Talsu novada muzejs
AktualitātesCeturkšņa priekšmetsKrājuma jaunumiŠobrīd muzejā

Ceturkšņa priekšmets – Talsu Sadraudzīgās biedrības valdes fotogrāfija

TalsuMuzejs

2024.gada otrā ceturkšņa krājuma priekšmets izvēlēts kā papildinājums Talsu novada muzejā apskatāmajai izstādei – “Teodoram Dzintarkalnam 150”. Fotogrāfijā (TNMM 2636; krājumā uzņemta 1972. gadā) redzama Talsu Sadraudzīgās biedrības valde 1912. gadā. Sēdošie no kreisās: Jānis Staprāns, Janis Adamovičs, priekšnieks Teodors Dzintarkalns, Andrejs Bergs, Andrejs Kunavs, stāvošie no kreisās: Jānis Beķers, Reinis Bīlands, Jēkabs Glūda, Matīss Dupurs, Andrejs Tīls, Fricis Lasenbergs, Emīls Ābele. Fotogrāfija uzlīmēta uz 50 x 60cm lielas kartona loksnes.

19.gs. sākumā Kurzemē norisa zemnieku brīvlaišana. Lai latviešu vidū celtos izglītības un kultūras līmenis, veidojās korporatīvās organizācijas, tostarp sadraudzīgās biedrības. Tās nodarbojās ar cilvēku sapulcināšanu un saliedēšanu. 1884. gada 21. jūnijā Kurzemes guberņas valde atzina Talsu Sadraudzīgās biedrības statūtus – tika dibināta organizācija, kurā apvienojās latvieši un vācieši. Biedrības norises notikušas galvenokārt vācu garā, tādēļ latvieši biedrību pametuši ar vēlēšanos dibināt jaunu, nacionāla rakstura organizāciju. Tas viņiem izdevies 1887. gada 17. septembrī, kad tika atzīta otrā (latviešu) Sadraudzīgā biedrība.

Biedrība savu mītnes vietu vairākkārt mainīja, līdz pieņēma lēmumu izsolē iegādāties zemes gabalu un celt savu namu. “Lēmums bija pārdrošs, jo biedrības rīcībā bija tikai 220 rubļus liels “kapitāls”.” (1)

Pastkarte. Skats uz nodedzinātajām Talsu ēkām un Sadraudzīgās biedrības nama būves vietu. TNMM 30465

T.Dzintarkalns savās atmiņās par nama celtniecību rakstīja: “Sākās nama būve bez kādiem līdzekļiem pēc arķitekta M. Nukšas plāna. Ziedoja paši biedri gan naudā, gan darbā, gan materiālos. Vairāki biedri aizņēmās no kredītiestādēm lielākas summas un aizdeva biedrībai. Šādu piemēru kā pirmie rādīja T. Dzintarkalns – aizņēmās 450 rubļus par 8 procentiem, Matīss Dupurs 500 rubļus par 8 procentiem. Redzot, ka lieta tiek ņemta nopietni, naudas piedāvājumi radās vairāk. Arī kredītiestādes sāka piedāvāt aizņēmumus. Biedri vēl pabalstīja arī to, ka vienreizīgi iemaksāja biedrībai lielākas summas. Sakarā ar to 1910. gada 6. augustā viņus uzņēma par mūža biedriem. (1)

Dokuments – Talsu Sadraudzīgās biedrības biedru karte, Janim Adamovičam, Nr.1, 1914. g. Iespieddarbs ar Sadraudzīgās biedrības ēkas foto 1912. gadā. TNMM 4252

“Tā ar 220 rubļu lielu kapitālu uzcēla lielāko un skaistāko namu Talsos, kura vērtību pēc darbu pabeigšanas noteica 45000 rubļus. 1912. gada 6. un 7. janvārī nama atklāšana izvērtās par plašiem tautas svētkiem. Svētkiem par piemiņu toreizējā valde pilnā sastāvā nofotografējās un šā uzņēmuma palielinājumu fotogrāfs Teodors Celmiņš dāvāja ierāmētu un iestiklotu biedrībai.”(2)

Fotogrāfija – Teodors Dzintarkalns Sadraudzīgās biedrības nama pagalma atbalsta sienas celtniecībā ap 1927. gadu (3. no labās). TNMM 10990

Talsu Sadraudzīgās biedrības nams ir bijis un ir vēl tagad latviešu gara cietoksnis. Protams, no šī nama mūriem nekad nav šauts ar lielgabaliem un ložmetējiem. Bet tie ieroči, kas izgājuši no šī nama, tie situši daudz labāk, nekā visas metāla lodes. (3)

Fotogrāfija – Sadraudzīgās biedrības nams Talsos ap 1913. gadu. Fotogrāfs: Ādolfs Rīss. TNMM 10975

Avoti:

  1. Tīcs Dzintarkalns. Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves. – Talsi: A.Pelēča lasītava, 2002. – 180.lpp.
  2. Talsu Balss//1937. gada 1. oktobrī, 2. lpp.
  3. Talsu Balss//1937. gada 1. oktobrī, 1. lpp.

Evija Zapacka, Talsu novada muzeja galvenā krājuma glabātāja – krājuma nodaļas vadītāja