Ceturkšņa priekšmets – KRAUKLIS

Krauklis (Corvus corax, Common raven, Ворон)

Ogļmelns, ļoti spēcīgs knābis. Nometnieks

Krauklis nav tik ļoti saistīts ar cilvēku dzīvi kā vārna un kovārnis, taču tas ir izveicīgs un ļoti gudrs putns. Krauklim ir daudz dažādu dziesmu, un tas labi prot atdarināt arī cilvēka runāšanu. Tas ir lielākais no zvirbuļveidīgajiem putniem, pieder pie vārnu dzimtas.

Daba kraukli apveltījusi ar masīvu, varenu knābi. Tas kalpo par lauzni un manikīra pinceti vienlaikus. Latvijā krauklis ir ligzdotājs un nometnieks, bet daļa putnu klejo.

Gudrs un uzmanīgs

Krauklis tiek uzskatīts par viltīgu un gudru putnu. Dzīvnieku uzvedības pētnieki atklājuši, ka vārnu dzimtas putnu augstākā nervu darbība daudzos aspektos ir salīdzināma ar suņu dzimtas dzīvnieku, lāču un primātu augstāko nervu darbību.

Jaunie putni no pieredzējušajiem īpatņiem saņem informāciju par barības avotiem, nakšņošanas vietām, pieļaujamo risku un tamlīdzīgi. Savstarpējai saziņai kraukļi izmanto bagātu ķermeņa valodu.

Kraukļu tēviņi mēdz pasniegt nelielas dāvaniņas savai mīļotajai. Reizēm tas ir gards kumosiņš, reizēm kāda neēdama, bet smuka lietiņa. Dāvanas stiprina savstarpējās saites un sapratni, kura tik ļoti noderēs, rūpējoties par jauno paaudzi.

Krauklis mitoloģijā

Ziemeļu un dienvidu zemēs dzīvojošu cilvēku uzskati par kraukli stipri atšķiras. Jau no senseniem laikiem daļai cilvēces krauklis saistās ar visu labo, daļai tas ir visa ļaunā simbols. Ziemeļu tautām krauklis ir svēts putns, pasaules radītājs. Senskandināvu mitoloģijā augstākajam dievam Odinam bija vairāki atribūti, arī divi kraukļi, kas tika izmantoti gan kā izlūki, gan ziņneši.

Īpašas ir kraukļa attiecības ar mirušo pasauli. Krauklis ir maitēdājs, taču maita nepieder dzīvajai pasaulei, tāpēc senie cilvēki kraukli uzskatīja par starpnieku starp nāvi un dzīvību.

(Izmantoti V.Skujas, J. Pedersena un L.Svensona materiāli.)

Galvenā speciāliste dabas jautājumos, Linda Smilga-Šimpermane.