris (skolnieku) dzied un Reiznieks tur nelielu runu, lai gaisma un taisnība mājotu jau ceļamā namā. Pēc tam Pumpīts runā par izglītības nozīmi  tautu dzīvē, par smagajiem feodalisma un tumsības laikiem, ko mūsu senči ir cietuši. Tagad citi laiki caur iekarotu resp. izcīnīto brīvību un mūsu valdība grib nest un vairot gaismu, tāpēc pirmais nams, ko valdība Talsos ceļ ir šī gaismas pils. Nodzied “Dievs, svēti Latviju!” Tad runā izplūdoši Staprans un skolēnu koris atkal dzied. Apriņķa priekšnieks P. Grinduls teic skaistu runu par vienības, kārtības un progresa nozīmi valsts dzīvē. Novēl vislabāko Talsu sabiedrībai. Runā būvētājs Zēvers apsoloties visu kārtīgi izvest Latvijas zelšanas labā. Vidusskolas direktors A. Dreimanis, priecājoties, ka caur šo namu Talsos izglītība vairosies. No “Talsu Vēstneša” puses J. Kronberģis uzsverot namu nozīmi (tuvāki par to lasīt “T. V.”) , no “Kurzemes Balss” agronoms A. Eglīts (lasīt “K. B. “) Pēc tam A. Reiznieks nolasa “aktu” un ieliek to skārda trūbā (60 cm. garu un 30 cm. diametrī) Tāpat tur ieliek pilsētas pamatskolas kroniku vietējo laikrakstu  numurus, naudas gabalus un pēc tam kāds žīdu zēns skārda vāceli aizlodē tad to ieliek izmūrētā caurumā, kas atrodas ēkas frontes pusē pa kreiso roku. Tad katrs no domniekiem  kā arī citi no klātesošiem uzliek pa pāris ķellēm šķidra cementa un tās vietas ap rūmi pamatā , kur segakmenis atradīsies. Pēc tam klātesošie sāk izklīst, it kā jau kādu labu darbu būtu padarījuši; tik vēl strādnieki uzveļ akmeni, apliek rūpīgi apkārt tam ķīļakmeņus un apmet ar cementu. Kad tas padarīts, svētku viesi jau lielā gabalā, uz ielas atkal skan mūzika, bet pie jaunbūves tik vēl pāris cilvēku, kas prāto ēkas ierīci un būves izvešanu.

Jā, kā gan tā norisināsies? Vai talsinieki spēs to godam izvest? Vai nebūs paviršība, nevērība, vai pat sliktākas lietas manamas? Vai tiks ar būvi galā? Kāpēc gan ne! Talsinieki jau vienu lielu sabiedrisku būvi izveduši – prāvo biedrības namu, ko būvēja priekš kara (1910 – 1912), bez līdzekļiem, tā tad daudz smagākos apstākļos, kā tagad, kad līdzekļi saņemti aizdevumu veidā  no valdības. Bet tad bij jāmeklē garanti, jāskraida pa bankām, kas pieņems obligaciju uz jauntaisīto namu. Daudz rūgtuma bij jāpiedzīvo. Bet daudzi lika roku pie arkla, neskatīdamies atpakaļ un nevaicājot, kas man par to būs, bet apzinājās, ka strādā derīgu, labu sabiedrisku darbu – un ar to pietika. Citas atlīdzības nevajadzēja un neprasīja.

Bet še nu iznāca drusku citādāki, par ko nākošā aprakstā.”

Turpinājums sekos.

Fotogrāfija: Talsu pamatskolas skolēni un skolotāji. Otrajā rindā, no kreisās sēž: 1.- skolotāja Natālija Meijere (01.01.1885.- 10.12.1966.), 2.- skolotāja Lote Šprunka, dzimusi Īvāne, 3.- skolotāja Anna Burmeistere, precēta Meiere, 4.- skolotāja Vera Freimane (Insberga), 5.- skolas pārzinis Jānis Staprāns (24.04.1869.-23.12.1953.), 6.- skolotāja Marjūle Jungfermane, 7.- skolotājs K. Šprunks (16.12.1892.-09.03.1942.), 8.- Olga Cimmermane. 1920. gadi, 22279 TNMM