Ceturkšņa priekšmets – mūrnieka ķelle

Šogad aprit 30 gadi, kopš Talsu novada muzejs atgriezās savā vēsturiskajā atrašanās vietā – Villā Hochheim Kārļa Mīlenbaha ielā 19. Ieskatoties aizvadītajos 30 gados, otro šī gada Ceturkšņa priekšmetu esam izvēlējušies, akcentējot kādu īpaši nozīmīgu posmu muzeja attīstībā – jaunās krājuma ēkas tapšanu. Izvēlētais priekšmets ir mūrnieka ķelle (TNMM 27918), kas izmantota jaunās krājuma ēkas celtniecības darbos no 2005. gada jūnija līdz 2006. gada maijam. To muzejam dāvinājis SIA “Stats” vadītājs Vilnis Mālmeisters ar pieredzējuša celtnieka asprātīgu novēlējumu: “Lai sapūst! (Tad nenodegs!)”. Šī ķelle iemieso gan praktisko būvniecības procesu, gan simbolisku pāreju no vecā uz jauno. Jaunā krājuma ēka ne tikai būtiski uzlaboja krājuma saglabāšanas apstākļus, bet arī piepildīja ilgi lolotu muzejnieku sapni.

Jau pirms 30 gadiem, atklājot muzeja vajadzībām pārbūvēto barona fon Firksa pilsētas māju, tā laika direktore Mirdza Jonele atzina, ka telpas drīz kļūs par šauru. Lai arī ideja par atsevišķas krājuma ēkas celtniecību sākotnēji šķita kā tāla un pat grezna iecere, nepieciešamība ar laiku kļuva arvien acīmredzamāka. Vecā ēka bija savu laiku nokalpojusi, ēkas konstrukcija bija stipri nolietojusies un kļuvusi nedroša gan darbiniekiem, gan krājumam, kas tur tika glabāts.

Jaunās ēkas būvprojekts tika akceptēts Talsu pilsētas būvvaldē 2004. gada 26. maijā, bet būvatļauja izdota 2005. gada 9. jūnijā. Projektu izstrādāja arhitektu birojs SIA “5. iela – Arhitektūra un dizains”, un būvdarbus īstenoja SIA “Stats”.

                   Talsu vidusskolas palīgēkas projekts. 1948. gads.

 

Celtniecība noritēja salīdzinoši strauji un organizēti, kā pēc ēkas atklāšanas atzina Vilnis Mālmeisters: “Sadarbība starp pasūtītāju un izpildītāju izdevusies, tāpēc viss noticis stingri pēc plānotā grafika – sāka pagājušogad 1. jūnijā, un jau šogad 1. aprīlī lielums bija pabeigts, turpinājās apzaļumošanas darbi. Būvējot, saglabājām iepriekšējās ēkas vēsturiskās detaļas. Šis objekts bija profesionāli ļoti interesants arī tāpēc, ka jaunā ēka bija saskanīgi jāiesēdina te jau esošajā ainavā”. Visu būvniecības laiku ir vērsta īpaša uzmanība ēkas estētiskajai iederībai ainavā. Piemēram, sākotnēji plānotais bordo krāsas jumts tika nomainīts pret zaļu, vēlāk tādas pašas krāsas jumtu uzstādot arī galvenajai ēkai un fotolaboratorijai, tādējādi saskaņojot celtņu ansambli. Arī krājuma ēkas fasādes krāsas tika izvēlētas atbilstoši galvenajai ēkai.

2006. gada 18. maijā, Starptautiskajā Muzeju dienā, jaunā krājuma ēka ar izstāžu zāli tika svinīgi atklāta.  Pasākumā piedalījās toreizējā īpašo uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Kārina Pētersone un Talsu rajona padomes priekšsēdētājs Ģirts Kalnbirze, kuriem bija tas gods pārgriezt svētku lenti, kā arī Talsu rajona padomes izpilddirektors Ojārs Āboltiņš un Talsu pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Plāksni pie krājuma ēkas durvīm atklāja muzeja darbinieks Māris Grundmanis.

Atklāšanas svinības bija daudzveidīgas un skanīgas – piedalījās pūtēju orķestris “Talsi” ar deju grupu, notikušo asprātīgi apdziedāja Alsungas Dižās suitu sievas, koncertēja vandzenieki Dace Jankevica un Ingars Kļaviņš, Normunds Priednieks ar ģitāru studijas “N” dalībniekiem, kā arī tā gada “Cālis” uzvarētāja Marta Kalāce kopā ar skolotāju Baibu Veismani.

Jaunā krājuma ēka tika veidota kā funkcionāli mūsdienīga un krājuma saglabāšanai piemērota vide. Pagrabstāvā izbūvēja telpas krājuma glabāšanai. Pirmajā stāvā ierīkota izstāžu zāle, darba kabinets, telpas lielgabarīta priekšmetiem, kā arī priekšmetu pirmapstrādes telpa un izolators. Mansardā izvietotas krājuma telpas sadzīves priekšmetiem, keramikai, tekstilijām, dabas un mākslas kolekcijām, kā arī dienesta viesnīca un virtuve. Visi stāvi savienoti ar kravas liftu drošākai krājuma priekšmetu transportēšanai. Tomēr ar ēkas nodošanu ekspluatācijā darbs nebeidzās – muzeja darbiniekiem sākās darbīgākais un atbildīgākais posms, jo bija nepieciešami skapji krājuma uzglabāšanai, to pielāgošana krājuma telpām, priekšmetu fiziska pārvietošana, sistematizēšana, izvietošana, kā arī novietojuma fiksācija.

Kontrasts ar iepriekšējiem apstākļiem bija krasi jūtams. Krājuma glabātājs Māris Grundmanis atceras, ka vecajā ēkā nebija iespējams nodrošināt atbilstošu temperatūru un mitrumu – tā tika apsildīta ar malku, sienās bija caurumi, telpās iekļuva pat sniegs, tajās mita ķirmji un trūka elementāru darba apstākļu, tostarp, kanalizācijas. Arī bijusī direktora vietniece Zanda Konošonoka norādījusi: “Kad pie mums atbrauca pārbaudes no Muzeju valsts pārvaldes, viņi vienmēr šausminājās, ka “nevar taču krājumu turēt tādos apstākļos”.

Jaunās ēkas tapšana gan neiztika bez diskusijām. Sabiedrībā izskanēja arī kritiski viedokļi par tās iederību vēsturiskajā vidē. 2005. gada 6. septembrī laikraksts “Talsu Vēstis” publicēja Andreja Svilāna, Latvijas Dendrologu biedrības prezidenta, sašutuma pilnu vēstuli, kurā viņš rakstīja: “Kā iespējams kaut kas tāds – pils apkārtnes ainavas iznīcināšana ar neiederīgi un nesamērīgi lielu jaunu apbūvi”.

Tomēr, lai arī viedokļi par ēkas vizuālo iekļaušanos vidē bija atšķirīgi, tās nozīme krājuma saglabāšanā ir nenoliedzama. Tā ir arī apliecinājums kopīgam darbam un neatlaidībai, par ko pienākas pateicība ikvienam, kurš piedalījās šī nozīmīgā projekta īstenošanā.  Īpašu paldies noteikti pelnījusi toreizējā muzeja direktore Mirdza Jonele, jo tieši pateicoties viņai šī ideja vispār tika realizēta un šobrīd muzejs var lepoties ar savu krājuma ēku.

Ir pagājuši 20 gadi, kopš tika uzcelta jaunā muzeja krājuma ēka. Talsu novada muzeja krājums ir skaitliski pieaudzis, šobrīd tas ir viens no apjomīgākajiem Kurzemē. Visas krājuma telpas gan krājuma ēkā, gan muzeja ēkā ir piepildītas. Arī krājuma priekšmetu uzglabāšanas prasības ir augušas. Šobrīd muzeja darbinieki sapņo par jaunu krājuma ēku, kur satilptu pilnīgi visi priekšmeti, būtu iespēja tos uzglabāt atbilstoši visām prasībām. Jaunas krājumā ēkas izbūve arī ļautu atbrīvot telpas galvenajā ēkā, radot plašāku vietu izstādēm.  Krājuma priekšmeti ir muzeja sirds. Kamēr vien būs cilvēki, kas par to rūpēsies, tas turpinās glabāt svarīgas un nenovērtējamas vēstures liecības nākamajām paaudzēm.

 

Krājuma nodaļa:

Evija Zapacka
Marta Kirilova
Baiba Erķena

 

 

 

 

 

 

Arhitektu biroja SIA “5. iela – Arhitektūra un dizains” rasējums