Ceturkšņa priekšmets – paštaisītas ragaviņas

Gadsimtiem ilgi ragavas bijušas ne tikai neatņemama ziemas prieku sastāvdaļa, bet arī pārvietošanās līdzeklis. Pirms Latvijā izveidojās plašs dzelzceļu un ceļu tīkls, daudzi ceļi ziemā kļuva neizbraucami, dažkārt pat izzūdot pavisam. Tādēļ ilgu laiku ziemā bija redzams daudz vairāk piekrautu ragavu nekā vasarā ratu. No 18. gadsimta līdz 20. gadsimta pirmajai pusei visā Latvijas teritorijā ziemā vienīgais transportlīdzeklis zemnieka sētā bija darba ragavas un kamanas. Latviskajam darba ragavu nosaukumam pamatā ir vārds ‘rags’ – tam par iemeslu ir slieču priekšējie, uz augšu uzliektie gali. Katrs zemnieks pats gatavoja savas ragavas. Sākotnēji kā materiālu izmantoja tikai koku, vēlāk sastiprināšanai sāka lietot arī metāla daļas.

Ziema ir gadalaiks, kas spēj ienest īpašu gaišumu un prieku ikdienā. Tā nes sev līdzi bērnu smieklus, aizrautību un bezgalīgas rotaļas sniegā, kas atgādina par dzīves vienkāršajām, bet nozīmīgajām vērtībām. Talsu novada muzejs kā pirmo 2025. gada ceturkšņa priekšmetu piedāvā paštaisītas bērnu ragavas ar sentimentālu vērtību.                      

Ragavas ir ļoti daudzveidīgs pārvietošanās līdzeklis. Ja nepieciešams vest malku, pietiek tikai ar ragavu rāmi, bet, ja nepieciešams pārvietot kaut ko birstošu, ragavām piestiprināja koka kastes. Bija pat ragavas siena vai salmu pārvešanai ar piestiprinātu koka rāmi, lai labības klēpi varētu vieglāk uzkraut. Ragavas varēja būt lielas vai mazas. Lielajās iejūdza zirgu, tās izmantoja gan lielu vai smagu lietu pārvadāšanai, gan kā cilvēku pārvietošanās līdzekli. Ar mazajām ziemā ērti varēja pārvietot kannas, ēdienu lopiem, traukus un visu ko citu no vienas ēkas saimniecībā uz citu. Bērnu ziemas priekiem tika gatavotas īpaši mazas un vieglas ragavas no bērza koka, lai ir viegli braukt no kalna lejā un vilkt tās atkal augšup.

Kādreiz katrā saimniecībā bija pat vairāki pāri dažāda izmēra ragavu, bet, laikam mainoties, liela daļa saimniecību kļuva par kolhozu sastāvdaļu. Cilvēki daudzviet pārcēlās uz ciemu centriem un pilsētām, izvēloties dzīvot daudzdzīvokļu mājās. Materiāli un līdzekļi nebija tik pieejami kā kādreiz, tādēļ bieži vien tikai radošums palīdzēja sagādāt bērniem ziemā prieku un veidu kā izklaidēties. Tāds arī ir šo ragaviņu stāsts. Tās izgatavotas 20. gs. 80. gados un izmantotas Laidzes pamatskolā līdz 1990. gadam. Ragavām sliežu vietā izmantotas slēpes, kas saīsinātas līdz vēlamajam garumam, sēdeklim izmantoti tādi kokmateriāli, kas bija pieejami.

Ragavas gadiem ilgi spējušas apvienot tradīcijas, radošumu un prieku. Lai kurp dzīve vestu un lai kā mainītos laiks, ragavu stāsts vienmēr paliks kā liecība tam, ka ziema ir ne tikai aukstuma, bet arī sirds siltuma laiks – laiks, kad vienkāršas lietas, piemēram, brauciens no kalna vai paša darinātās ragavas, rada neaizmirstamus mirkļus.

ZP 11830 – Ragaviņas. Izgatavotas 1980. g. Lietotas Laidzes pamatskolā no 1980 g. – 1990. g. Izmantotas sliedes no slēpēm.

TNMM 7342 – Koka kamanas ar dzelzs apkalumiem, paceļamu – atveramu sēdekli, lietotas līdz 20. gs. 50. gadiem

TNMM 24069 – Ragavas baļķu vešanai, zirga velkamās, izmantotas 20. gs. 40.- 80. gados

TNMM 24068 – Ragavas. Zirga velkamās, koka, lietotas 20. gs. 40.-60. gados

TNMM 30397 – Bērnu ragavas ar sēdekli, atzveltni un noņemamu rokturi stumšanai. Gatavotas no koka līstītēm, slieces apsistas ar skārdu. Rūpniecisks ražojums, 1980. gadi.