Ceturkšņa priekšmets – baznīcas ziedojumu lāde
Vēsturiski baznīcas ir bijušas ne tikai reliģiskie, bet arī sabiedriskās dzīves centri. Tieši sociālais aspekts ir cieši saistīts ar baznīcas ziedojumu tradīcijām – ziedojumi palīdzēja draudzes locekļiem uzturēt dievnamus un vienlaikus uzlabot kopienas vispārējos dzīves apstākļus. Talsu novada muzejs piedāvā ieskatu vienā no senākajām kristīgajām tradīcijām, kas gadsimtu gaitā mainījusies, bet saglabājusi savu aktualitāti un nozīmi. Trešais 2025. gada ceturkšņa priekšmets – baznīcas ziedojumu lāde.
Baznīcu ziedojumu tradīcijas pirmsākumi rodami agrīnajā kristietībā, kur, kā sludina Vecajā Derībā, ticīgie ziedoja desmito daļu jeb tā saukto desmito tiesu no saviem ienākumiem atraitņu, nabadzīgo un garīdznieku atbalstam. 5.–6. gadsimtā tika ieviests desmitās tiesas dievišķais pamatojums kristietībā un prakse iekļauta baznīcas likumā, no 8. gadsimta desmitā tiesa tika pieņemta arī Eiropas laicīgo likumu un tiesību kodeksos. 12. gadsimtā tā tika ieviesta arī Baltijas teritorijā. Nodoklis saglabājās arī Reformācijas laikā, un to turpināja ievērot gan katoļu, gan protestantu konfesijas. Līdz 19.–20. gadsimtam daudzās Eiropas valstīs desmitā tiesa zaudēja likuma spēku, taču praksē tā saglabājās protestantiskajos reģionos, piemēram, Skandināvijā, Vācijā un Latvijā. Mūsdienās desmitā tiesa vairs nav obligāts pienākums, bet tiek uztverta kā brīvprātīgs apliecinājums uzticībai Dievam.
Sākot ar 12.–13. gadsimtu, baznīcu liturģijā pakāpeniski ieviesās jauns ziedošanas veids – kolekte jeb ziedojumu vākšana dievkalpojuma laikā. Reformācijas periodā tā kļuva plaši izplatīta protestantu draudzēs, bet līdz 19. gadsimtam bija tā nostiprinājusies kā pastāvīga un plaši pieņemta prakse. Pretstatā desmitajai tiesai kolekte vienmēr ir bijusi brīvprātīga, bez noteikta apmēra. To bieži pavada īpaša kolektes lūgšana vai mūzika. Sākotnēji kolektes līdzekļi tika izmantoti konkrētām baznīcas vajadzībām – ērģeļu, zvanu iegādei vai draudzes skolas uzturēšanai. Pēc 1919. gada, kad tika atcelts patronāts jeb muižnieku pārraudzība pār baznīcām, kolekšu ienākumi kalpo arī draudzes personāla atalgojumam un kalpošanas izdevumu segšanai.
Tradicionāli dievkalpojuma laikā kolektes visbiežāk ievāca kātā iestiprinātā upurmakā jeb t. s. ziedojumu ķeselē, kura tika nesta cauri dievlūdzēju rindām. Lai gan dažviet upurmaki joprojām tiek izmantoti, mūsdienās šī tradīcija ir zaudējusi aktualitāti, priekšroku dodot ziedojumu šķīvjiem, kastītēm vai arī pārskaitījumiem uz bankas kontu.
Vēl senāks ziedošanas veids ir ziedojumu lādes jeb t. s. upurlādes. Parasti tās ir novietotas pie ieejas baznīcā un kalpo kā droša vieta ticīgo brīvprātīgajiem ziedojumiem. Šādas lādes Eiropā bija sastopamas jau viduslaikos – tās parasti tika izgatavotas no koka, stiprinātas ar metāla apkalumiem un aprīkotas ar vairākām atslēgām, lai garantētu ziedojumu drošību. Arī Latvijas baznīcās šī tradīcija ir izplatīta, īpaši pirms kolekšu ieviešanas kā regulāras dievkalpojuma sastāvdaļas.
Talsu novada muzeja krājumā glabājas 1862. gadā darināta ziedojumu lāde (TNMM 13392) no Nurmes Evanģēliski luteriskās baznīcas (līdz 20. gs. 40. gadiem – “Nurmuižas baznīca”). Baznīca tika celta 16. gadsimta beigās. Tās izcelsme saistīta ar Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera 1567. gada rīkojumu, kas paredzēja jaunu baznīcu būvniecību hercogistes garīgās un sociālās infrastruktūras stiprināšanai. Baznīcas celtniecību organizēja Nurmuižas īpašnieks Georgs fon Firkss. Svētajai Trīsvienībai veltītais dievnams pabeigts 1594. gadā. Baznīca ir taisnstūra plānojuma trīsjomu celtne ar daudzstūrainu apsīdu, sakristeju un 47 metrus augstu neogotiskā stilā veidotu zvanu torni. Monumentālās celtnes interjers laikā no 1674. līdz 1687. gadam ieguva greznu, kokgriezumos veidotu iekārtojumu, ko papildina bagātīgs gleznojumu klāsts. Altāris un kancele izceļas ar pilnīgi oriģinālu, līdz šim nezināma meistara rokrakstu, kas Latvijā sastopams tikai šajā dievnamā. Nurmes Evanģēliski luteriskā baznīcas ir nozīmīgs Kurzemes sakrālā mantojuma piemineklis, ziedojumu lādei piešķirot papildu vērtību.
Informāciju sagatvojusi Talsu novada muzeja krājuma nodaļa