Teodora Dzintarkalna piezīmes III
Turpinām publicēt Teodora Dzintarkalna piezīmes par Talsu pamatskolas būvniecības gaitu. Ierakstos saglabāts oriģinālais rakstības stils.
“6. Domes sēde 18 junijā.
Dienas kārtība šāda:
- Pilsētas galvas ziņojums.
- Dažu jautājumu noskaidrošana, attiecībā uz pamatskolas jaunbūvi.
- Lūgumu caurlūkošana pēc pabalsta.
- Lūgumu caurlūkošana dažādu nodokļu atlaišanai, resp. samazināšanai.
- Saistošu noteikumu par tirgošanas laiku Talsos papildināšana.
- Viena skolotāja vēlēšana vācu pamatskolā atteikušās skol.M.Feldes vietā.
- Saimniecisku izdevumu aprēķināšana vācu pamatskolā.
- Reibinošu dzērienu tirgotavu slēgšanas jautājums.
- 3 zubstitutu vēlēšana apriņķa nekustamās mantas nodokļu komisijā.
- Nodokļa uzklasēšana viesnicām, klubiem, tējnicām.
Priekšsēdētāja v. T. Volfs
Sekretars Lagzdins
Dienas kārtība plaša, bet tālāki par diviem punktiem netika, lai gan sēde vilkās no 7 – 12 naktī. Bet sākšu pēc kārtas. Dome sapulcējusies (nāta) neparastās sēžu telpās zem valsts ģērboņa, bet dibens istabā, kur agrāk dzīvoja valdes apkalpotājs Bērziņš, bet patlaban še ievietota pilsētas biblioteka. Domnieki tā kā uztraukti, par brīnumu maz zocialdemokratu. Laikam, negrib dzirdēt pārmetumus pilsētas valdei. Īss ir galvas (Reiznieka) vēstijums par valdes darbību – noslēgti pāris līgumi ar materialu piegādātājiem jaunbūvei. Tad nolasa revizijas komitejas ziņojums par nevēlamo, resp. neizdevīgo koka materialu pirkumu. Vispirms galva paskaidro, ka pirkums neizdevīgs neesot un pie tam vēl iegūts pirmklasīgs materials. Bergs paskaidro, ka Lapševskis prasījis 92 rub. par apzāģētu materialu kubikpēdā. Heniņš stāsta par kokiem tuvāki: tie atrodas pie Dūņa mājām, koki labi, tiekot jau zāģēti. Kēnigsvalds apskatot cenas tuvāki nonāk pie slēdziena, ka Perlam un K. nav bijis vairāk jāmaksā par 35, vai tik 33 rub. kub.p. Balso par revizijas komisiju slēdzienu (pirkums neizdevīgs un tāpēc noraidams), nesanāk kvorums; Tevelsons liek priekšā balsot, ka revizijas komisijas atzinums nesaietas ar īstenību – atkal nav kvoruma. Tā tad balsošanai jānotiek vēl nākošu reizi.
Pāriet uz būvkomisijas atalgošanas jautājumu. Pilsētas valde pieņēmusi Bergu kā Zēvera vietnieku maksājot 4500 rub. mēnesī. Kad aizrāda uzto, ka Zēveram vietnieks nav paredzēts līgumā ar viņu, valde nezin ko atbildēt. Nolemj tādu palīgu neatzīt. Tomēr valde tūliņ prasa Berģim, cik viņš par dienu gribēs, kad dome ari viņam dienas atalgojumu atraida, tad vēl tiek B. jautāts, cik viņš gribētu atalgojumu par stundu? Še varam redzēt, cik mīļš cilvēks pilsētas valdei un domes priekšsēdētājam (Stapranam) ir Berģis. Tomēr nākošā sēdē Berģim tiek dota vilka pase (laikam ar grūtu sirdi) zem pilsoņu domu sprieduma iespaida, jo daudzi savos izteicienos vairs neskopojas ar stipriem vārdiem: pilsētas valde dzenot tumšus veikalus, galva daloties ar Bergu ienākumos u.t.t. Laikam sāka palikt par karstu.
Atalgošanas jautājuma apspriešana vilkas pārāk ilgi un varēja ar interesi noklausīties, kā viens otrs gribēja iemērcēt pirkstgalus šinī medus podā.
Daudz laika aizņēma ari sliktie ķieģeļi. Kāpēc slikti? Firmas vaina. Kāpēc slikti mūrēti nama pamatos? Neviens nezin pateikt: it kā paši ķieģeļi to būtu darījuši. Vainīgs esot inženiers, kas nebijis klāt.
Viņš nu gan mazāk vainojams, drīzāk viņa vietnieks un pilsētas būvkomisija, vai pat pati pilsētas valde, kas sliktus ķieģeļus pirkusi. Bet nu inženiers vainu ņēmis uz sevi un ar to lietai beigas – šejienieši tā tad nav vainojami. Beidzot revizijas komisija nolasīja:
Protokols № 4
Talsu pisētas valdes revizijas komisija, pamatojoties uz lietpratēju, resp. vietējo mūrnieku atzinumiem, konstatē, ka pie pilsētas pamatskolas jaunbūves grants vietā tiek lietota smalka smilts, caur ko ķieģeļu saistoša masa (jāva) iznāk vai nu nestipra, vai ari jālieto pastiprinātā vairumā kaļķi, kas var būvi sadārdzināt. Pie tam jāpiezīmē, ka Talsu apkārtne ļoti bagāta ar visāda rupjuma granti, tā kā katrs būvētājs to var izvēlēties pēc vajadzības.
Atzīst gan pat Berģis, ka grants smalka bet lietot varot, tikai jāvietojot vairāk kaļķu. Raudzīšot dabūt rupjāku granti.
Uz šo parādību grieza vērību granšu vedēji, ka viņi līdz šim tādu granti priekš būvēm neesot veduši. Talsu apkārtnē tik daudz un tik dažāda grants, ka katrs var izvēlēties pēc vēlēšanos, tik pilsētas valde nevar.
Revizijas komisija bij uzrakstījusi ari par ūdens piegādāšanu būvei. Talsos katrs ja iesāk jaunbūvi izrok aku, jo aka vienmēr vajadzīga. Bet šinī gadījumā ūdeni ved ar vāģi no pilsētas pumpja pie tirgus laukuma cauri pilsētai pa akmeņa bruģi. Nav brīnums, ka ūdens vāģiem jau riteņi salūzuši un tie jātaisa jauni. Bij jāiegādājas arī jauns zirgs par 40.000 rub. tā naudiņa aiziet.
Priekš būves sākšanas Reiznieks paziņoja, ka no Talsu stacijas līdz būvei ierīkos atzarojumu lai vagonus ar ķieģeliem u.c. novestu līdz būvei. Bet tas netiek darīts, tā saka revīzijas komiteja Reiznieks aizbildinajas, ka tas nav iespējams darīt, jo no dzelzceļa puses lielas formalitates, kas velkoties ilgi.
Ir, bet kāpēc iepriekš apstākļus nepārbaudīja, lai nebūtu jāsniedz nepārbaudītas ziņas.”
Rakstu sērijas noslēgums.
Fotogrāfija: Talsu pamatskolas skolēnu uzveduma dalībnieki. Pirmajā rindā no kreisās: 1.- neatpazīts, 2.- skolas pārzinis Fricis Grīntāls, 3.- skolotāja, uzveduma režisore Late Šprunka, dzimusi Īvāne, 4.-Kārlis Šprunks (16.12.1892.-09.03.1942.), 5.- neatpazīts. Skolēni tērpušies uzveduma tērpos. 1920. gadi, TNMM 22276