Teodora Dzintarkalna piezīmes II

Turpinām publicēt Teodora Dzintarkalna piezīmes par Talsu pamatskolas būvniecības gaitu. Ierakstos saglabāts oriģinālais rakstības stils.

3. Kokmaterialu iepirkšana.

Trešā dienā pēc svinībām jau paagri no rīta, kad vēl neesmu dabūjis ne lāga apģērbties, pie manim ierodas aptieķnieks Praškevics kā revizijas komisijas priekšsēdētājs un uzbudinātā balsī man sāk stāstīt, ka pilsētas valde ar kokmaterialu iepirkšanu jaunbūvei izdarijusi šmugeli: esot nopirkusi par vārgu cenu kokus no Talsu žīdiem Karps un Perls, neskatoties uz to, ka lapševskis  un citi piedāvājuši kokus par lētāku maksu. Atnāca ari Lapševskis runāt par to pašu lietu. Nospriedam noturēt revizijas komisijas sēdi par šo lietu, jo mums lietu tā iztēloja, sevišķi Lapševskis, ka Karps ar Perlu iedzīvojušies par niekam vismaz kādos 140.000 rubļos, ko pilsētas valde viņiem pārmaksājusi. Nolikām revizijas komisijas sēdi (bez Praškevica, kurš uz sēdēm nenāk, bet tik paraksta protokoļus) un sākām ar šo jautājumu iepazīties. Reiznieks mums lietu iztēloja šādi: Būvei iesākot valde no Lapševska nopirkusi dažus baļķus par 30 rub. kub. pēdā, tad pilsētas būvkom. priekšsēdētājs Bergs valdes uzdevumā vedis sarunas ar Lapševski par lielākas partijas pirkšanu, bet Lapševskis esot prasījis 92 rub. kub. pēdā (?), koka materials būvei drīzi vajadzīgs, jo jāliek būs vērbaļķi pirmam stāvam, no Ventspils un Rīgas arī iznāk dārgi, tāpēc esot bijis jāgriežas pie firmas “ Karps un Perls” ar kuru salīgts par 43 rub. kub. p. ar pievešanu pie būves. Lapševski (divi) paskaidro, ka Berga paziņojums nav pareizs – 92 rub. domāti par apēvelētu un sagatavotu materialu, viņi iesnieguši rakstu pilsētas valdei, ka dod kokus par 3 rub. kub. pēdā lētāki, nekā žīdu firma, bet valde šo iesniegumu nav ievērojusi. Lapševski apgalvo, ka nopirktais materials apzāģētā veidā pilsētai izmaksās 82 rub. kub. pēdā.

Ataicinam montieri lietpratēju (Maršandu) lai tas aprēķinātu kub. pēdas izmaksu. Pēc šā aprēķina iznāk 67 rub. k. p.

Apvaicājamies pie vietējiem galdniekiem, cik viņi maksā par k. p., iepērkot koka materialus. Sniedziņš saka, ka dārgākais 50 rub., bet tad tas ari esot labs un sauss materials, bet varot ari pirkt par 35, 40, 45 rub. kub. , kā kurjā gadījumā. Līdzīgi izsakās ari Heniņš un Krastiņš – visi lielākie Talsu galdnieku meistari.

Uz šo dartu pamata revizijas komisija taisa lēmumu, ka koka materials pirkts par dārgu, jo vairumā bij tak jāpērk lētāki, nekā mazumā, vēl klāt pieliekot, ka šogad un tik neizdevīgā laikā nav bijis vajadzīgs pirkt materialu visai būvei, jo ziemā pirks lētāki un lētāki izmaksās pievešana. Uz to arī inženiers Z. jau agrāki aizrādīja un uz materialu piegādāšanas torgiem bij ari izsludināts, ka valde pērk 7300 k. p. koka materialu, bet ar Perlu un Karpu noslēgts līgums par 20.000 k. pēdām

4. Pirmā partija ķieģeļu.

Vēl šī lieta par koka materialiem nebij izbeigta, kad iesākās otra: pilsoņi uztraucās, ka pirma partija ķieģeļu esot slikta, bet to tomēr mūrējot pašos ēkas pamatos. Sadabūju lietpratēju mūrnieku Puķkalnu (gribēju dabūt līdzi ari J. Beķeri, bet tas bij izgājis) un devos uz būvi. Patiešām, viens gabals priekšpusē t.i. pamatu daļa vingrošanas zālei jau no ķieģeļiem uzmūrēts, bet atlikušie ķieģeļi pavisam šaubīgas kvalitātes: Puķkalns noteic, ka 40 % no tiem gluži nederīgi, bet 25 % sadauzīti. Nederīgi tāpēc, ka materials nav labi izstrāda, neizmīcīti māli veseliem gabaliem ķieģeļos, liels smilšu procents sastādīja šādu lēmumu.

Talsu pilsētas domes revizijas komisijas protokols 9 jūnijā 1925 g.

Revizijas komisija apskatīja, lietpratējam līdzdaloties, pirmo partiju ķieģeļu, kas no pilsētas valdes izgādāta skolas nama jaunbūvei. Bij jākonstatē, ka 40 % ķieģeļu būvei nederīgi un liels daudzums sadauzītu.

Otra nelaba parādība, ka pie būves nodarbina amatniekus un strādniekus, atvestus no citurienes, lai gan pavasarī reģistrētiem Talsos bezdarbniekiem no pilsētas valdes tika aizrādīts, ka pie skolas nama būves viņi darbu un peļņu atradīšot. 9 jūnijā no 19 strādniekiem tik 5 bij vietējie. Kad Talsos būvēja Latviešu sadraudzīgās biedrības namu, tad pie tā strādāja tik vietējie amatnieki un strādnieki

Komisijas priekšsēdētājs: Praškevičs

Locekļi: J. Mālmeisters, T. Dzintarkalns.

Pa pilsētu sāka stipri runāt, ka ķieģeļu grunči neizturēšot augšējo stāvu spiedienu un nams drīzi vien sabrukšot. Atbrauca inženiers Zēvers, un Staprans tam uzstāj, ka būve jānojauc (cik no ķieģeļiem uzmūrēts ap 2 pēdu augstumā); un izdevumi jāņem inženieram uz sevi, jo neesot bijis pie ķieģeļu atņemšanas. Ar stingru uzstāšanos tas ari esot panākts. Inženiers izdevumus ap 15.000 rub. esot ņēmis uz sevi.

Šādā veidā lietu cēla oficiāli domei priekšā 18 jūn. bet citi lietu iztēloja gluži savādāki. Ķieģeļi tāpēc esot slikti, ka pasūtītājs ņemis procentus, ari slikti maksāšanas noteikumi par ķieģeļiem: par 100.000 ķieģeļiem nauda samaksāta uz priekšu (7300 latu) bet vēl par katru sūtījumu jāmaksā. Par kaļķu piegādāšanu nolīgts gluži citāds līgums: Kandavas Eimans nodod 350 pudu un tad tik sāk saņemt naudu, bet Šefera firmai Rīgā par ķieģeļiem citādāki.

                       5. Ziņas par būvkomisijas priekšsēdētēju Bergu.

Sāku ar Talsu pilsoņiem arvien vairāk sarunāties par skolas būves gaitu. Kad lietas pārrunājot nonāca parasti pie Berga personības, tad par viņu tika nodoti ļoti negatīvi spriedumi, jo esot lielākā mērā naudas kārīgs, izspiedējs, netaisns. Nāca klaja šādas lietas. Krievragā kāds sadomājis pārbūvēt stallīti, izdevumi aprēķināti par 5000 rub. pie paša darba spēka, bet Bergs par plana pagatavošanu prasa 7000 rub.! Vinigam ludzeja ceļā par piebūves planu prasījis 10.000 rub., bet tas nolīdzis par 3000 rub. Draviņam fabrikas ielā apturējis remonta darbus, sakot, lai strādnieki nestrādā; darbi bij jāizdara nekavējoši, jo istabām noteiktā laikā bij jānāk gatavām kā izīrētām, un tāpēc spiests par mazu pļaviņu samaksāt 4000 rubļus.

Savādi tam izgājis ar galdnieku Krastiņu, kurš darbnicu pārbūvē un tur ievieto galdnieka mašinas ar Perkuna zistemas motoru, kā dzinēja spēku. Esot skolas biedri no vienas puses- Rīgas jūrmalas. Aiziet pie Berga, lai pagatavotu planu, viņš to ari dara. Ari tāds mazs planiņš bijis. K. ar maksu nav steidzies, bet reiz satiekoties uz ielas ievaicājies, cik tad nu būs tev jāatlīdzina par planu pagatavošanu? Nu, kādi septiņi.- K. velk no ķešas 700 rub. un dod tos Bergam.- Ne 700, bet 7000, viņš saka.

-Vai tev prāts iekšā, izsaucas K., tikdaudz nu gan tev nemaksāšu, un aizsteidzas prom.

Dažiem viņš izteicies: Būvkomisija esmu es, ko es saku tas ir. Varu kaut kuru planu neapstiprināt, tāpēc labāki planu pagatavošanu uzdot man. Es pataisīšu un apstiprināšu. Tā droški.- uz būvēm ierodas ar kančuku rokās un suņa pavadībā. Par savu suni saka: Tas ēd labāki, nekā kurš katrs Talsu pilsonis. Ja kāds saka, ka noprasot lielas maksu par planu, tad sakot: ja, suņa tiesa ari vajadzīga. Kādam pilsētas valdē pat Reiznieks izteicies: Ja citam iedosiet planu pagatavot, tad var ari neapstiprināt.

-Bet tas jau rīkles rāvējs, pie tā gan neiešu.

-Tā privāta darīšāna.

Reiznieks ar Bergu esot lielum lieli draugi, te viens pie viena ieskrienot, te pie otra. Reiznieks ari tādu tīku uzgāja un pavasarī stādījis domei priekšā kā lietpratēju, jo vecā būvkomisija nederot.

Bet drīzi Bergs tika atmests kā nederīga lieta, bet par to citu reizi.”

 

Turpinājums sekos.

Fotogrāfija: Talsu pamatskolas atklāšanas gājiens uz jaunceļamās pamatskolas pamatakmens likšanas vietu 1925. gadā. 11651 TNMM