CETURKŠŅA PRIEKŠMETS – BĒRNU RATIŅI

Vasaras siltās dienas ir laiks atpūtai, atvaļinājumiem, ceļojumiem un piedzīvojumiem. Ja plānots kāds garāks pārbrauciens, tad neiztikt bez transporta līdzekļa – automašīnas, laivas, divriteņa… Lai būtu vieglāk pārvietoties ar mazuļiem, baudot pastaigas, ceļojumus vai atpūtu, lielisks palīgs ir bērnu ratiņi. Tādā veidā gan vecākiem vieglāk, gan mazulim ērtāk. No jūlija līdz oktobrim Talsu novada muzejā kā ceturkšņa priekšmets ir apskatāmi bērnu ratiņi.

Vēsturiski, jau no pirmajām civilizācijām, sievietes zīdaiņus pārnēsāja iesietus lakatos, šallēs vai audumā. Kad bērns paaugās, tika veidotas pat “mugursomas” ērtākai pārnēsāšanai. Lai gan šāda prakse ir populāra arī mūsdienās, ar laiku radās nepieciešamība atvieglot procesu, piemēram, ar speciāla transportlīdzekļa palīdzību.

Mūsdienu bērnu ratiņu pirmsākumi meklējami 18. gs., kad Devonšīras hercogs uzdeva slavenajam angļu arhitektam un dizaineram Viljamam Kentam izgudrot veidu, kā varētu ērtāk pārvadāt viņa bērnus. Kents izgatavoja gliemežvāka formas grozu uz riteņiem, kurā bērni varētu sēdēt. Šie ratiņi tika bagātīgi izrotāti un tos vajadzēja vilkt kazai vai mazam ponijam. Šāda pārvietošanas ideja izrādījās ļoti veiksmīga.

Līdz 1840. gadam bērnu ratiņi bija guvuši milzu popularitāti. Ratiņus darināja no koka vai klūgām, un tos kopā saturēja dārgas misiņa detaļas. Nereti šādi bērnu ratiņi bija bagātīgi rotāti mākslas darbi, tādēļ tie izmaksāja diezgan dārgi. Šī iemesla dēļ vēlāk, Viktorijas laikmetā, iecienītos lielos un smagos bērnu ratiņus nomainīja vieglāki un parocīgāki modeļi. 20. gs. 20. gados bērnu ratiņi jau bija pieejami vairumam ģimeņu, kā arī tie kļuva drošāki, stabilāki, tika ieviestas bremzes un dažādi citi uzlabojumi.

Bērnu ratiņu kulba pīta no klūdziņām un tā nostiprināta metāla rāmī. Rati pirkti un lietoti ap 1927. gadu.

Leons Fricis Marcinkevičs (dz. 1925. gada 15. novembrī) aizmidzis bērnu ratiņos Kalešu dzirnavās 1927.-1928. g. TNMM 28641/1

Jāņa Orniņa dēls Aldis (dz. 1951. g.) tēva paštaisītajos ratiņos 1954./1955. g. Sibīrijā, Turuhanskā. Fotokopija. ZP 4234/16

Marta Kirilova,

Talsu novada muzeja krājuma glabātāja