AktualitātesCeturkšņa priekšmets

Ceturkšņa priekšmets – gāzmaska

2026. gada pirmā ceturkšņa krājuma priekšmets izvēlēts par godu 1991. gada barikāžu atcerei.
Tā ir 1976. gadā ražota un 1991. gada janvārī aizsardzības nolūkos barikāžu dalībniekam Uldim Kundziņam izsniegta GP-5 gāzmaska audekla maisiņā (TNMM 26233).

1990. gada 4. maijā Latvijas Augstākā padome pieņēma Latvijas Neatkarības deklarāciju. Lai pretotos PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienības) varas iestāžu centieniem apturēt Latvijas Republikas atjaunošanos, no 1991. gada 13. janvāra līdz 27. janvārim sekoja virkne vērienīgu aizsardzības pasākumu, tā sauktais barikāžu laiks. LTF (Latvijas Tautas fronte) organizēja brīvprātīgu barikāžu aizstāvju mobilizāciju un fizisku aizžogojumu izveidi, bloķējot stratēģiski nozīmīgas iestādes un objektus vairākās Latvijas vietās. Īpaši nozīmīgi bija aizsargāt Rīgā esošos valsts pārvaldes un sabiedriskos centrus – Augstākās padomes (mūsdienās – Saeimas) ēku, Ministru Padomes (mūsdienās – Ministru kabineta) ēku, Latvijas Radio namu, Preses namu, Latvijas Televīzijas un radio centru Zaķusalā, kā arī teritorijas un stratēģiskās piekļuves vietas pie šiem objektiem – tiltus, Vecrīgas ielas un Doma laukumu.

TNMM 15764 – Fotogrāfija. Republikas sporta biedrības “Vārpa” sacensības tiesneši : Pēteris Goba,(no kreisās) un Uldis Kundziņš Bauskā tiesā svarcelšanas sacensības, 1982.g.

Latvijas Republikas Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komiteja (R. Vāgnera ielā 5) bija viens no barikāžu laikā aizsargātajiem objektiem. Tur atradies arī talsinieks Uldis Kundziņš (1935-2006). Jaunībā viņš bijis aktīvs Talsu kultūras dzīvē – spēlējis lomas Kr. Valdemāra Talsu Tautas teātrī un kontrabasu Talsu orķestrī. Vēlāk viņš pievērsies sportam, kļūstot par profesionālu svarcēlāju un guvis republikas mēroga panākumus. Kundziņš bija arī ievērojams sporta organizators un ilggadējs ieguldītājs svarbumbu sporta attīstībā Latvijā un Eiropā – 1992. gadā, pēc viņa un Baltijas valstu iniciatīvas, Talsos dibināta Svarbumbu Sporta Eiropas Savienība. Tāpat ilgus gadus bijis saistīts ar Kurzemes novada sporta centru, Latvijas Svarbumbu federāciju un Latvijas roku cīņas sporta federāciju. Pēc Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas 1988. gadā Kundziņš bijis tās loceklis.

Lai Fiziskās kultūras un sporta komitejas aizsargātājus paglābtu no OMON (Padomju Savienības speciālo uzdevumu milicijas vienībām) iespējamiem uzbrukumiem ar piparu gāzi, asaru gāzi vai citiem ķīmiskiem līdzekļiem, tāpat kā citos objektos, tika izdalītas gāzmaskas. Šis priekšmets ir taustāms pierādījums ne tikai bīstamajai situācijas realitātei, bet arī drosmei un apņēmībai, kuru iemiesoja ikviens barikāžu dalībnieks, gatavībā aizstāvēt un nosargāt Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Kopš 1997. gada 20. janvārī atzīmējam 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu, kurā pieminam ikvienu barikādēs ievainoto vai mirušo Latvijas neatkarības aizstāvi.