Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena

Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena ir 1. maijā

Šajā datumā 1920. gadā pirmoreiz sanāca Latvijas Republikas Satversmes sapulce. Tās galvenais uzdevums bija izstrādāt Satversmi – mūsu valsts pamatlikumu. 1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce to pieņēma. Satversme  nosaka valsts iekārtu un katra mūsu valsts iedzīvotāja demokrātiskās tiesības – uz izglītību, veselības aprūpi, darbu u. c. Satversmes sapulces sasaukšanas diena atzīmēta kopš 1923. gada 1. maija.

Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā 1. maija svētku vietā 15. maijā svinēja Tautas vienības svētkus.

Atjaunojot Latvijas neatkarību, 1990. gada 3. oktobrī Augstākā Padome pieņēma likumu “Par svētku un atceres dienām”, kurā starp svētku dienām iekļauta arī Satversmes Sapulces sasaukšanas diena 1. maijā.

Darba svētki jeb starptautiskā strādnieku diena – vēsturiska diena, ko atzīmē saistībā ar strādnieku kustības sasniegumiem cīņā par savām tiesībām. To aizsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs.  1884. gadā Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas arodbiedrību savienība nolēma iesniegt valdībai prasību par astoņu stundu darbadienas ieviešanu. Tā palika neievērota. Rezultātā 1886. gada 1. maijā, prasot noteikt astoņu stundu darbadienu, strādnieki sāka streiku, kas izvērtās vispārējā streikā Čikāgā ar vairākiem bojā gājušajiem. Pirmo reizi 1. maiju kā starptautisko strādnieku vienotības un solidaritātes dienu atzīmēja 1890. gadā pēc tās izsludināšanas pirmajā starptautiskajā sociālistisko partiju kongresā Parīzē 1889. gada 14. jūlijā. Latvijas teritorijā Darba svētku pasākumi pirmo reizi notika 1893. gadā Liepājā.

Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā valdība Darba svētkus sāka rīkot dažādos vasaras datumos. Pēc Latvijas okupācijas 1. maijs atkal kļuva par svinamu dienu.

Pēc padomju perioda, kurā 1. maijs kā Darbaļaužu starptautiskā solidaritātes diena cīņā pret imperiālismu, par mieru, demokrātiju un sociālismu tika atzīmēta ar vērienīgām parādēm, gājieniem, kur darba kolektīvi nesa plakātus ar politiskiem saukļiem un komunistiskā režīma slavinājumiem, tādā daudzumā, ka mītiņa vietā izauga karogu, lozungu un transparentu mežs, ne Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienas, ne Darba svētku iekļaušana valsts svētku un atceres dienu sarakstā nav spējusi iedzīvotājos nostiprināt 1. maija kā valstiski  svarīgas svētku dienas izpratni. 1. maiju liela sabiedrības daļa uzskata par padomju laika svētku dienu.

Lidija Grīnvalde,

Talsu novada muzeja speciāliste vēstures jautājumos

Titulfoto: 1. maija svētku dalībnieki pie Soda priedes. 1920. gads. TNMM 670

“ Talsu Vēstnesis” Nr. 18, 1924, 9. maijs 1. lpp.

Pirmais maijs Talsos

„Pirmais maijs, varetu teikt, ir Latvijas darba svētki. 1920. g. 1. maijā sanāca Satv. Sap., tad sākās Latvijas izbūves un izveidošanas darbs. Bet savā politiskā diletantismā mēs esam aizgājuši tik tālu, ka uz 1. maiju dažas neatbildīgas, politiski un kultureli nabadzīgas personas un grupas gatavojās uz izkaušanos ar pipkam, rungam, smirdošām vielam u.t.t. Tas ta notika pagājušā gada 1. maijā un šogad būtu bijis tas pats, ja valdība nebūtu spērusi stingrus soļus šo nebūšanu novēršanai. Un Talsi šogad negribēja Rigai palaisties. Gāja baumas, ka ari Talsu „nacionālisti” ko darīšot, rīdzinieki būšot palīgā. Tādēļ arī pie mums bija pastiprināta apsardzība. Apriņķa priekšnieks bija pratis 1. maija sapulcēs tik labi nostādit apsardzību, ka katrs dauzoņa būtu, kā saka, „iegāzies”. To laikam tie ari bija saoduši un tādēļ pie mums 1.maijā viss bija mierīgi.

Priekšpusdienā notika aizsargu parāde un svinigs dievkalpojums baznīcā. Pēc tam žurnāla „Aizsargs” redaktors, rakstnieks G. Milbergs – Skuju Fridis mūsu aizsargus iepazīstināja ar aizsargu dzīvi ārzemēs. Pulkst. 1 dienā sākās sapulces, kas beidzās pulkst. ½ 10 vakarā.

Pirmais runāja Saeimas deputāts Kristaps Bahmanis. Sadraudzigās Biedribas zālē ap 700 klausitaju. 2 stundas garā runā Kr. Bahmanis lietišķi mūs iepazīstināja ar Saeimas darbibu un valsts stāvokli, iekšējo un ārejo politiku. Pa Kr. Bahmaņa runas laiku skolu inspektors E. Mednis cītīgi rakstija. Runas beigās kāds N. kluba jauns kungs pakalpigi Medņa sarakstītās zīmītes nocēla priekšā runātajam, kurš uz jautājumu deva lietišķas atbildes. Jautajumu  pa visam bija ap 20, kurus visu laiku cītīgi pienesa šis jaunskungs. Daži no jautājumiem: vaj no mūsu „nacionālistiem” nav jabaidas vairāk, nekā no internacionālistiem? Kamdēļ bij. muižniekiem atdod spirta un alus brūžus? Kas ir fašisms? Kamdēļ pārcelts Rūķis, kāpēc likvidē Talsu apr. u.t.t. Pēc šīs sapulces tulīt sākās socialdemokratu sapulce.

Runaja no Rigas atbraukuši kāds students un studente. Zāle tapat klausītajiem pilna. Students vājš runatajs, toties jūsmigi runā studente. Citē Raiņa izteicienus un beigās deklamē kādu Bārdas dzejoli. Pirmā rindā sēž divi jaunekļi un zobgalīgi piemin Raiņa vārdu. (Žēl bija šo jaunekļu, kam tik maz iecietības). Beigās dziedaja internacionāli. Kāds diezgan inteliģents kungs spītīgi uzliek cepuri galvā un apsēžas. Daži jaunekļi grasas dziedat „Apsedloju melno kuili”, citi valsts himnu. Pulkst.7 iesākās jaunatnes sapulce. Runāja atkal Kristaps Bahmanis par jaunatnes uzdevumiem pret valsti un tautas nākotni. Klausītajos vairumā jaunatne un skolotāji. Runatajam beigās atkal pienesa zīmītes ar jautājumiem. Visus laiks neatļāva izskaidrot. Tas pats cītīgais zīmīšu pienesējs jaunskungs nevareja nociesties un pa Kr. Bahmaņa runas laiku, kā saka, sāka murkšķet līdzi.

Svētkus nobeidza aizsargi ar balli.

                                                                                                                                                                         -ie.-”

Orģināls – “ Talsu Vēstnesis” Nr. 18, 1924, 9. maijs 1. lpp.