AktualitātesKrājuma jaunumiPublikācijas

Ceturkšņa priekšmets – DRAGŪNA ZOBENS UN PĀTAGAS KĀTS

Izraugoties jauno ceturkšņa priekšmetu, tiek turpināta iepriekš iesāktā 115 gadu senas 1905. gada revolūcijas notikumu atspoguļošana ar Talsu novada muzeja krājumā esošo priekšmetu palīdzību. Apskatei izliktais zobens un pātagas kāts vēsta par vācu muižniecības un Krievijas patvaldības varas neaizskaramības balstiem – dragūniem. Tie uzskatāmi par vidēji smagās kavalērijas paveidu, kuri karadarbībā piedalījās kā jātnieki, gan kājnieku ierindā.

Krievijas impērijā pirmās dragūnu vienības parādījās 18. gs. sākumā Pētera I valdīšanas laikā. Kopš tā laika līdz to pulku izformēšanai 1918. gada sākumā vienlaikus ar valsts aizsardzības pienākumiem tās bieži iesaistījās soda ekspedīcijās un nemieru apspiešanā. Tāpēc ir pašsaprotami, ka 1905. gadā bez viņu līdzdalības neizpalika neviena kontrrevolucionārā darbība pret tiem, kuri atklāti izteica neapmierinātību ar pastāvošo iekārtu un vērsās pret savu tiesību apspiedējiem.

Talsu apriņķī 1905. gada pavasarī LSDSP revolucionāru pulciņu aģitācija veicināja muižu kalpu streiku organizēšanu, bet vasarā, vēršoties plašumā mītiņiem, demonstrācijām, gājieniem un streikiem, sākās uzbrukumi pašām muižām. Vietējie muižnieki bija nobažījušies par savu drošību un vairākkārt vērsās pie Kurzemes guberņas varas iestādēm, lūdzot sūtīt karaspēku viņu apsargāšanai. Vēl pirms Kurzemē pastiprināta apsardzības stāvokļa ieviešanas (4. aprīlis), tur nekārtību novēršanai ieradās pirmās karaspēka vienības. To vidū bija 8. Smoļenskas dragūnu imperatora Aleksandra III pulka divizions divu eskadronu sastāvā apakšpulkveža Mihaila Popova vadībā. 8. martā viņš no Rīgas ar 3. un 6. eskadronu ieradās Jelgavā pie Kurzemes gubernatora Dmitrija Sverbejeva pēc tālākiem norādījumiem. Gubernators deva rīkojumu divizionu sadalīt četrās daļās un nākamajā dienā tās nosūtīt pa dzelzceļu uz jaunām dislokācijas vietām. Viens no 3. eskadrona puseskadroniem diviziona adjutanta kņaza Pētera Išejeva (1882–1974) vadībā devās uz Talsiem, bet otrs – ar poručiku fon Vilboa priekšgalā – uz  Kuldīgu un Ēdoles pili. Savukārt viens no 6. eskadrona puseskadroniem ar poručiku Anatoliju Koroļovu devās uz Dundagas muižu pie barona Kristiāna fon der Osten-Sakena (1859–1919), bet otrs – poručika Vasilija Nazarova (1880–1914) un komandiera M. Popova vadībā uz Ventspili.


Kņazs Pēteris Išejevs (1882-1974)

Ierodoties Talsos, P. Išejevs ar puseskadrona kareivjiem apmetās Talsu viesnīcā “Pēterburga” (Lielā iela 22) un vecajā “Ābramkrogā”, zirgus novietojot Pēterburgas viesnīcas sētā esošajos staļļos. Taču atpūta nebija ilga, un dragūni pirmo reizi Talsu novadā stājās pie savu pienākumu izpildes, jo pienāca ziņa par gaidāmiem nemieriem Sasmakā (tag. Valdemārpils).

13. marta rītā P. Išejevs ar dragūnu vadu pēc pavēles saņemšanas steigā devās uz Sasmaku, kur viņam ierodoties kļuva zināms, ka ap 250 cilvēku liels pūlis uzbruka Sasmakas degvīna tirgotavai un to izdemolēja, tādējādi vēršot savas dusmas pret tautas gara postītājiem – krogiem un degvīna tirgotājiem. Tālāk manifestantu pūlis ar sarkaniem karogiem rokās virzījās uz Sasmakas muižas brūzi, lai arī to izpostītu. Viņiem ceļu aizšķērsoja dragūnu vads, kas lielā saspringumā sagatavoja iepriekš Rīgas fabrikā “Provodņik” izgatavotās pletnes (nagaikas). Dumpinieki bija gatavi uzbrukt dragūniem, bet kavalēristi P. Išejeva vadībā viņus aplenca un ar pletnēm izklīdināja, aizturot četrus galvenos kūdītājus. Pēc īsas sadursmes ar sasmakiešiem dragūnu vads turpināja ceļu uz Dundagas pili, lai tur pastiprinātu A. Koroļova puseskadronu. Sevišķi ilgi tur neuzturoties, P. Išejevs ar saviem dragūniem atgriezās Talsos. Kopumā 3. un 6. eskadrona dragūni, bieži nomainot viens otru, Talsu novadā uzturējās līdz vasaras sākumam, kad tos nomainīja cita pulka dragūni, kuri pret latviešiem bija noskaņoti daudz naidīgāk. Ja 8. Smoļenskas pulka dragūni ar Talsu iedzīvotājiem ielaidās sarunās, kopīgi uzpīpēja un iemeta kādu glāzīti, tad nākamie, kā to pierādīja tālākā revolūcijas notikumu gaita, muižnieku uzpirkti un sakūdīti, pat sīka pārkāpuma dēļ bija gatavi no maksts izvilkt savu zobenu.

Skaudro notikumu liecinieki – dragūna zobens un pātagas kāts – Talsu novada muzejā būs apskatāmi līdz septembra beigām.

Attēls: Valentīns Serovs “Zaldātiņi, drosmīgie zēni, kur gan jūsu slava?” (1905, Sanktpēterburga, Krievu mākslas muzejs)

Alfrēds Moseičuks,

Talsu novada muzeja krājuma glabātājs