Dižkarogi, lampu virtenes un sveces. Talsu pilsētas svētku noformējums valsts 20. gadadienā

Pašlaik dzīvojam valsts 100. jubilejas gadā un atzīmējam to ar dažādām aktivitātēm jau ilgāku laiku. Kā ik gadu, pavisam drīz  svinēsim Latvijas dzimšanas dienu, bet šoreiz – īpašo. Svētku sajūtas radīšanai rotāsim mājokļus un darbavietas. Gatavojoties svētku dienai, piedāvāju ieskatu, kādā rotā Talsi tērpās 1938. gada novembrī, kad valsts atzīmēja 20. gadadienu. Svētkus svinēja divas dienas – no 17. novembra vakara līdz 18. novembra pulksten trijiem naktī.[1] Šī apaļā jubileja bija krāšņākā un arī pēdējā 1. Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā. Ziņas par to rodamas Talsu novada muzeja, Latvijas Valsts vēstures arhīva un periodikas materiālos. Varbūt arī mēs varam aizgūt kādu ideju saviem svētkiem.

Par valsts 20. gadadienas norisi valstī atbildēja Sabiedrisko lietu ministrijas Sabiedriski kulturālais departaments.[2] Saziņā ar to Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departaments izstrādāja un visām pilsētu valdēm nosūtīja vēstules ar norādījumiem svinību organizēšanai. Tika uzsvērts, ka svētkiem ir “sevišķa vienreizēja nozīme” un tāpēc jāpiegriež īpaša vērība valsts, pašvaldību, biedrību namu, uzņēmumu efektīgai dekorēšanai. Turklāt jācenšas, lai dekoratīvie paņēmieni atšķirtos no iepriekš redzētā, un uzsvērtu šīs gadadienas lielo nozīmi.[3]

1938. gada 13. septembrī Talsu pilsētas galva Pēteris Ernests Haselbaums sasauca pirmo svētku organizēšanas apspriedi. Ierasties pilsētas valdes telpās Grota ielā 1 (pašlaik Talsu Kristīgā vidusskola) lūgti visi pilsētas iestāžu, sabiedrisko organizāciju vadītāji, amatpersonas un sabiedriskie darbinieki.[4] Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka īpaša vērība šajā gadā piegriežama ēku greznošanai un izgaismošanai. Pēc pilsētas galvas biedra Friča Lapševska ierosinājuma ievēlēja komisiju desmit cilvēku sastāvā, kas dotu namsaimniekiem norādījumus, kādas ēkas un kā svētkos iluminēt (apgaismot). Ievēlēja arī svētku rīcības komiteju astoņu cilvēku sastāvā, kas atbildīga par svētku programmu kopumā. Turpmākajās trīs apspriedēs pilsētas svētku noformējumu pārrunāja jau detalizētāk.[5]

Atsevišķas organizācijas, kas kavējās ar iesaistīšanos svētku organizēšanā, saņēma pilsētas galvas P. Haselbauma tēvišķu vēstuli ar aicinājumu laboties. Talsu amatnieku biedrībai tiek aizrādīts, ka tā “ir atrāvusies no kopējās sadarbības šajā svarīgajā darbībā, kur visiem saskaņotībā jārāda sasniegumi un īsts prieks par veiktajiem darbiem valsts pastāvēšanas laikā.[..] 15. maija vienības gars nedrīkst atslābt neviena latvieša sirdī, un vēl mazāk organizāciju vadītājos. Lieku pie sirds šo ievērot un gādāt, lai kopapspriedēs Jūsu b-bas pārstāvis ierastos”[6].

Dekorēšanas virsvadību pilsētā valsts 20. gadadienas svētkos uzņēmās vietējais mākslinieks Žanis Sūniņš. Viņš ierosināja iluminēt baznīcu un namus, kas atrodas augstākās vietās, no veikalu skatlogiem izvākt preces, dekoratīvi iekārtot un apgaismot. Mākslinieks izstaigājis pilsētu un piedāvāja namsaimniekiem katrai mājai izstrādāt metu, kura maksa nepārsniegšot 20 latus. Lielākā daļa namu īpašnieku apņēmās savus namus iluminēt.[7]

17. novembra vakarā par krāšņāko pilsētas dekoru kļuva Talsu pilskalns. Bija jau satumsis, kad pēc dievkalpojuma evaņģēliski luteriskajā baznīcā pus astoņos vakarā tur nonāca lāpu gājiens ar svinētājiem. Sarīkojuma laukumu ietvēra četri augsti vītnēm greznoti stabi ar sārtiem. Paveroties no pilskalna lejā, Talsu ezera viļņos iemirdzējās pēc mākslinieka Ž. Sūniņa projekta veidoti uguns burti: “Slava Latvijai!”. (Sākotnēji gan bija ideja uz ezera no ploškām izveidot burtu “L” [Latvija] ar 3 zvaigznēm un uzrakstu “20 gadi”). Pār seno pilskalnu izskanēja aizsargu svinīgais solījums, himna un, prožektoru izgaismots, mastā uzvijās valsts karogs. Divdesmit vareni grāvieni – lielgabalu šāvienu skaņu imitācija – sadrebināja pilskalnu un pārskanēja pār visu pilsētu, apliecinot valsts 20 gadu pastāvēšanu. Visus sajūsmināja 1. Talsu aizsargu pulka organizētā krāšņā uguņošana, radot pār pilskalnu neaizmirstamu gaismas un krāsu rotaļu. Valsts svētku protokolā minēts, ka svinētājus priecējuši “uguns stabi ezera malā, raķetes, kas tik plašā veidā Talsos bija pirmo reizi”.[8]

Svētkiem rotāto pilsētas namu noformējumu tā īsti varēja novērtēt pēc pulksten pieciem 18. novembra vakarā. Kā paredzēja svētku programma, tad iedegās rotāto namu prožektori, iluminācijas lampas un sveces logos. Līdz ar gaismas spēlēm ēku fasādēs un māju logos atskanēja Valsts prezidenta radio runa, ko varēja noklausīties Talsu Sadraudzīgās biedrības zālē (pašlaik Talsu Tautas nams). Jau nedēļu iepriekš strādājuši montieri un dekorētāji, māju fasādes noformējot ar zaļumu vītnēm, spuldžu rindām un prožektoru izgaismotiem uzrakstiem. Lai rotājumiem nepietrūktu elektriskās strāvas, Talsu pilsētas elektrības iestādes pārzinis Arnolds Jurka ieteicis iedzīvotājiem taupīt strāvu dzīvokļu apgaismojumā.[9]

Pilsētas dekorējumā centrālo vietu ieņēma karogi un to apgaismojumi. Arī Talsu namsaimnieku biedrībai iznomātajā Pilsētas dārzā (Ķēniņkalnā) uzvilkts mastā karogs.[10] Pirmo reizi Talsos namu fasādes rotātas ar vertikāli nostiprinātiem dižkarogiem. Pilsētas valde iestāžu ēku dekorēšanai Armijas Ekonomiskajā veikalā Rīgā[11] iegādājusies 300 metrus karoga drānas. Talsos valsts karogus plašā izvēlē piedāvāja kopš pavasara atvērtā Kārļa Bodnieka tirgotavas nodaļa Lielajā ielā 25 (pašlaik ēkā Talsu novada Dzimtsarakstu nodaļa un Talsu Mākslas skola). Uz svētkiem tirgotava piedāvāja atsvaidzināt savu garderobi ar jaunu ziemas mēteli vai vismaz mēteļa apkaklītes ādiņu, dāmām iegādāt modernu zīda vai vilnas kleitu un aizsargiem – jaunu formas tērpu. Valsts gadadienā veikala nams iepriecināja garāmgājējus ar zaļumiem un spuldžu virtenēm rotātu fasādi un gleznām dekorētiem skatlogiem.[12]

Logu dekorēšana ar papīra karodziņiem un drapējumiem bija aizliegta.[13] Vairāku veikalu skatlogos gan izliktas sveces pudelēs un bezgaumīgi papīra dekorējumi. Tomēr mierinājumam var minēt, ka talsinieki nav vienīgie Latvijā, kam dekorēšanas prasme svētkos reizēm pieklibojusi – arī vairāki Vecrīgas nami Sabiedriski-kulturālā departamenta vērtējumā ierindoti kategorijā “Slikti dekorēti logi”, jo rotāti ar kreppapīru vai papīra karogiem. Lai uzlabotu dekorējumu kvalitāti, departaments ieteica nākamajos valsts svētkos publicēt presē “labi”, “apmierinoši” un “pavisam nedekorēto” namu īpašnieku sarakstus.[14]

Talsu iestādes, biedrības un organizācijas greznojušas namus cita par citu košāk. Turpmāk daži apraksti ieskatam.[15] Latvijas valsts dzelzceļu Talsu stacija (pašlaik Talsu autoosta) sagaidīja pilsētas viesus, dekorēta ar zaļumu vītnēm un diviem valsts karogiem. Priekšnieks Kārlis Bahs sniedzis ziņas, ka virs ieejas durvīm izlikts elektrisko spuldžu izgaismots transparents ar dzelzceļa emblēmu un uzrakstu: “Visu par Latviju!”. Logus rotāja degošas sveces.

Visvairāk iestāžu mītņu 1938. gadā atradās Mīlenbaha ielā. Lielāko naudas summu dekorēšanai izdevusi Tukuma-Talsu apriņķu policijas II iecirkņa kanceleja Mīlenbaha ielā 6/8. Ēkā izvietots arī 1. Talsu aizsargu pulka štābs un notāra Pētera Cēruža kantoris. Namu krāšņi rotājušas spuldžu rindas un izgaismots uzraksts “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”. Iluminēšanai, dekorēšanai un telpu rotāšanai iztērēti 343,14 lati. Lielāko daļu atvēlējis mājas īpašnieks Kalmans Zalkinders, pārējo – policijas iecirkņa kanceleja.

Talsu apriņķa lauku pašvaldību vecākā kanceleja izvietojusies Jēkaba Kalmeijera īpašumā Mīlenbaha ielā 15. Apriņķa vecākais Reinholds Kuikulītis sniedzis ziņas, ka nams “dekorēts 6 prāviem karogiem, zaļumu vītnēm un elektriskām spuldzēm, pie kam nama fasādē no elektriskām spuldzēm bija veidots skaitlis XX, bet katrā logā dega 4 sveces”. Ēkas noformēšanai un iluminēšanai izdoti 123 lati.[16]

18. novembra sarīkojumu galvenā norises vieta bija Talsu Sadraudzīgās biedrības nams, kur no rīta pārpildītajā, valsts krāsās dekorētajā zālē notika pilsētas valdes svinīgā sēde, bet vakarā – koncerts, teātra izrāde un balle līdz trijiem rītā.[17] Biedrības nams bija krāšņi dekorēts: jumta tornis rotāts ar elektrisku spuldžu vainagu, skaitli XX un lielu karogu, virs kura no elektriskām spuldzēm veidotas trīs zvaigznes; no tornīša nolaisti trīs 12 metrus gari karogi, karogota arī nama ieeja. Ēkas fasādi apgaismoja divi prožektori. Nama noformējums izmaksājis 123 latus.

Talsu Sadraudzīgās biedrības valdes loceklis Fricis Grīnvalds bija turpat netālu izvietotās Latvijas bankas Talsu nodaļas vadītājs (pašlaik AS “SEB banka” Talsu filiāle Lielajā ielā 17). Te viņš ar ģimeni un kalponi pats arī dzīvoja.[18] Nams svētkos dekorēts pēc Žaņa Sūniņa meta, par ko māksliniekam samaksāti 20 lati. Ēka rotāta ar karogiem, trīs zvaigznēm un 20 gadu apzīmējumu. Nama iluminēšanai un dekorēšanai iztērēti 269,36 lati.

Lielajā ielā 27[19] (pašlaik Talsu Bērnu bibliotēka), 2. stāvā, darbojās Talsu kopējā slimo kase. Viens no logiem dekorēts ar krāsainu transparentu, kurā ģimene stāv pret Brīvības pieminekli zvērestā paceltām rokām ar parakstu: “Par mūžīgo Latviju!”. Transparents izmaksājis 79,73 latus. Pārējos logus rotājušas degošas sveces. Nama fasādes dekorēšanai par 25 latiem iegādāts liels karogs.

Arī skolas domājušas par svētku noformējumu. Turpat pretī  – Lielajā ielā 26 – izvietotā Talsu Valsts pamatskola dekorēta saziņā ar namīpašnieku – Hāzu ģimeni.[20] Skolas pārzinis Alfrēds Dreimanis pilsētas valdei ziņojis, ka nama iluminēšanai izdoti 90 lati.

Talsu pilsētas latvju pamatskolas priekšnieks Jānis Zvirbulis sniedzis ziņas, ka “skolas nams bija iluminēts ar 96 stearīna svecēm un ezermalā dega dižsārts” (pašlaik Talsu pamatskola Gaismas ielā 1). Sveces un vienu steru malkas ugunskuram piešķīrusi pilsētas pašvaldība.

Talsu Valsts ģimnāzija Mīlenbaha ielā 19 jau oktobrī izstrādāja noformējuma projektu un solīja skolu skaisti iluminēt (pašlaik Talsu novada muzejs).[21] Ģimnāzija rotāta ar karogiem un izgaismota ar prožektoriem. Par noformējumu iztērēti 337,40 lati.

Valsts Talsu mājturības skola Mīlenbaha ielā 30 (pašlaik Talsu novada Vakara un neklātienes vidusskola) iegādājusies Valsts prezidenta ģīmetni un nama fasādi dekorējusi ar trīs dižkarogiem – 5 metrus gariem.

Talsu Vācu vecāku savienības pamatskolai Dzirnavu ielā 1 uz svētkiem nokrāsota mājas siena, nams dekorēts ar spuldzēm izgaismotu karogu, pašu skolēnu un darbinieku gatavotu transparentu un zaļumu vītnēm, iekštelpas – ar svecēm un puķēm. Talsu Žīdu pamatskola Kalna ielā 7  svētku noformējumam iztērējusi 10 latus, telpas un logus dekorējot ar ziediem un svecēm.

Visgrandiozāk rotātās Talsu ēkas titulu šajos svētkos varētu piešķirt Talsu pasta un telegrāfa kantorim. Savā pastāvēšanas laikā nams Kalna ielā 4 tik ekscentrisku izskatu noteikti piedzīvoja pirmo reizi. Ilggadējais pastmeistars Kārlis Reinerts sniedzis šādu ēkas dekorējuma aprakstu: “Ēkas tornis bija greznots ar lielo valsts karogu 4 metru garumā, kurš sniedzas no torņa kupola malas līdz zemei. Tornis un ēkas fasāde tika apgaismoti ar 2 lieliem prožektoriem. Virs torņa kupola bija uzmontēts skaitlis ”20” no 26 elektriskām spuldzēm, kuras, iestājoties krēslai, tika pieslēgtas strāvai. Visi kantora logi ielas pusē bija dekorēti baltām ziedošām puķēm un katrā logā – pirmajā stāvā – pa trīs svecēm, bet otrajā stāvā un dzīvokļos – pa 2 svecēm. Kantora logs otrajā stāvā, kurā bija novietota Vadoņa ģīmetne, bez augšminētā bija vēl greznots lauru kokiem.”

Pašu talsinieku vērtējumā valsts 20. gadadienas svētki noritējuši lielā sajūsmā un saskaņotībā, ar sevišķi greznu pilsētas noformējumu un visu iedzīvotāju piedalīšanos.[22]

Plašāk par valsts divdesmitās gadadienas atzīmēšanu Talsos 1938. gadā varēsiet lasīt izdevumā “Talsu novada muzeja raksti. III”.

Ja kādā ģimenē saglabājušās fotogrāfijas par valsts pastāvēšanas svētku norisi Talsos vai apriņķī 1920., 1930. gados, priecāsimies, ja parādīsiet tās arī Talsu novada muzejā!

Zanda Konošonoka,

Talsu novada muzeja direktores vietniece

 

ATSAUCES UN PIEZĪMES

[1] Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk – LVVA), 4895. fonds, 2. apraksts, 264. lieta, 58., 113. lapa

[2] LVVA, 3758. f., 1. apr., 225. l.

[3] LVVA, 4895. f., 2. apr., 264. l., 31. lp.;
LVVA, 3794. f., 2. apr., 49. l., 15. lp.

[4] LVVA, 3794. f., 2. apr., 49. l., 14., lp.; 4895. f., 2. apr., 264. l., 25. lp.

[5] LVVA, 4895. f., 2. apr., 264. l., 26., 33., 47., 48. lp.

[6] LVVA, 4895. f., 2. apr., 264. l., 38. lp.

[7] LVVA, 4895. f., 2. apr., 264. l., 34., 48. lp.

[8] LVVA, 4895. f., 2. apr., 264. l., 33., 47., 90., 113. lp.;
Krāšņa uguņu rotaļa. Talsu Vārds, Nr. 3., 1938., 24. nov., 3. lpp.

[9] LVVA, 4895. f., 2. apr., 264. l., 33.–34., 51., 57., 113. lp.; 3758. f., 1. apr., 225. l., 51. lp.; Talsi pošas. Talsu Vārds, Nr. 2., 1938., 17. nov., 7. lpp.

[10] LVVA, 4895. f., 2. apr., 264. l., 102. lp.
Pilsētas valde iznomājusi Pilsētas dārzu Talsu namsaimnieku biedrībai 1937. gada 23. martā (Pilsētas valdes vēstules noraksts. LVVA, 4895. f., 2. apr., 264. l., 36. lp.)

[11] Kara ministrijas tirdzniecības uzņēmums Audēju ielā.

[12] LVVA, 4895. f., 2.  apr., 264. l., 52. lp.;
K. Bodnieka manufaktūras preču tirgotavas kvīts. TNMM 11379;
[Sludinājums]. Talsu Vārds, Nr. 1, 1938, 10. nov., 6. lpp. TNMM 17667;
Triju zvaigžņu mirdzumā. Talsu Vārds, Nr. 3, 1938, 24. nov., 5. lpp.

[13] LVVA, 4895. f., 2. apr., 264. l., 60. lp.

[14] LVVA, 3758. f., 1. apr., 225. l., 335., 356. lp.

[15] Namu noformējumu apraksti no: LVVA, 4895. f., 2. apr., 264. l., 71.–109. lp.

[16] LVVA, 3794. f., 2. apr., 49. l., 36. lp.

[17] LVVA, 4895. f., 2. apr., 264. l.

[18] Dokuments: Paziņojums par pagājušā 1938. gada ienākumiem un izdevumiem. 1938. g. TNMM 20103 (Sieva Zelma Jūlija, dzim. Šnikvalde, dēls Manfreds Jānis, meita Pārsla Emīlija.)

[19] Senāk – Lielā iela 29.

[20] LVVA, 4895. f., 2. apr., 264. l., 48. lp.

[21] Turpat.

[22] LVVA, 4895. f., 2. apr., 264. l., 113. lp.